3. pants

Veicināt sadarbības

attīstību tūrisma jomā, panākot tūrisma nozares valsts

institūciju, pašvaldību un sabiedrisko organizāciju kapacitātes

(rīcīb­spējas) uzla­bošanos.

Atbilstoši Latvijas Tūrisma

attīstības politikas pamatnostādnēs 2004.-2008.gadam noteiktajiem

rīcības virzieniem pro­grammā ir iekļauti horizontāli tūrisma

attīstību veicinoši pasākumi: Latvijas kā atšķirīga, droša un

atpazīstama tūristu galamērķa pozicionēšana, ienākošā un vietējā

tūrisma attīstība un sadarbības veicināšana. Lai sasniegtu

tūrisma attīstības politikas mērķus, nepieciešams īstenot

pasākumus visos noteiktajos rīcības virzienos.

Atbilstoši 1.rīcības virzienam

(Latvijas kā atšķirīga, droša un atpazīstama tūristu galamērķa

pozicionēšana) programma paredz īstenot tūrisma tirgus izpē­tes

pasākumus, kas ļaus noteikt jaunus darbības virzienus, stiprināt

Latvijas tūrisma tēlu un palielināt atpazīstamību, kā arī noteiks

mārketinga un sabied­risko attiecību pasākumus prioritārajos

tūrisma tirgos.

Programmas 2.rīcības virziena

(ienākošā un vietējā tūrisma attīstība) pasākumi vērsti uz to,

lai vienlaikus tiktu attīstīta tūrisma komercdarbība komer­ciāli

aktīvos reģionos, uzturot esošo attīstības progresu, kā arī lai

tūrisms tiktu attīstīts un izmantots kā reģionālās attīstības un

ilgtspējīgas attīstības instru­ments. Tas nozīmē - tūrisma

komercdarbībai labvēlīgas vides nodrošināšana, tūrisma

infrastruktūras uzlabošana, daudzveidīgu produktu un pakalpojumu

attīs­tības veicināšana, e-komercijas sasniegumu izmantošana

tūrisma nozares attīstībai, kvalitātes un citu brīvprātīgu

sistēmu, sertifikātu, zīmolu ieviešanas vei­ci­nāšana kvalitātes

nodrošināšanai, tūrisma izglītības un izpētes uzlabošanas

veicināšana.

Atbilstoši 3.rīcības virzienam

(sadarbības veicināšana) programmā izvir­zītas prioritārās

sadarbības jomas - jaunu, inovatīvu un starpsezonālu, kā arī

tradicionālu tūrisma produktu un tūristu galamērķu mārketings,

jaunu tūrisma produktu, pakalpojumu un ar tiem saistītās tūrisma

infrastruktūras attīstība, tūrisma attīstības sadarbības tīklu

izveide un attīstība, informētības un labākās prakses pārņemšanā

tūrisma attīstības, izglītības, izpētes un statistikas

jautā­jumos, kā arī daudzveidīgu finansēšanas avotu un veidu

pieejamības veicināšana tūrisma nozares institūcijām un

sabiedriskajām organizācijām.

Programmas uzdevumu izpilde

noteikta laikposmā no 2006.gada līdz 2008.gadam. Finansējums

attiecīgo uzdevumu veikšanai ir norādīts kā triju gadu laikā

nepieciešamais finansējuma apjoms. 2007.-2008.gadā nepieciešamais

finan­sējums (5310,0 tūkst. latu un 7970,0 tūkst. latu) ir

norādīts indikatīvi, izvēr­tējot uz attiecīgo uzdevumu izpildi

vērsto pasākumu aptuvenās izmaksas, un var būt atšķirīgs pa

gadiem, ņemot vērā attiecīgā uzdevuma izpildes un izvēlēto

aktivitāšu specifiku. 2006.gadā ministrijas un institūcijas

programmu īsteno pieejamo budžeta līdzekļu ietvaros - kopumā

1226771 lats (1031654 lati - valsts budžeta programma

30.00.00 "Tūrisma politikas ieviešana", 195117 latu - citas

valsts budžeta programmas), kas atšķiras no pamatno­stādnēs

noteiktā 2006.gada finansējuma apjoma (3,12 milj. latu) tūrisma

attīstības politikas mērķu sasniegšanai. Nepalielinoties valsts

budžeta, Eiropas Savienības līdzfinansējuma un privāto

investīciju apjomam tūrisma attīstībā, ir risks nesasniegt

pamatnostādnēs noteiktos mērķus.

Programmas ieviešanas vadību,

koordināciju, pārraudzību un izvērtēšanu veic Ekonomikas

ministrija. Par katra atsevišķa konkrēta pasākuma ieviešanu un tā

efektivitātes izvērtēšanu ir atbildīga attiecīgā

izpildinstitūcija.

Atbilstoši Latvijas Tūrisma

attīstības politikas pamatnostādnēs noteiktajam Ekonomikas

ministrija katru gadu izstrādā un iesniedz apstiprināšanai

Ministru kabinetā Tūrisma attīstības rīcības plānu, kurā paredz

konkrētus pasākumus pamatnostādnēs un programmā noteikto mērķu

sasniegšanai. Katru gadu Ekonomikas ministrija sagatavo un

iesniedz Ministru kabinetā pārskatu par tūrisma attīstību

Latvijā. Minētais pārskats vienlaikus ir informatīvs ziņojums par

programmas ieviešanu.

Ekonomikas ministrs

A.Štokenbergs