9. pants

Šajā gadījumā konkrētajā

tirgū vienu un to pašu pakalpojumu pērk dažādi emitenti, kuri

atšķiras pēc kapitalizācijas lieluma. Vienai daļai uzņēmumu, kuri

atrodas Oficiālajā un Otrajā sarakstā, pakalpojuma pirkšanas cena

ir piesaistīta viņu kapitalizācijas lielumam un ir diferencēta

(objektīvs pamatojums), bet otrai daļai uzņēmumu, kuri atrodas

Brīvajā sarakstā, pakalpojuma cena ir nemainīga.

RFB sniegtie paskaidrojumi par to,

kāpēc ir noteikta tieši nemainīga gada maksa, bet nevis

diferencēta, ir pietiekami argumentēti, jo, pirmkārt, tiek

aizsargāts Brīvā saraksta akciju tirgus no iespējamām

manipulācijām, kuru rezultātā var tikt fiksētas nepamatoti zemas

akciju cenas, lai samazinātu kapitalizācijas lielumu, un,

otrkārt, dalītas gada maksas noteikšana ar fiksēto un mainīgo

daļu būtiski neko nemainīs, jo abu daļu kopsumma tik un tā būs

jāpielīdzina viena uzņēmuma vidējām reālajām apkalpošanas

izmaksām. Tā kā Brīvā saraksta emitentiem kapitalizācija nav

liela, tad arī mainīgās daļas būs mazas un arī mainīgo daļu

svārstības starp uzņēmumiem būs nelielas. Tas nozīmē to, ka

biržai nāksies palielināt fiksēto daļu, to tuvinot 5000 latiem.

Kā redzams, no tādas dalītas maksas noteikšanas neiegūs ne viena,

ne otra puse.

Minētā pakalpojuma fiksētās cenas

objektīvo pamatojumu sniedz arī spēkā esošais likums "Finanšu

instrumentu tirgus likums", kurš uzliek par pienākumu RFB

organizēt vienu īpašu, pasaules biržu praksei neraksturīgu

regulēto tirgu, kura specifiskuma dēļ nav lietojama

vispārpieņemtā pakalpojuma maksas aprēķināšanas metode ar

diferencēto daļu.