2. pants

Konkrētais tirgus

Saskaņā ar Konkurences likuma

1.panta 4.punktu konkrētais tirgus ir konkrētās preces tirgus,

kas izvērtēts saistībā ar konkrēto ģeogrāfisko tirgu. Saskaņā

ar Konkurences likuma 1.panta 3.punktu konkrētais ģeogrāfiskais

tirgus ir ģeogrāfiska teritorija, kurā konkurences apstākļi

konkrētās preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šā tirgus

dalībniekiem, un tādēļ šo teritoriju var nošķirt no citām

teritorijām.

Konkurences likuma 1.panta

5.punkts nosaka, ka konkrētās preces tirgus ir noteiktas

preces tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var

aizstāt šo noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot

vērā pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču

pazīmes un lietošanas īpašības.

Iesniedzējs Vēstulē 9/7 norāda, ka

gan tūrisma aģentūras, gan Air Baltic ir konkurējoši tirgus

dalībnieki attiecībā uz klientu nodrošināšanu ar aviobiļetēm.

Izvērtējot Air Baltic un tūrisma

aģentūru sniegto pakalpojumu būtību, KP konstatē tajos vairākas

atšķirības. Tūrisma aģentūras darbojas līdzīgi kā aģenti, kas

darbojas Air Baltic vārdā, realizējot biļetes tiem patērētājiem,

kuri nevēlas vai tiem nav iespēju rezervēt biļeti tieši pie Air

Baltic un kuri priekšroku dod biļešu rezervēšanai ar starpnieka

palīdzību. Tomēr fakts, ka tūrisma aģentūras darbojas kā Air

Baltic aģenti, neietekmē to, ka tās sniedz arī citus patērētājiem

nepieciešamos pakalpojumus.

Patērētājs izvēlas rezervēt biļeti

tieši pie aviopārvadātāja, pašam meklējot izdevīgākos maršrutus

un cenas, vai ar pieredzējušas tūrisma aģentūras starpniecību,

kura palīdz patērētājam izvēlēties izdevīgākos aviokompāniju

pakalpojumus konkrētos maršrutos, papildus sniedzot citus

pakalpojumus (viesnīcu rezervēšana u.c.), par to iekasējot

attiecīgu pakalpojuma maksu. Arī EK savā lēmumā1

Virgin/British Airways lietā uzsvēra, ka "tūrisma

aģentūras sniegtā pakalpojuma esence un tās spēja piesaistīt

klientus ir tāda, ka tūrisma aģentūras var izvēlēties jebkuru

transporta veidu un jebkuru pārvadātāju", pretēji Air Baltic,

kurš pārdod savus pasažieru aviopārvadātāja pakalpojumus.

Minētajā situācijā piedāvājuma un pieprasījuma faktori norāda uz

to, ka tūrisma aģentūru un Air Baltic pakalpojumi nav pilnībā

aizvietojami.

Ņemot vērā minēto, KP konstatē, ka

Air Baltic un tūrisma aģentūras darbojas atšķirīgos tirgos,

secīgi, Air Baltic - pasažieru aviopārvadājumu, bet tūrisma

aģentūras - tūrisma aģentūru sniegto pakalpojumu tirgū.

Ņemot vērā, ka pasažieru

aviopārvadājumu biļešu rezervēšanas un tirdzniecības pakalpojumu

sniegšana ir būtiska tūrisma aģentūru darbības sastāvdaļa,

tūrisma aģentūru sniegto pakalpojumu tirgus un pasažieru

aviopārvadājumu tirgus ir uzskatāmi par savstarpēji saistītiem.

Iegādājoties biļetes, tūrisma aģentūru pieprasījums ir vērsts uz

pasažieru aviopārvadājumu pakalpojumu, un tā iemesla dēļ, ka Air

Baltic atrodas dominējošā stāvoklī pasažieru aviopārvadājumu

pakalpojumu tirgū (skat. lēmuma 3.punktu), tūrisma aģentūru

izvēle ir ierobežota. Atrodoties dominējošā stāvoklī pasažieru

aviopārvadājumu pakalpojumu tirgū, Air Baltic tirgus varu pārnes

uz tūrisma aģentūru sniegto pakalpojumu tirgu.

Eiropas Komisijas (turpmāk - EK)

pieeja konkrētā tirgus definīcijas noteikšanā aviopārvadājumu

tirgū ir balstīta uz tā saucamo izlidošanas/galamērķa pāru

pieeju.2 Saskaņā ar EK pieeju no patērētāju viedokļa

katra izlidošanas/galamērķa kombinācija ir atsevišķs konkrētais

tirgus. Vērtējot katras lietas faktiskos apstākļus, no patērētāju

viedokļa konkrētās preces tirgus var tikt definēts šaurāk - ņemot

vērā citu transporta veidu alternatīvas konkrētos maršrutos, vai

patērētāji dodas darījuma vai izklaides braucienā (cenu

atšķirības), izlidošanas laika svarīgumu u.c. KP uzskata, ka šajā

Lietā nav pamata definēt šaurāku konkrēto tirgu.

Atbilstoši Vēstulē 754 norādītajam

Air Baltic biļetes var rezervēt divos veidos: (1) Interneta

rezervēšanas sistēmā, kur biļetes pieejamas jebkurai fiziskai un

juridiskai personai un (2) ar Globālās rezervēšanas sistēmas

(Global Distribution System, turpmāk - GDS) palīdzību, kurā

biļetes patērētājiem pieejamas tikai caur IATA3

reģistrētu tūrisma aģentūru vai aviosabiedrību biļešu kasēm.

Atbilstoši EK veiktajai

analīzei4 vairāki pieprasījuma faktori norāda uz to,

ka pasažieru aviopārvadājumi, kuros biļetes tiek realizētas gan

ar GDS palīdzību, gan pašu aviosabiedrību izplatītās biļetes, ir

savstarpēji aizvietojami no patērētāju viedokļa un ietverami

vienā konkrētās preces tirgū.

Air Baltic pasažieru

aviopārvadājumu pakalpojumus Latvijā nodrošina galvenokārt uz/no

starptautiskās lidostas "Rīga". Tūrisma aģentūru un patērētāju

pieprasījums pēc pasažieru aviopārvadājumu pakalpojumiem ir

vērsts uz aviokompāniju piedāvājumu jebkuros aviopārvadājumu

maršrutos, līdz ar to jebkurš maršruts (izlidošanas/galamērķa

pāris), kuru nodrošina Air Baltic, var tikt izdalīts kā

konkrētais tirgus. Ņemot vērā turpmāk lēmumā secināto, KP šajā

lietā jautājumu par konkrēto tirgu atstāj atvērtu.