4. pants

Konkrētā tirgus

izvērtējums

Saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 5.punktu konkrētās

preces tirgus ir noteiktas preces tirgus, kurā ietverts arī to

preču kopums, kuras var aizstāt šo noteikto preci konkrētajā

ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā pieprasījuma un piedāvājuma

aizstājamības faktoru, preču pazīmes un lietošanas īpašības.

Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir ģeogrāfiskā teritorija, kurā

konkurences apstākļi konkrētās preces tirgū ir pietiekami līdzīgi

visiem šā tirgus dalībniekiem, un tādēļ šo teritoriju var nošķirt

no citām teritorijām (Konkurences likuma 1.panta 3.punkts).

Konkrētais tirgus ir konkrētās preces tirgus, kas izvērtēts

saistībā ar konkrēto ģeogrāfisko tirgu. (Konkurences likuma

1.panta 4.punkts).

4.1. Prece

Parasti tūrisma pakalpojumi1 tiek

klasificēti:

1) Atsevišķs tūrisma pakalpojums;

2) Komplekss tūrisma pakalpojums.

Atsevišķs tūrisma pakalpojums, pretstatā Lēmuma 2.punktā

sniegtajam kompleksā tūrisma pakalpojuma skaidrojumam, ir viens

individuāli iepriekš sagatavots tūrisma pakalpojums, kuru sniedz

par noteiktu cenu, piemēram, nakšņošana viesu namā; ekskursija pa

Rīgas vecpilsētu u. tml.2 No minētā izriet, ka ir

atšķirīgs pakalpojuma apjoms, ko sniedz atsevišķā un kompleksā

tūrisma pakalpojuma ietvaros.

Konkurences padome izvērtēja, vai kompleksais tūrisma

pakalpojums veido atsevišķu konkrētās preces tirgu, secinot,

ka:

1) komplekso pakalpojumu var sniegt tikai normatīvajos

aktos noteiktā kārtībā reģistrējies tirgus dalībnieks;

2) kompleksais tūrisma pakalpojums atšķiras no atsevišķā

tūrisma pakalpojuma ar to, ka kompleksā tūrisma pakalpojuma

gadījumā klients saņem pakalpojumu, kas izpaužas vairāku

pakalpojumu (pakalpojuma kompleksa) organizēšanā (piemēram,

viesnīcas rezervēšana, biļešu iegāde, apmaksas veikšana tiešajiem

pakalpojumu sniedzējiem). Atsevišķā tūrisma pakalpojuma gadījumā

pieprasījums ir un pakalpojuma sniedzējs attiecīgi pārdod tikai

vienu konkrētu pakalpojumu - piemēram, viesnīcas pakalpojums,

konkrētas ekskursijas pakalpojums;

3) ir divu veidu starpnieki. Tie, kas piedāvā iegādāties

noteikta veida atsevišķu tūrisma pakalpojumu (piemēram, viesnīcu

rezervēšanu), un tie, kas piedāvā vairāku atsevišķu tūrisma

produktu komplektēšanu. Ņemot vērā, ka tūrisma aģents ir

komersants, kas tūrisma operatora vārdā uz pilnvarojuma vai

cita civiltiesiska līguma pamata piedāvā vai pārdod tūrisma

operatora sagatavotos tūrisma pakalpojumus, secināms, ka

likumā noteiktie pienākumi, tiesības un ierobežojumi attiecībā uz

tūrisma aģentiem ir attiecināmi tikai tad, kad tie pārdod tūrisma

operatoru piedāvātos kompleksos tūrisma pakalpojumus. Ne tūrisma

operatoram, ne tūrisma aģentam nav aizliegts piedāvāt tirgū arī

atsevišķos tūrisma pakalpojumus. Starpnieku sniegtie pakalpojumi,

piedāvājot un komplektējot atsevišķos tūrisma pakalpojumus,

būtiski atšķiras no komplekso tūrisma pakalpojumu piedāvāšanas,

ņemot vērā patērētāju interešu aizsardzības pakāpi.

Tādējādi Konkurences padome secina, ka komplekso tūrisma

pakalpojumu pamatoti ir vērtēt kā patstāvīgu konkrēto

preci.

4.2. Konkrētās preces

tirgus

4.2.1. Atbilstoši Latvijā spēkā esošajiem normatīvajiem

aktiem no piedāvājuma puses tūrisma aģents var sniegt gan

kompleksos, gan atsevišķos tūrisma pakalpojumus, pārējie tūrisma

pakalpojumu pārdevēji (izņemot tūrisma operatorus) - tikai

atsevišķos pakalpojumus. Tātad aizvietojamība no piedāvājuma

puses ir tūrisma aģentūrām, taču nav pārējiem tūrisma produktu

pārdevējiem tirgū.

Savukārt, ņemot vērā, ka tūrisma aģenti, tirgojot citu

(tūrisma operatoru) izstrādāto produktu, ir starpnieki, attiecībā

uz šī produkta pārdošanu ir spēkā visi tie paši nosacījumi, kas

attiecībā uz šī produkta piedāvāšanu, kur kā būtiskākās tiek

atzītas atšķirības attiecībā uz personu interešu aizsardzību

kompleksā tūrisma pakalpojuma saņemšanas laikā.

Tādējādi par konkrētās preces tirgu uzskatāma kompleksā

tūrisma pakalpojuma pārdošana ar tūrisma aģentūru

starpniecību.

4.2.2. Vēstulē Nr.3 Tez Tour izteica viedokli, ka

tūrisma operatori var sniegt ne tikai atsevišķos pakalpojumus,

bet arī kompleksos tūrisma pakalpojumus. No šāda viedokļa

kļūdains ir Konkurences padomes priekšstats par to, ka

aizvietojamība no piedāvājuma puses ir tikai tūrisma aģentam.

Aizvietojamība ir arī tūrisma operatoram. Tāpat nepamatots ir

Konkurences padomes secinājums, ka par konkrētās preces tirgu

uzskatāma kompleksā tūrisma pakalpojumu pārdošana ar tūrisma

aģentūru starpniecību. To, kādu pārdošanas stratēģiju izvēlas

tūrisma operators, nereglamentē neviens likumdošanas akts

Latvijā. Tas ir paša tūrisma operatora izvēles jautājums, vai

pārdot pakalpojumus tieši klientiem, vai pārdot tos tirgū ar

starpnieku palīdzību.

4.2.3. Izvērtējot iepriekš minētos Tez Tour argumentus,

Konkurences padome norāda, ka tūrisma operators ir komersants,

kas organizē tūrisma pakalpojumu sniegšanu Latvijā vai ārvalstīs

un šos pakalpojumus piedāvā vai pārdod klientiem tieši vai ar

tūrisma aģenta starpniecību. Tez Tour savus veidotos ceļojumus

tieši klientiem nepārdod, Tez Tour nav sava ceļojumu tidzniecības

tīkla mazumtirdzniecības līmenī. Iespējams, citi tūrisma

operatori pārdod kompleksos tūrisma pakalpojumus arī paši, bez

starpniekiem, taču nenoliedzami būtisks komplekso tūrisma

pakalpojumu pārdošanas kanāls ir tieši tūrisma aģentūras, kas

pamato šāda atsevišķa konkrētā tirgus izdalīšanu - komplekso

tūrisma pakalpojumu pārdošana ar tūrisma aģentūru starpniecību.

Tādējādi šīs konkrētās lietas ietvaros kā konkrētās preces tirgus

tiek noteikts un vērtēts komplekso tūrisma pakalpojumu pārdošanas

ar tūrisma aģentūru starpniecību tirgus. Mainoties komplekso

tūrisma pakalpojumu pārdošanas modelim, kādu izvēlas tūrisma

operators, un/vai pastāvot citiem faktiskajiem apstākļiem, citā

izpētes lietā konkrētās preces tirgus var tikt definēts

savādāk.

4.3. Konkrētais ģeogrāfiskais

tirgus

4.3.1. Tūrisma operatoru veidotos kompleksos tūrisma

ceļojumus klienti parasti iegādājas ar tūrisma aģentūru

starpniecību. Konkurences padome uzskata, - lai arī ir vērojama

ģeogrāfiskā tirgus paplašināšanās tendence, šīs lietas ietvaros

par konkrēto ģeogrāfisko tirgu pamatoti ir definēt Latvijas

ģeogrāfisko teritoriju, kur pamatā veidojas piedāvājums (no Tez

Tour un tā partneru - tūrisma aģentūru puses) un

pieprasījums.

Tez Tour Vēstulē Nr.3 norādīja, situācijā, kad jebkurš

Latvijas iedzīvotājs var izvēlēties ceļojumu uz jebkuru vietu

pasaulē ar interneta starpniecību, lielākajā daļā gadījumu arī

lētāku ceļojumu, nav nekāda pamata uzskatīt Latvijas ģeogrāfisko

teritoriju par konkrēto ģeogrāfisko tirgu.

4.3.2. Izvērtējot iepriekš minēto Tez Tour sniegto

argumentu par konkrētā ģeogrāfiskā tirgus definējumu, Konkurences

padome, ņemot vērā 09.09.2011. lēmumā Nr.60 konstatēto, norāda,

ka konkurence ar citu valstu tūrisma aģentūrām veidojas,

izmantojot "on-line" sistēmu Internetā, kur klients

pats var iegādāties ceļojumu un veikt rezervāciju tūrisma

aģentūras interneta vietnē, tomēr šādi veikto pirkumu skaits

uzskatāms par maznozīmīgu.

Tādējādi, lai arī ir vērojama ģeogrāfiskā tirgus

paplašināšanās tendence, šīs lietas ietvaros par konkrēto

ģeogrāfisko tirgu pamatoti ir definēt Latvijas ģeogrāfisko

teritoriju.

4.4. Konkrētais

tirgus

Saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 4.punktu

konkrētais tirgus ir konkrētās preces tirgus, kas izvērtēts

saistībā ar konkrēto ģeogrāfisko tirgu. Ņemot vērā iepriekš

minēto, Konkurences padome par konkrēto tirgu šīs lietas ietvaros

definē: komplekso tūrisma pakalpojumu pārdošanas ar tūrisma

aģentu starpniecību tirgus Latvijas ģeogrāfiskajā

teritorijā.