7. pants

RFB 24.02.2004. vēstulē

Nr.80 norāda, ka vērtspapīru tirdzniecības organizēšana ir

specifisks bizness, kurš neļauj precīzi veikt viena biržas

klienta vai atsevišķa pakalpojuma izmaksu kalkulāciju. Piemēram,

ienākumi, kuri var tikt gūti no viena emitenta akciju kotēšanas,

ir gan emitenta akciju kotēšanas gada maksa (maksā pats

emitents), gan arī pastarpinātie ieņēmumi, kuri rodas no uzņēmuma

akciju tirdzniecības (maksā akciju pircēji un pārdevēji ar biržas

biedru starpniecību). Biržas paskaidrojumos pie budžeta projekta

redzams, ka tā vadās pēc vidējām gada izmaksām uz vienu biržas

klientu. Šis vidējais viena biržas klienta izmaksu lielums

2004.gadam (pēc budžeta projekta) ir (*) lati, un tas ir ņemts

par pamatu Brīvā saraksta akciju kotēšanas gada maksas lieluma

noteikšanai.

No budžeta projekta izriet, ka

plānotie 2004.gada ieņēmumi no akciju kotēšanas pakalpojuma gada

maksām pa sarakstu veidiem ir šādi:

1) Oficiālais saraksts, no katra

līdz (*) latiem (*);

2) Otrais saraksts, no katra

vidēji (*) lati (*);

3) Brīvais saraksts, no katra

nemainīgi 5000 lati(*).

Tā kā vidējās izmaksas uz vienu

klientu ir (*) lati un klientu skaits ir 35 (3+8+24) uzņēmumi,

tad izmaksu kopsumma ir (*) lati, bet ieņēmumu kopsumma no akciju

kotēšanas pakalpojuma - (*) (*) lati. Tātad izdevumi ir nedaudz

lielāki par ieņēmumiem.

Lai sabalansētu visu trīs sarakstu

izdevumus ar ieņēmumiem, ir ieviesta un noteikta tieši 5000 latu

liela gada maksa Brīvā saraksta uzņēmumiem.