4. pants

Lietas Nr.1589/05/06/17

izvērtēšanas laika periodā Valsts meža dienesta rīcībā nav datu

par 2005.gadu, līdz ar to iesnieguma izvērtēšanā Konkurences

padome ir vadījusies no 2004.gada statistikas datiem, kuri iegūti

no Valsts meža dienesta un valsts a/s "Latvijas valsts meži".

Kopējās mežu platības Latvijā (ha)

2004.gadā bija 2 943 572,5 ha, valsts a/s "Latvijas

valsts meži" valdījumā esošās mežu platības bija 1 376 842

ha, līdz ar to valsts a/s "Latvijas valsts meži" ieņēma 47% lielu

tirgus daļu, tirgu rēķinot pēc mežu platībām hektāros

2004.gadā.

Konkurences padomes iepriekš

izvērtētajā lietā Nr.106/03/06/4 "Par SIA "BSW Latvia", a/s

"Inčukalns Timber", SIA "Nelss", SIA "Kurekss", SIA "Vika Wood"

24.02.2003. iesniegumu" konkrētās preces tirgus tika noteikts kā

koksnes resursu iegūšanas tirgus, tirgu aprēķinot un nosakot pēc

nocirstajiem koksnes apjomiem, jo valsts nosaka ciršanas apjomus

savā valdījumā esošajos mežos.

Konkurences padome uzskata, ka arī

SIA "Adapters" 31.10.2005. iesnieguma izskatīšanas sakarā

konkrētais preces tirgus Konkurences likuma 1.panta 5.punkta

izpratnē ir nosakāms kā koksnes resursu iegūšanas tirgus.

Iespējams, ka precīzāka konkrētās

preces tirgus noteikšana būtu definēt to kā ciršanas atlieku

tirgu, kas varētu būt otrs konkrētās preces tirgus, taču, ņemot

vērā to, ka Latvijā nav statistikas par ciršanas atlieku apjomiem

(valstī netiek uzskaitītas ciršanas atliekas), tāpēc Konkurences

padome uzskata, ka arī šajā lietā konkrētās preces tirgus var

tikt noteikts kā koksnes resursu iegūšanas tirgus. Konkrētajā

gadījumā var uzskatīt, ka ciršanas atlieku daudzums ir

proporcionāls nocirstās koksnes apjomam. Līdz ar to Konkurences

padome uzskata, ka arī šajā lietā konkrētais tirgus var tikt

noteikts kā koksnes resursu iegūšanas tirgus Latvijā.

Šādu secinājumu Konkurences padome

izdara, pamatojoties uz faktu, ka Ministru kabinets nosaka

maksimāli pieļaujamo koku ciršanas apjomu valsts mežos, līdz ar

to valsts a/s "Latvijas valsts meži" tirgus daļa objektīvi ir

nosakāma no nocirstajiem koku apjomiem. Konkrētās preces tirgus

pēc nocirstajiem koku apjomiem ir nosakāms pēc visiem valsts a/s

"Latvijas valsts meži" koku pārdošanas veidiem (t.i., apaļkoku

sortimentu piegādes, cirsmu izsoles, ilgtermiņa mežizstrādes

līgumu platībās nocirstie koku apjomi) un privāto mežu īpašnieku

mežos nocirstajiem koku apjomiem.

Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus

Konkurences likuma 1.panta 3.punkta izpratnē ir nosakāms kā visa

Latvijas teritorija, jo nepastāv objektīvi apstākļi tirgu noteikt

šaurākās ģeogrāfiskās robežās. Šādu secinājumu Konkurences padome

izdara, pamatojoties uz faktu, ka komercsabiedrības koksnes

ieguvi veic dažādos Latvijas rajonos un tā neaprobežojas tikai ar

vienas konkrētas mežsaimniecības vai Latvijas rajona teritorijas

robežām. Arī Konkurences padomes iepriekš izvērtētajā lietā

Nr.106/03/06/4 "Par SIA "BSW Latvia", a/s "Inčukalns Timber", SIA

"Nelss", SIA "Kurekss", SIA "Vika Wood" 24.02.2003. iesniegumu"

konkrētais ģeogrāfiskais tirgus tika noteikts kā visa Latvijas

teritorija, jo galvenokārt komercsabiedrības iegūst koksnes

resursus visā Latvijas teritorijā, nevis tikai vienā noteiktā

reģionā.

Līdz ar to konkrētais tirgus

Konkurences likuma 1.panta 4.punkta izpratnē ir koksnes resursu

iegūšanas tirgus Latvijas teritorijā.

Kopējais nocirstais koksnes apjoms

Latvijā 2004.gadā bija 10 751 947 m3, bet

valsts a/s "Latvijas valsts meži" apsaimniekošanā esošajās mežu

platībās nocirstais koksnes apjoms 2004.gadā bija

3 936 900,0 m3. Līdz ar to pēc nocirstajiem

koksnes apjomiem valsts a/s "Latvijas valsts meži" tirgus daļa

koksnes resursu ieguves tirgū 2004.gadā sastādīja 37%, kas

nozīmē, ka nav juridiska pamata konstatēt valsts a/s "Latvijas

valsts meži" atrašanos dominējošajā stāvoklī konkrētajā

tirgū.

Kā jau norādīts Lēmuma 1.punktā,

saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 1.punktu dominējošais

stāvoklis ir - tirgus dalībnieka vai vairāku tirgus dalībnieku

ekonomisks (saim­niecisks) stāvoklis konkrētajā tirgū, ja šā

dalībnieka vai šo dalībnieku tirgus daļa šajā tirgū ir vismaz 40%

un šis dalībnieks vai šie dalībnieki spēj ievērojami kavēt,

ierobežot vai deformēt konkurenci jebkurā konkrētajā tirgū

pietiekami ilgā laika posmā, darbojoties pilnīgi vai daļēji

neatkarīgi no konkurentiem, klientiem vai patērētājiem.

Līdz ar to pēc nocirstajiem

koksnes apjomiem valsts a/s "Latvijas valsts meži" neizveidojas

dominējošais stāvoklis koksnes resursu ieguves tirgū Latvijas

teritorijā.

4.1. Valsts a/s "Latvijas valsts

meži" savā iesniegtajā 20.01.2006 vēstulē 4.1-1.1/A001/06/23

Konkurences padomei norāda, ka potenciāli ciršanas atlieku tālāka

izmantošana ir iespējama tikai galvenajā cirtē, kur valsts a/s

"Latvijas valsts meži" pati veic apaļkoku sortimentu izstrādi. Jo

ilgtermiņa mežizstrādes līgumu un cirsmu izsoļu rezultātā

attiecīgā līguma slēdzējs kā uzvarētājs iegūst tiesības uz

ciršanas atliekām. Pēc šāda paskaidrojuma jāsecina, ka a/s

"Latvijas valsts meži" piedāvājuma cirsmu atlieku tirgus

piedāvājuma pusē veidojas tikai no galvenajā cirtē nocirstajiem

koksnes apjomiem, kur valsts a/s "Latvijas valsts meži" veic

apaļkoku sortimentu izstrādi.

Ņemot vērā Konkurences padomes

rīcībā esošo informāciju, ka a/s "Latvijas valsts meži" apaļkoku

sortimentu izstrādē galvenajā cirtē 2004.gadā ir ieguvusi 748

400,0 m3 apjomu (valsts a/s "Latvijas valsts meži"

20.01.2006 vēstule 4.1-1.1/A001/06/23), un šis apjoms veido (19%)

no visa a/s "Latvijas valsts meži" apsaimniekošanā esošajās mežu

platībās nocirstā koksnes apjoma, tad Konkurences padome var

izdarīt viennozīmīgu secinājumu, ka valsts a/s "Latvijas valsts

meži" nav dominējošais stāvoklis arī ciršanas atlieku tirgū.