Par lietas izpētes izbeigšanu Lietā Nr. 613/02/05/11 "Par SIA "Apgāds LABA" 12.11.2002. iesniegumu un SIA "Saunags" 12.11.2002. iesniegumu"

2. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-17

Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu

asociācijas (turpmāk - LPUA) vēstules kopija, kurā paskaidrots,

ka minētie izdevumi no poligrāfiskās ražošanas tehnoloģijas

viedokļa ir uzskatāmi par laikrakstiem, jo:

- "noteicošais kritērijs

periodiskā izdevuma klasifikācijai ir masu informācijas līdzekļa

reģistrācijas apliecība",

- izdevumi iespiesti uz uzlabota

avīžu papīra un tiem nav atsevišķu uz cita, kvalitatīvāka papīra

iespiestu vāku.

Laika posmā no laikrakstu "LABA",

"PUFF" un "Spicā Avīze" reģistrācijas līdz 2003. gadam, uzlabojot

izdevumu poligrāfisko kvalitāti un palielinot to apjomu,

piedāvājot abonentiem uz kvalitatīvāka papīra drukātus preses

izdevumus, laikrakstu izdevēji, 1999. un 2002. gadā veicot to

pārreģistrāciju LR Uzņēmumu reģistrā, nav mainījuši preses

izdevumu veidu.

LP 06.12.2002. vēstulē

Nr.36-14/1509 "Par informācijas sniegšanu" norāda, ka:

- ņemot vērā, ka vairāku

laikrakstu svars un forma faktiski atbilst žurnālu (brošūras)

svaram un formai, Latvijas pasts 2003. gadā šai laikrakstu grupai

noteica atsevišķu piegādes tarifu;

- preses izdevuma piederību

laikrakstu vai žurnālu grupai nosaka reģistrācijas apliecībā

uzrādītais izdevuma veids, LP nenosaka preses izdevuma piederību

laikrakstam vai žurnālam;

- laikrakstu piegādes tarifi ir

noteikti standarta izdevumam - laikraksts formātā A2 uz 8 lpp.,

formātā A3 uz 16 lpp. un formātā A4 uz 32 lpp. Žurnālu piegādes

tarifi noteikti šādām žurnālu grupām - A4 formātā līdz 48 lpp.,

A4 formātā līdz 96 lpp., lielāks par A4 formātu vai A4 virs 96

lpp. Šiem standarta izdevumiem nav noteikts standarta svars.

- laikrakstu piegādes tarifs tiek

aprēķināts atbilstoši laikraksta apjomam (formāts un lappušu

skaits). Preses izdevuma formāta ierobežojums, lai laikrakstam

tiktu noteikts kādas citas grupas piegādes tarifs, nav noteikts

un nav pamatots, lai piemērotu citus piegādes tarifus;

- uzņēmumi, kas nodarbojas ar

preses izdevumu piegādi abonentiem, preses izdevumu piegādes

tarifu grupas ir noteikuši, ņemot vērā izdevumu apjomus un

formātus, bet neņemot vērā to svaru.

LP 04.02.2003. vēstulē

Nr.36-17/152 "Par informācijas sniegšanu" paskaidrots, ka

raksturojums par laikraksta svaru un faktisko formu, kas atbilst

žurnāla formai, atsevišķās laikrakstu grupas definējumā ir

uzrādīts kā papildu informācija, lai preses izdevējiem pēc

iespējas precīzāk pamatotu un izskaidrotu laikrakstu piederību

atsevišķai laikrakstu piegādes tarifu grupai, bet tas nav

iekļauts šo piegādes tarifu noteiktajos kritērijos. Laikrakstu,

kuru piegādei noteikti atsevišķie piegādes tarifi, piegādes

izmaksas ir analogas žurnālu (formātā A4 līdz 48 lpp.) piegādes

izmaksām. Minētie tarifi pamatoti ar šāda veida preses izdevumu

faktiskajām šķirošanas, pārvadāšanas un piegādes izmaksām.

Laikrakstu, kuri drukāti uz avīžu papīra, piegādes tarifs ir

atkarīgs no to apjoma, bet, ja laikraksts tiek drukāts uz papīra,

kura sastāvā ir krīts, tā apjoms ir 48 lpp. un vairāk, un tas ir

brošēts, tad to piegādās pēc atsevišķiem laikrakstu piegādes

tarifiem, neņemot vērā tā apjomu (lappušu skaitu).

Likuma "Par presi un citiem masu

informācijas līdzekļiem" 9. pants nosaka, ka "masu informācijas

līdzekļus reģistrē LR Uzņēmumu reģistrs. Reģistrācijas pieteikumu

iesniedz masu informācijas līdzekļa dibinātājs. Pieteikumā

norādāmas šādas ziņas:

- dibinātājs, izdevējs vai

redakcija,

- masu informācijas līdzekļa

nosaukums,

- masu informācijas līdzekļa

saturiskā ievirze un uzdevumi,

- teritorija vai auditorija, kurā

paredzēts izplatīt (...) masu informācijas līdzekļa produkcijas

galveno daļu,

- sākotnējais masu informācijas

līdzekļa periodiskums un apjoms,

- masu informācijas līdzekļa

redakcijas adrese.

Pēc masu informācijas līdzekļa

reģistrēšanas izsniedz reģistrācijas apliecību".

Pieteikuma veidlapā, kas

aizpildāma masu informācijas līdzekļa reģistrācijas apliecības

saņemšanai, jānorāda arī:

- masu informācijas līdzekļa

veids,

- valoda.

LP 04.02.2003. vēstulei

Nr.36-17/152 pievienoti:

1) Latvijas poligrāfijas

asociācijas direktora vēstules Nr.2.9./1 kopija, kurā sniegts

atzinums, ka laikraksti "LABA", "PUFF" un "Spicā Avīze" drukāti

uz vienreiz krītota papīra;

2) septiņi dažādi preses izdevumi,

no kuriem četri ("Puff", "Spicā Avīze", "LABA" un "Sīrups")

reģistrēti kā laikraksti, divi ("Privātā Dzīve" un "Seriāli") -

kā žurnāli, viens - laikraksta "Diena" pielikums - žurnāls

"SestDiena". Vizuāli salīdzinot minētos preses izdevumus, tajos

nav saskatāmas būtiskas atšķirības (visi eksemplāri ir brošēti,

drukāti uz cita (ne avīžu) papīra, nav uz kvalitatīvāka papīra

drukātu vāku) un, izvērtējot to atbilstību LP noteiktajiem

kritērijiem preses izdevumu piegādei, tiem piemēroti analogi

piegādes tarifi, jo ekvivalentos darījumos jāpiemēro vienādi

nosacījumi.

Latvijas Preses izdevēju

asociācija (turpmāk-LPIA) 08.01.2003. vēstulē Nr.01/1-03 "Par

periodisko izdevumu klasifikāciju" sniedz atbildi Konkurences

padomei, ka šobrīd vienīgais pastāvošais kritērijs preses

izdevumu klasifikācijai ir paša izdevēja subjektīvais vērtējums

un tiesības definēt savu izdevumu, par primārām uzskatot

atšķirības pēc svara un periodiskuma. Pēc LPIA iniciatīvas tiek

dibināta darba grupa - komisija, kurā tiks pārstāvēti dažādu

preses izdevniecību pārstāvji, kā arī eksperti. Komisija izvērtēs

un sniegs atzinumu par preses izplatītāju nosacīti izveidoto

starpgrupu, kurā ietilpināti preses izdevumi, kas Uzņēmumu

reģistrā reģistrēti kā laikraksti, bet to svars un faktiskā forma

atbilst žurnālam, rekomendējot konkrētus risinājumus katrā

atsevišķā gadījumā.

LPUA vēstulē Nr.03./08.01.2003.

Konkurences padomei paskaidro, ka noteicošais kritērijs

periodiskā izdevuma klasifikācijai ir masu informācijas līdzekļa

reģistrācijas apliecība, ka nav reglamentējošu dokumentu, kas

noteiktu periodisko izdevumu klasifikāciju, piebilstot, ka pēc

vispārpieņemtās prakses:

- avīze - preses izdevums, kas

sniedz informāciju ar īslaicīgu vērtību un nav paredzēts

ilgstošai glabāšanai. Tās parasti izgatavo uz zemākas kvalitātes

papīra;

- žurnāls - preses izdevums, kura

sniegtajai informācijai ir ilglaicīgāka vērtība, tos iespiež uz

labāka papīra.

Tehnoloģijām attīstoties,

atšķirība starp šo periodisko izdevumu grupām zūd un nav precīzi

nosakāma.

LPUA iesaka preses izdevumus

klasificēt atbilstoši to reģistrācijas apliecībai un neveidot

starpgrupas, bet, aprēķinot preses izdevumu piegādes izmaksas,

vadīties pēc preses izdevuma svara.

Ņemot vērā minēto, var secināt,

ka:

1) Latvijas Republikā nav

normatīvo aktu un vienotu kritēriju, pēc kuriem nosaka katra

konkrētā preses izdevuma piederību laikrakstu vai žurnālu grupai,

un tas izdevējam dod subjektīvas tiesības definēt izdodamā preses

izdevuma veidu;

2) laikraksti "PUFF", "LABA" un

"Spicā Avīze", vizuāli izvērtējot to raksturlielumus, nav

atšķirīgi no tādiem žurnāliem kā, piemēram, "Privātā Dzīve",

"Seriāli", tādēļ ir pamatota analogu piegādes tarifu piemērošana

augstākminētajiem izdevumiem. Laikrakstiem "PUFF", "LABA" un

"Spicā Avīze" piemērotie piegādes tarifi ir analogi žurnālu

(formātā A4 līdz 48 lpp.) piegādes tarifiem, ko pamato preses

izdevumu analogās šķirošanas, pārvadāšanas un piegādes

izmaksas;

3) pastāvot dažādiem viedokļiem un

ieteiktajiem kritērijiem preses izdevumu klasifikācijai no

asociāciju, kas saistītas ar preses industriju, puses, nav

iespējams precīzi noteikt katra preses izdevuma piederību

laikrakstu vai žurnālu grupai. Katras preses izdevumu grupas

definējumam, kas objektīvi pamatotu konkrēto piegādes tarifu

piemērošanu, nepieciešams rast kopēju pieeju, kuras veidošanos

veicinās LPIA komisija, tādējādi novēršot iespēju katram

izdevējam subjektīvi noteikt preses izdevumu piederību.

Konkurences padome uzskata, ka LP

ir objektīvi pamatots iemesls piemērot preses izdevumiem, kuri

Uzņēmumu reģistrā reģistrēti kā laikraksti, bet to svars un

faktiskā forma atbilst žurnālam, atsevišķus piegādes tarifus, jo,

nepastāvot konkrētam katras preses izdevumu grupas definējumam,

katrs preses izdevējs savu preses izdevumu var definēt

subjektīvi, un, liekot preses izplatītājam vadīties no iepriekš

definētā, izveidojas situācija, ka analogiem preses izdevumiem

(pēc apjoma, formāta, periodiskuma) tiek piemēroti nevienlīdzīgi

preses izplatīšanas noteikumi.

Nosakot atsevišķus piegādes

tarifus laikrakstiem, kuri nav drukāti tikai uz avīžu papīra, ir

brošēti (skavoti vai citādi sastiprināti), un kuru apjoms ir 48

lpp. un vairāk, LP nav pārkāpis Konkurences likuma 13. pantā

noteikto dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas

aizliegumu, bet gan ekvivalentos darījumos ir piemērojis vienādus

nosacījumus.

LP, nenosakot preses izdevumu

juridisko piederību laikrakstiem vai žurnāliem, atsevišķo

piegādes tarifu grupu izveidoja, akcentējot vajadzību daļai

laikrakstu piemērot tādus piegādes tarifus, kas atšķiras no

laikrakstu piegādes tarifiem, bet būtu maksimāli atbilstoši

laikrakstu, kuri Uzņēmumu reģistrā reģistrēti kā laikraksti, bet

to svars un faktiskā forma atbilst žurnālam,

raksturlielumiem.

Ņemot vērā minēto un pamatojoties

uz Konkurences likuma 8. panta pirmās daļas otro punktu un 13.

panta piekto punktu, Konkurences padome

nolēma:

izbeigt lietas Nr. 613/02/05/11

"Par SIA "Apgāds LABA" 12.11.2002. iesniegumu un SIA "Saunags"

12.11.2002. iesniegumu" izpēti, jo Konkurences likuma 13. pantā

noteiktā dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizlieguma

pārkāpums LP darbībās nav konstatēts.

Konkurences padomes lēmumu var

pārsūdzēt Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesā viena mēneša laikā

no dienas, kad ieinteresētā persona uzzināja vai tai vajadzēja

uzzināt par lēmumu saskaņā ar Konkurences likuma 8. panta otro

daļu.

Konkurences padomes priekšsēdētājs

P.Vilks

"Latvijas

Vēstneša" redakcijā saņemts 10.03.2003.