2. pants

Normatīvais regulējums

Enerģētikas likums nosaka, ka

energoapgādes komersantu darbība tiek regulēta saskaņā ar likumu

"Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" (5.pants).

Energoapgādes regulēšanu veic saskaņā ar likumu "Par sabiedrisko

pakalpojumu regulatoriem" izveidota sabiedrisko pakalpojumu

regulēšanas iestāde - regulators (83.pants). Regulators savas

kompetences ietvaros nosaka energoapgādi regulējošus normatīvus

un sniedz to skaidrojumu (85.panta pirmā daļa). Siltumenerģijas

un elektroenerģijas tarifus nosaka saskaņā ar likumu "Par

sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" (97.pants).

Likums "Par sabiedrisko

pakalpojumu regulatoriem" nosaka, ka valsts (t.i., SPRK)

regulē sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu kā komercdarbību

enerģētikā, izņemot siltumapgādi, kur ražošanas procesā netiek

izstrādāta elektroenerģija; Pašvaldības savā administratīvajā

teritorijā regulē sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu kā

komercdarbību siltumapgādē, kur ražošanas procesā netiek

izstrādāta elektroenerģija (2.panta otrā un trešā daļa).

Sabiedrisko pakalpojumu tarifus regulējamās nozarēs sabiedrisko

pakalpojumu sniedzēji aprēķina saskaņā ar noteikto tarifu

aprēķināšanas metodiku un iesniedz regulatoram aprēķināto tarifu

projektus (19.panta pirmā daļa).

Saskaņā ar likuma "Par sabiedrisko

pakalpojumu regulatoriem" 9.panta pirmās daļas 2.punktu un

25.panta pirmo daļu ar SPRK 21.12.2005. lēmumu Nr.311 ir

apstiprināta "Koģenerācijas stacijā saražotās siltumenerģijas un

koģenerācijas stacijā ar jaudu virs četriem megavatiem saražotās

elektroenerģijas tarifu aprēķināšanas metodika" (turpmāk -

Metodika).

Metodika definē viendaļīgo un

divdaļīgo siltumenerģijas tarifu:

- divdaļīgais siltumenerģijas

tarifs - tarifs, kurā siltumenerģijas mainīgās izmaksas ir attiecinātas uz

lietotājiem pārdotās siltumenerģijas vienību, nosakot enerģijas

maksu, un pastāvīgās izmaksas ir attiecinātas uz kopējo lietotāja

pieprasīto siltuma jaudu, nosakot jaudas maksu. Lietotājs

maksā enerģijas maksu par patērēto siltumenerģiju un jaudas maksu

par kopējo pieprasīto siltuma jaudu kā pastāvīgu maksājumu

neatkarīgi no patērētā siltumenerģijas daudzuma (Metodikas

3.4.apakš­punkts).

- viendaļīgais siltumenerģijas

tarifs - tarifs, kurā siltumenerģijas mainīgās un pastāvīgas izmaksas

attiecinātas uz lietotājiem pārdotās siltumenerģijas

vienību. Lietotājs maksā par siltumenerģiju pēc noteiktā

viendaļīgā tarifa par patērēto siltumenerģiju (Metodikas

3.29.apakšpunkts).

Saskaņā ar Metodiku

siltumenerģijas ražošanas kopējās izmaksas

(III = I + II) veido:

- mainīgās izmaksas I: kurināmā

izmaksas siltumenerģijas ražošanai, dabas resursu nodoklis,

elektroenerģijas, ūdens un ķimikāliju izmaksas (proporcionāli

saražoto enerģiju daudzumiem),

- pastāvīgās izmaksas II: tieši

atkarīgās no kapitālieguldījumiem (siltumenerģijas ražošanai

(proporcionāli kapitālieguldījumu īpatsvaram kopējos

kapitālieguldījumos)), netieši jeb daļēji atkarīgās no

kapitālieguldījumiem (siltumenerģijas ražošanai (proporcionāli

kapitālieguldījumu īpatsvaram un siltuma ražošanas apjoma

īpatsvaram kopējā enerģijas apjomā)).

Siltumenerģijas tarifs (Ls/MWh) ir

kopējo izmaksu (III) attiecība pret kopējo siltumenerģijas

daudzumu.

Saskaņā ar Metodikas 23.punktu

komersants aprēķina tarifus saskaņā ar 4.tabulu "Tarifu

aprēķins", un attiecībā uz 4.tabulā ietvertajām pozīcijām

Metodikā sniegts skaidrojums - komersants pēc vienošanās ar

siltumenerģijas lietotāju var pārdot siltumenerģiju pēc divdaļīga

vai viendaļīga tarifa.