3. pants

Konkrētais

tirgus

Saskaņā ar Konkurences likuma

1.panta 4.punktu "konkrētais tirgus ir konkrētās preces tirgus,

kas izvērtēts saistībā ar konkrēto ģeogrāfisko tirgu". Saskaņā ar

Konkurences likuma 1.panta 5.punktu "konkrētās preces tirgus ir

noteiktas preces tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras

var aizstāt šo noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū,

ņemot vērā pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru,

preču pazīmes un lietošanas īpašības", un saskaņā ar Konkurences

likuma 1.panta 3.punktu "konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir

ģeogrāfiskā teritorija, kurā konkurences apstākļi konkrētās

preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šā tirgus dalībniekiem,

un tādēļ šo teritoriju var nošķirt no citām teritorijām".

3.1.

Konkrētās preces tirgus

Ņemot vērā Lietas izpētes gaitā

konstatēto, secināms, ka pastāv vairāki satura nodrošināšanas

pakalpojuma posmi, sākot no konkrētā satura izstrādes (ar ko

nodarbojas satura nodrošinātājs) līdz satura piegādes

nodrošināšanai gala patērētājam (par šo posmu parasti ir

atbildīgs vai nu pats satura veidotājs, vai arī satura

piegādātājs). Minētajā satura nodrošināšanas procesā var izdalīt

vēl vienu un tikpat svarīgu posmu, proti, satura uzskaiti un

tarificēšanu.

Saskaņā ar SIA "Mobīlie

pakalpojumi" iesniegumā minēto SIA "Tele2" kā viens no mobilo

sakaru operatoriem nodrošina trans­akciju uzskaiti, tarificēšanu

un naudas iekasēšanu no gala klientiem par satura pakalpojumu.

Par saviem pakalpojumiem mobilie operatori ietur komisijas maksu,

kuru nosaka neatkarīgi viens no otra.

Ņemot vērā to, ka savā iesniegumā

SIA "Mobīlie pakalpojumi" lūdza Konkurences padomi pārbaudīt, vai

SIA "Tele2" darbībās, ieviešot progresīvu samaksas sistēmu par

satura uzskaites un tarificēšanas pakalpojumu, ir konstatējams

Konkurences likuma 13.panta pārkāpums, secināms, ka konkrētās

preces tirgus noteikšanai ir jāvērtē norēķināšanas un

tarificēšanas veidi par satura nodrošināšanas pakalpojumu.

SIA "Tele2" norādīja, ka SIA

"Mobīlie pakalpojumi" Iesniegumā minētie jautājumi ir skatāmi un

vērtējami mobilā satura norēķinu uzskaites pakalpojumu tirgus

kontekstā, kur attiecīgo pakalpojumu sniedz ne tikai mobilo

elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji, bet arī citi

komersanti, piemēram, bankas (internetbankas), elektroniskās

naudas institūcijas (piemēram, CityCredit), visiem atrodoties

savstarpējas konkurences stāvoklī.

Konkurences padome konstatēja, ka

satura nodrošināšanas tirgū šobrīd pastāv četri norēķināšanas

veidi par satura nodrošināšanas pakalpojumu, proti:

1) norēķināšanas, izmantojot

kredīt/debetkartes - šādu norēķināšanas iespēju nodrošina

komercbankas;

2) norēķināšanas, izmantojot

elektroniskās naudas institūciju (piemēram, daļa no SIA

"CityCredit" sniegtajiem pakalpojumiem);

3) norēķināšanas, izmantojot

internetbanku (Lietas izpētes gaitā tika konstatēts, ka uz doto

brīdi satura tarificēšanas pakalpojumu piedāvā vienīga

internetbanka -hanza.net jeb AS "Hansabanka" internetbanka);

4) norēķināšanas, izmantojot

mobilā operatora pakalpojumus.

Satura tarificēšanas pakalpojuma

aizstājamība no piedāvājuma puses:

Saskaņā ar Kredītiestāžu likuma

11.1 panta otrās daļas 1.punkta noteikumiem

elektroniskās naudas institūcijas konta turētāja maksimālais

naudas uzkrājums kontā nevar pārsniegt 150 EUR ekvivalentu latos.

Savukārt, saskaņā ar satura uzskaites līgumu noteikumiem starp

satura piegādātājiem un mobilo sakaru operatoriem, maksimālā

maksājuma robeža par satura pakalpojumu nedrīkst pārsniegt 3 LVL

SIA "Bite Latvija" un SIA "Latvijas Mobilais Telefons" tīklā, 5

LVL SIA "Tele2" tīklā. Nodrošinot patērētāja tarifikāciju par

satura pakalpojumu, izmantojot internetbankas pakalpojumus vai

kredīt/debetkaršu pakalpojumu, netiek noteikta maksimālā

maksājuma robeža.

Maksājuma veidu nosaka satura

piegādātājs, izvēloties kādu norēķinu veidu izvēli piedāvāt savu

pakalpojumu lietotājiem.

Ņemot vērā minēto, secināms, ka

SIA "Tele2" pakalpojumi satura tarificēšanas pakalpojuma

sniegšanas tirgū, vērtējot to aizstājamību no piedāvājuma puses,

ir savstarpēji aizvietojami ar pārējo satura uzskaites

pakalpojuma nodrošināšanas sniedzējiem gadījumos, kad maksājums

par satura pakalpojumu nepārsniedz 3 LVL.

Satura tarificēšanas pakalpojuma

aizstājamība no pieprasījuma puses

Pieprasījuma un piedāvājuma

aizstājamības noskaidrošana un izvērtēšana ir izšķiroši svarīga

konkrētā tirgus noteikšanas darba sastāvdaļa. Taču no ekonomiskā

viedokļa pieprasījuma aizstājamība ir visefektīvākais

disciplinējošais spēks konkrētās preces piegādātājiem. Tirgus

dalībnieks nevar būtiski ietekmēt pastāvošos preces realizācijas

noteikumus, ja patērētāji ir spējīgi viegli pārorientēties uz

citiem pieejamiem konkrētās preces aizstājējiem vai citiem

piegādātājiem.

1) norēķināšanās ar

kredīt/debetkartēm. Lietas izpētes gaitā tika konstatēts, ka

pastāv šādi norēķināšanas ar kredīt/debetkartēm trūkumi: augstas

transakcijas izmaksas-kredītkartes kā maksāšanas līdzeklis ir

radītas lielāka apjoma pirkumiem nekā mikro maksājumiem (0-3

LVL), ko visbiežāk izmanto satura piegādātāji. Turklāt

kredītkaršu dati ir sensitīva informācija, kuru klientam ir

nepatīkami izplatīt internetā, veicot finansiāli maza apjoma

pirkumus. Tāpat kredītkartes īpašnieks var apstrīdēt veikto

pirkumu 90 dienu laikā, kā arī pieprasīt iemaksāto naudu atpakaļ.

Nauda tiek iekasēta no pakalpojuma nodrošinātāja/piegādātāja.

Līdz ar to palielinās risks neiegūt naudu par pakalpojumu, tajā

pašā laikā katra atsevišķa gadījuma izmeklēšana ir daudz dārgāka

nekā darījuma zaudētā summa. Bankām ir daudz stingrākas prasības

attiecībā uz kredītkaršu izmantošanu internetā nekā fizisko preču

pārdošanā, kā arī būtiski ierobežojumi uz pieļaujamo saturu, kuru

drīkst apmaksāt ar kredītkarti. Turklāt par bankas konta turētāju

var kļūt persona, kas sasniedza 16 gadu vecumu (izņemot

gadījumus, kad ir noformēts speciāls pilnvarojums rīkoties ar

kontu personām, kas ir jaunākas par 16 gadiem). Līdz ar to

automātiski samazinās potenciālo patērētāju loks, kas var

iegādāties saturu un norēķināties ar kredīt/debetkarti. Šāds

norēķināšanas veids var tikt izmantots kā alternatīvais

norēķināšanas veids par saturu kopā ar kādu citu. Šajā gadījumā,

pasūtot saturu, netiek izmantots mobilais telefons, kas

ievērojami atvieglo satura pasūtīšanu, jo tas ir vienmēr līdzi.

Turklāt minētais norēķināšanas veids vispār netiek izmantots

mobilā satura gadījumā.

2) norēķināšanas, izmantojot

elektroniskās naudas institūciju. Lietas izpētes gaitā tika

konstatēti šādi norēķinu sistēmas trūkumi: zems elektroniskās

naudas institūcijas pakalpojumu izmantošanas līmenis Latvijā.

Šajā gadījumā katram klientam ir jāatver savs konts, jāiemaksā

tajā nauda. Līdz ar to pagarinās arī satura pakalpojuma iegūšanas

laiks - nav iespējams veikt pirkumus, ja neesi reģistrējies

konkrētās elektroniskās naudas institūcijas sistēmā. Kā vēl vienu

trūkumu var minēt šādas norēķināšanās sistēmas pieejamību -

potenciālam patērētājam ir jāveic daudzas pārdomātas darbības:

jāreģistrējas, jāiemaksā nauda kontā. Savukārt mikro maksājumu

veikšana ir impulsīva, klientam pakalpojums ir vajadzīgs uzreiz,

un finansiālais ietaupījums, pat procentuāli liels, absolūtās

vienībās būs pārāk mazs, lai izvēlētos sarežģītāku maksāšanas

veidu, zaudējot pakalpojuma piegādes laiku. Elektroniskās naudas

institūcijas pakalpojumus sniedz, piemēram, SIA "CityCredit",

kuras klientu skaits ir (*).

3) norēķināšanās ar

internetbanku. Ņemot vērā to, ka Lietas izpētes gaitā tika

konstatēts, ka uz doto brīdi satura tarificēšanas pakalpojumu

piedāvā vienīga internetbanka - hanza.net jeb AS "Hansabanka"

internetbanka, secināms, ka šī norēķināšanas sistēma var būt

pieejama ierobežotam personu lokam. Lai gan hanza.net lietotāju

skaits ir (*), šajā gadījumā tiek pazemināts potenciālo

patērētāju skaits, kas vēlas iegādāties konkrēto saturu: nav

iespējams veikt norēķinus, izmantojot internetbanku, ja nav brīvi

pieejams dators un internets. Šajā gadījumā, pasūtot saturu,

netiek izmantots mobilais telefons, kas ievērojami atvieglo

satura pasūtīšanu, jo tas ir vienmēr līdzi.

4) norēķināšanās, izmantojot

mobilā operatora pakalpojumus. Minētais norēķināšanas veids

par satura pakalpojumiem tiek atzīts par visērtāko un

vispieejamāko norēķināšanas veidu patērētājiem. Norēķini,

izmantojot īsziņas (paaugstināta tarifa īsziņas) vai zvanus

(paaugstināta tarifa zvani), kā arī WAP, aizņem mazāk laika. Paši

satura piegādātāji atzina, ka satura tarifikācija, izmantojot

mobilo sakaru operatoru pakalpojumus, ir ērtākais veids, kā

norēķināties par satura pakalpojumu. Iepriekš teikto apstiprina

arī šī norēķināšanas veida popularitāte no patērētāju puses.

Lietas izpētes gaitā tika saņemtas atbildes no vairākiem satura

piegādātājiem, kas atspoguļo procentuāli, cik populārs ir katrs

no norēķināšanās veidiem patērētāju vidū. Tā SIA "Digitālo

Multimediju centrs", SIA "Aspiro Latvia" un SIA "One" norādīja,

ka 100% maksājumu par satura pakalpojumu notiek, izmantojot

mobilos telefonus. Minētās komercsabiedrības pat nepiedāvā saviem

potenciāliem patērētājiem citas norēķināšanās iespējas. Savukārt

SIA "Lattelecom BPO" gadījumā (*)% no maksājumiem notiek,

izmantojot mobilo sakaru operatoru norēķināšanās sistēmu (80% -

paaugstināta tarifa īsziņas, 15% - paaugstināta tarifa zvani) un

tikai (*)% no patērētājiem izmanto alternatīvus norēķināšanās

veidus. SIA "Boomtime" gadījumā (*)% maksājumu notiek, izmantojot

mobilo telefonu, bet atlikušie (*)% - veicot norēķinus caur

internetbanku.

Ņemot vērā iepriekš minētos datus,

kā arī satura piegādātāju sniegto viedokli, secināms, ka šajā

biznesa jomā norēķins ar īsziņu ir vienīgais efektīvais norēķinu

veids. Visi pārējie norēķinu veidi, kaut tehniski ir iespējami,

ir sarežģīti patērētājam. Tāpat Konkurences padomes pārstāvju un

SIA "CityCredit" pārstāvju sarunas laikā tika noskaidrots, ka pēc

SIA "CityCredit" rīcībā esošās informācijas mobilā satura

nodrošināšanas tirgus apjoms uz 2007.gada sākumu bija aptuveni 10

milj. eiro gadā. Līdz ar to secināms, ka mobilais saturs ir

diezgan pieprasīts kopējā satura pakalpojuma nodrošināšanas

tirgū.

Savukārt SIA "Mobīlie pakalpojumi"

norāda, ka tirdzniecības dati, piemēram, legālas izcelsmes

mūzikas failu tirdzniecība ir pierādījusi, ka (*)% pirkumu tiek

apmaksāti ar īsziņu, un atlikušie (*)% - kredītkaršu norēķini,

alternatīvās norēķinu sistēmas, tiešie banku maksājumi. Kā

norēķinu līdzeklis mobilajam saturam šīs norēķinu sistēmas nav

izmantojamas vispār.

Vienlaicīgi jebkuram komersantam

ir teorētiska iespēja izveidot savu norēķinu sistēmu. Taču SIA

"Digitālo Multimediju centrs" norāda, ka mobilo saturu

pakalpojumu specifika ir tāda, ka visas šīs norēķinu shēmas

vienkārši nefunkcionē, it īpaši tik mazā tirgū kā Latvijā.

Pasaules prakse rāda, ka nav bijušas citas efektīvas norēķinu

metodes, kā operatora nodrošinātā lietotāju tarifikācija. Tas jo

vairāk ir spēkā tāpēc, ka lielākā daļa saturu pakalpojumu tiek

sniegti, klientam izdarot impulsīvu izvēli un vēloties saņemt

saturu nekavējoties. Visas citas norēķinu formas prasa iepriekš

pārdomātas un realizētas akcijas - kupona iegāde, virtuālā konta

izveide, reģistrācija pie pakalpojuma sniedzēja vai arī bankas

konta un norēķinu kartes ieviešana lietotājam. SIA "Digitālo

Multimediju Centrs" ir veikusi tirgus izpēti un pēc iespējamā

biznesa modeļa analīzes ir secinājusi, ka savas, no mobilajiem

operatoriem un kredītiestādēm neatkarīgas norēķinu -

tarifikācijas sistēmas izveidošana ir ekonomiski nelietderīga,

finansiāli pārāk dārga, tehniski sarežģīta un, gadījumā, ja

klientam tiek izveidots virtuālais konts, arī juridiski

sarežģīta. Turklāt šādas sistēmas galvenais trūkums ir tas fakts,

ka klienti to neizmantos. Arī SIA "Mobīlie pakalpojumi"

apstiprināja, ka savas norēķinu sistēmas izveidošana ir

iespējama, taču tā nav pieprasīta satura pakalpojumu tirgū, jo ir

pārāk sarežģīta, līdz ar to netiks izmantota no patērētāju

puses.

Ņemot vērā iepriekš minēto,

secināms, ka kredītkartes un citas alternatīvo norēķinu sistēmas

netiek uzskatītas par pietiekami ērtiem norēķināšanās veidiem, ko

pierāda satura sniegšanas pakalpojuma tirgus dalībnieku dati.

Tātad kopumā var secināt, ka tās izmantojamas kā papildus

iespējas, bet nespēj konkurēt ar paaugstināta tarifa īsziņām kā

pamata maksāšanas līdzekli. Līdz ar to Konkurences padome

uzskata, ka ir pamats sašaurināt konkrētās preces tirgu līdz

satura tarificēšanas pakalpojuma sniegšanas tirgum, izmantojot

mobilo sakaru operatoru tīklu.

3.2. Konkrētais

ģeogrāfiskais tirgus

Satura tarificēšanas

nodrošināšana, izmantojot mobilo sakaru operatora pakalpojumus,

ir iespējama tikai caur operatoru, kuram pieder konkrētais

elektronisko sakaru tīkls. Atsevišķos gadījumos, kad netiek

tarificēta atbildes īsziņa, ir iespējams pēdējo posmu - satura

nosūtīšanu gala patērētājam - veikt no cita mobilā operatora

sakaru tīkla. Bet pakalpojumu pieprasījumu saņemšana,

tarificēšana, uzskaite un pakalpojuma koda tehniskā uzturēšana

konkrētā mobilā operatora tīkla balss sakaru klientiem ir

iespējama, tikai sadarbojoties ar konkrēto mobilo sakaru

operatoru.

Ņemot vērā to, ka katrs mobilo

sakaru operators tarificē abonentus, izmantojot savu norēķinu

sistēmu, un tam nav pieejas citu operatoru norēķinu sistēmām,

secināms, ka konkrētais mobilo sakaru tīkla operators var

tarificēt satura pakalpojumu tikai saviem abonentiem. Tādējādi

pieeja katra konkrētā tīkla lietotājiem - operatora klientiem,

tiek iegūta, slēdzot attiecīgu līgumu ar konkrēta tīkla

operatoru.

Līdz ar to var uzskatīt, ka

pakalpojumi, kuri tiek saņemti no konkrētā mobilo sakaru

operatora, nav savstarpēji aizvietojami ar cita mobilo sakaru

operatora pakalpojumiem.

Ņemot vērā iepriekš minēto,

secināms, ka satura pakalpojuma tarificēšanas, izmantojot mobilo

sakaru operatoru pakalpojumus, konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir

katra konkrēta mobilo sakaru operatora elektronisko sakaru tīkls.

Par konkrēto ģeogrāfisko tirgu šīs lietas ietvaros tiek uzskatīts

SIA "Tele2" elektronisko sakaru tīkls.

3.3. Saskaņā ar Konkurences

likuma 1.panta 4.punktu konkrētais tirgus šīs lietas ietvaros ir

satura tarificēšanas pakalpojuma sniegšana SIA "Tele2" tīklā.