4. pants

Saskaņā ar 18.06.1997.

Konkurences likuma 1.panta 6.punktu un 04.10.2001. Konkurences

likuma 1.panta 5.punktu konkrētās preces tirgus šajā lietā

ir kabeļtelevīzijas pakalpojumu sniegšanas tirgus. Minēto

secinājumu Konkurences padome izdara, vadoties no šādiem

apsvērumiem:

Kabeļtelevīzijas pakalpojumiem

Latvijā pastāv tikai daļēja aizvietojamība. Citi risinājumi, lai

nodrošinātu skatītājus ar televīzijas programmām, ir -

individuālās mikroviļņu daudzpunktu sadales sistēmas (MMDS) jeb

dekodera vai satelīttelevīzijas izmantošana. Tomēr Konkurences

padome ir ieguvusi informāciju, ka individuālā MMDS sistēma un

satelīttelevīzija nav aizvietojamas ar kabeļtelevīzijas

pakalpojumiem cenas ziņā, jo ir ievērojami dārgākas.

Saskaņā ar 18.06.1997. Konkurences

likuma 1.panta 4.punktu un 04.10.2001. Konkurences likuma 1.panta

3.punktu konkrētais ģeogrāfiskais tirgus lietā tiek

definēts kā Rīgas pilsētas teritorija. Minēto secinājumu

Konkurences padome izdara, balstoties uz šādiem faktiem:

1) Latvijas kabeļtelevīzijas un

telekomunikāciju operatoru asociācijas pārstāvju viedoklis, ka

konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir visa Rīgas pilsētas

teritorija, jo nesaskata pamatojumu konkrētā tirgus sadalīšanai

smalki pa atsevišķiem mikrorajoniem vai priekšpilsētām;

2) SIA "Livas" izsniegtajā LR

Nacionālās radio un televīzijas padomes speciālā atļaujā -

licencē Nr.K-007 kabeļtelevīzijas darbībai uzrādītā darbības

vieta ir visa Rīga, nesadalot teritoriju mazākās robežās;

3) SIA "Baltkom TV SIA"

kabeļtelevīzijas pakalpojumus Rīgas pilsētā sniedz aptuveni 13

nodalītās teritorijās, līdz ar to Konkurences padome secina, ka

var uzskatīt, ka SIA "Baltkom TV SIA" darbības vieta ir gandrīz

visa Rīgas pilsētas teritorija;

4) 17.06.1997. LR Satiksmes

ministrijas Sakaru departamenta izdotajā reģistrācijas dokumentā

Nr.10-14/525 SIA "Livas" darbības teritorijas ir Rīgas pilsētas

Ziemeļu rajons, Čiekurkalna, Teikas, Ziepniekkalna mikrorajoni.

Taču minētais reģistrācijas dokuments pieļauj iespēju

uzņēmējsabiedrībai paplašināties (paplašināt arī darbības

teritoriju), par to paziņojot LR Satiksmes ministrijas Sakaru

departamentam. Šāds ieraksts ir norādīts pašā reģistrācijas

dokumentā;

5) likuma "Par telekomunikācijām"

16.panta otrā daļa nosaka: "Publisko telekomunikāciju tīklu

operatoriem ir tiesības, ja nepieciešams, ierīkot

telekomunikāciju tīklus valsts, pašvaldību un privātā īpašuma

robežās, iepriekš saskaņojot to ar nekustamā īpašuma īpašniekiem

vai valdītājiem". Bet 33.panta pirmā daļa nosaka: "Publiskā

telekomunikāciju tīkla operatoram ir nekustamā īpašuma servitūta

tiesības izveidot, attīstīt un ekspluatēt publisko

telekomunikāciju tīklu un sniegt telekomunikāciju pakalpojumus".

Tas nozīmē, ka likums "Par telekomunikācijām" atļauj

kabeļtelevīzijas operatoriem paplašināt savu darbības teritoriju

un nekustamā īpašuma īpašnieki nevar liegt izmantot kāpņu telpas

un citas koplietojuma telpas kabeļtīkla ierīkošanai.

Līdz ar to saskaņā ar 18.06.1997.

Konkurences likuma 1.panta 5.punktu un 04.10.2001. Konkurences

likuma 1.panta 4.punktu konkrētais tirgus ir

kabeļtelevīzijas pakalpojumu sniegšanas tirgus Rīgas

pilsētā.

Kaut gan papildus Konkurences

padome ir secinājusi, ka ievērojams skaits citu uzņēmējsabiedrību

kabeļtelevīzijas pakalpojumus Rīgā sniedz tikai kādās konkrētās

nodalītās Rīgas pilsētas teritorijās. Arī 01.03.2002. SIA "Livas"

noslēgtajā līgumā ar SIA "Lattelekom" teritorijas, kurās SIA

"Livas" ir atļauts ekspluatēt publiskos telekomunikāciju tīklus,

ir noteiktas jau striktāk, tās ir Ziepniekkalns, Sarkandaugava,

Mangaļi, Teika, Čiekurkalns. Papildus jāatzīst, ka ieiešana

kabeļtelevīzijas tirgū, kādā noteiktā teritorijā ir saistīta ar

daudziem apgrūtinošiem faktoriem, tas ir, barjerām - lielu

finanšu līdzekļu nepieciešamību, atļauju saņemšanas no

namīpašniekiem un daudziem citiem apstākļiem, tāpēc Konkurences

padome uzskata, ka vienlaikus pastāv iespējas noteikt vēl

šaurākas ģeogrāfiskā tirgus robežas nekā Rīgas teritorija. Viena

no šaurākām ģeogrāfiskā tirgus robežām var būt, piemēram,

Ziepniekkalna teritorija, kura esošās lietas ietvaros var tikt

apskatīta atsevišķi kā šaurāks konkrētais ģeogrāfiskais

tirgus.