3. pants

Ekonomikas ministrijai

izstrādāt un līdz 2005.gada 22.jūnijam iesniegt noteiktā kārtībā

izskatīšanai Ministru kabinetā Latvijas valsts un privātās

partnerības veicināšanas pamatnostādņu rīcības plānu

2005.-2009.gadam.

4.Ekonomikas ministrijai, sākot ar

2006.gadu, katru gadu līdz 31.janvārim iesniegt noteiktā kārtībā

Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par Latvijas valsts un

privātās partnerības veicināšanas pamatnostādņu īstenošanu.

Ministru

prezidenta vietā - bērnu un ģimenes lietu ministrs

A.Baštiks

Ekonomikas

ministrs A.K.Kariņš

(Ministru kabineta

2005.gada 23.marta rīkojums

Nr.188)

Latvijas valsts

un privātās partnerības veicināšanas pamatnostādņu

kopsavilkums

Latvijas valsts un privātās

partnerības veicināšanas pamatnostādņu mērķis ir noteikt valsts

un privātās partnerības politiku Latvijā, identificējot problēmas

un nosakot mērķi, pamatprincipus un rīcības virzienus.

Latvijas valsts un privātās

partnerības veicināšanas pamatnostādnēs ir identificētas šādas

galvenās problēmas veiksmīgai Latvijas valsts un privātās

partnerības (turpmāk-partnerība) mehānisma izmantošanai:

1)koordinācijas trūkums starp

institūcijām partnerības jomā;

2)partnerības instruments netiek

sais-tīts ar publisko investīciju plāniem un programmām

(pašvaldību, valsts un ES);

3)partnerības procesu atbalstošo

finansiālo un metodoloģisko instrumentu trūkums;

4)labai starptautiskai praksei

atbilstošu partnerības projektu trūkums, kurus varētu izmantot

par labu paraugu gan sabiedrībai, gan valsts sektora

administrācijai;

5)trūkumi tiesību aktu kopumā, kas

regulē partnerību;

6)zināšanu trūkums par partnerības

mehānismu sabiedrībā, valsts institūcijās un pašvaldībās.

Lai sasniegtu šajās pamatnostādnēs

izvirzīto partnerības politikas mērķi - panākt, lai partnerība

kļūst par nozīmīgu mehānismu publisko pakalpojumu un

infrastruktūras nodrošināšanā, kā arī novērstu minētās problēmas,

tiek noteikti šādi uzdevumi:

1)nostiprināt partnerības procesu

koordinējošo institūciju spējas un ietekmi, lai panāktu

koordinētu procesa attīstību un stiprinātu partnerības projektu

kvalitāti;

2)noteikt partnerības projektu

sagatavošanas un uzraudzības kārtību Latvijā;

3)pilnveidot partnerības politikas

vadības modeli, izveidojot starpministriju darba grupu un

partnerības konsultatīvo padomi;

4)veikt tautsaimniecības nozaru

analīzi partnerības skatījumā, noteikt prioritārās nozares, kurās

tiktu izmantota partnerība, un izveidot projektu sarakstu

prioritārā secībā;

5)izstrādāt kārtību, kādā izvēlas

lietderīgāko projekta finansēšanas modeli, lai īstenotu publisko

investīciju projektus;

6)nodrošināt partnerības

instrumenta izmantošanu investīciju plānos un programmās;

7)izveidot finansiālo valsts

atbalsta instrumentu projektu sagatavošanai- partnerības projektu

sagatavošanas fondu (uz noteiktu laikposmu);

8)sagatavot metodoloģiju

partnerības projektu vadības ciklam;

9)izstrādāt tipveida dokumentus

partnerības projektu sagatavošanai;

10)pilnveidot Koncesiju

likumu;

11)veikt nozaru normatīvo aktu

analīzi;

12)izveidot efektīvu informācijas

apmaiņu ar partnerības projektu īstenotājiem būtisku juridisku

nepilnību identificēšanai un novēršanai;

13)lai iegūtu nepieciešamo

informāciju un labai starptautiskai praksei atbilstošu pieredzi,

veidot ciešu sadarbību ar Eiropas Savienības dalībvalstu

atbildīgajām institūcijām un Eiropas Komisiju par partnerības

politikas īstenošanu;

14)sagatavot partnerības apmācību

programmas publiskajām institūcijām;

15)izveidot regulāru informatīvo

semināru programmas valsts institūciju un pašvaldību

darbiniekiem;

16)izveidot partnerības

komunikācijas stratēģiju;

17)izveidot un regulāri atjaunot

partnerības mājas lapu internetā, kurā būtu apkopota visa

informācija (piemēram, skaidrojošie materiāli, normatīvie akti,

metodoloģija un vadlīnijas, standartizēti dokumenti,

aktualitātes, situācijas raksturojums).

Pamatnostādņu ieviešanas pasākumi

vidējā termiņā ir saistīti ar valsts budžeta izdevumu

palielināšanu. 2005.gadā partnerības politikas īstenošanai no

valsts budžeta Ekonomikas ministrija un Latvijas Investīciju un

attīstības aģentūra saņem līdzekļus, kas sedz tikai Ekonomikas

ministrijas Koncesiju nodaļas un Latvijas Investīciju un

attīstības aģentūras partnerības nodaļas darbinieku atalgojumu un

administratīvos izdevumus. Pamatnostādnēs noteikts indikatīvs

nepieciešamais finansējums partnerības politikas īstenošanai.

Pamatnostādņu ieviešana notiks

pakāpeniski līdz 2009.gadam. Pēc pamatno-stādņu akceptēšanas tiek

paredzēts izstrādāt Latvijas valsts un privātās partnerības

politikas rīcības plānu. Katru gadu ir paredzēts sniegt pārskatu

par pamatnostādņu ieviešanu.

Ekonomikas ministrs

A.K.Kariņš