1. pants

Konkrētais

tirgus un dominējošā stāvokļa izvērtēšana

Lai noteiktu konkrēto tirgu, tika

izvērtēta komercdarbība, kas saistīta ar laikrakstu izdošanu.

Tika secināts, ka laikrakstu izdevēji gūst ienākumus no divām

atšķirīgām klientu grupām:

1) lasītāji;

2) reklāmdevēji.

Šie divi sektori daudzos gadījumos

ir savstarpēji saistīti, jo laikrakstiem bez lasītājiem nebūtu

iespējams ieinteresēt reklāmdevējus un savukārt laikrakstu

izdevējiem bez reklāmdevējiem laikraksta izplatīšana nestu daudz

mazāku ekonomisko labumu. Taču pastāv laikraksti, kuriem ir tikai

viens no minētajiem ienākumu gūšanas veidiem. Tie ir tā saucamie

bezmaksas laikraksti, pie kuriem pieder arī SIA "Izdevniecība

LAMA Grupa" izdotais laikraksts "Rītdiena". SIA "Izdevniecība

LAMA Grupa" 23.05.2006. vēstulē Nr.1283 ir norādīts, ka

izdevniecība, izdodot laikrakstu "Rītdiena", savu darbību veic

reklāmas pakalpojumu tirgū. Līdz ar to Konkurences padome secina,

ka ietekmētā nozare konkrētajā lietā ir reklāmas tirgus,

nepievēršot būtisku nozīmi attiecībām, kas veidojas starp

laikrakstu izdevējiem un lasītājiem. Savukārt, analizējot

laikraksta un reklāmdevēja attiecības, tika noteikts, ka

konkrētajā lietā konkrētais preču tirgus ir reklāmas pakalpojumu

tirgus drukātajos medijos.

Lietas izpētes laikā ir iegūta

informācija, ka reklāmdevēji mēdz izvietot savu reklāmu vairāk

nekā vienā preses izdevumā, lai sasniegtu maksimālo potenciālo

klientu skaitu, kā arī reklāmdevēji izvieto to dažāda veida

medijos. Taču vienlaicīgi Konkurences padome atzīmē, ka reklāma,

kas izvietota viena veida medijā, nevar tikt pilnībā vai tieši

aizvietota ar reklāmu cita veida medijā, jo vienas reklāmas

izvietošana drukātajā presē var nodot pavisam citu ziņojumu (tā

var tikt uztverta pavisam savādāk, nekā tā pati reklāma tiktu

pārraidīta radio vai televīzijas kanālos). Konkurences padomes

02.05.2002. lēmumā lietā Nr.54/02/07/7 ir jau norādīts, ka "katrs

atsevišķs reklāmas veids pilda savu specifisko funkciju, tā,

piemēram, televīzijas reklāmai ir vizualizācijas un

audializācijas iespējas kopā, kas nav cita veida reklāmai." Tas

liecina par to, ka arī presē izvietotā reklāma nodod

vizualizācijas iespējas un, salīdzinot ar citos medijos

izvietotajām reklāmām, tā var sasniegt citādu efektu nekā tās

pašas reklāmas izvietošana, piemēram, televīzijā, radio. Minētais

reklāmas sadalījums ir apstiprināts arī 04.12.2002. pirmās

instances tiesas spriedumā par a/s "Radio SWH" sūdzību par

Konkurences padomes 2002.gada 2.maija lēmumu Nr.21, kur tiesa

atzinusi, ka, ievērojot to, ka pastāv dažāda veida izplatītāju

(radio, televīzijas, preses) piedāvātie raidlaiki, arī reklāmas

ir dažāda veida - radio reklāma, televīzijas reklāma, preses

reklāma. Konkurences padomes ievērotā prakse ir izpaudusies arī

17.05.2004. lēmumā par lietu Nr.524/03/07/20, kur Konkurences

padome ir secinājusi, ka "reklāmas tirgus tiek iedalīts,

ievērojot pastāvošos reklāmas izplatīšanas veidus: radio reklāma,

televīzijas reklāma, vides reklāma, preses reklāma, interneta

reklāma, kino reklāma. Visu minēto reklāmas veidu galvenā

funkcija ir informācijas sniegšana par reklamēto preci un

pakalpojumu." Kā arī minētajā lēmumā Konkurences padome ir

atzinusi, ka "reklāmas veidi veido vispārīgo preces tirgu -

reklāmas realizācijas tirgu, kam pakārtoti konkrētie preces

tirgi". Par būtiskām atšķirībām attiecībā uz reklāmas

izplatīšanas veidiem liecina arī izmaksu atšķirības.

Lai noteiktu konkrēto preces

tirgu, Konkurences padome ir ņēmusi vērā iesniedzēja - a/s "Lauku

Avīze" iesniegumā sniegto informāciju, kur tiek norādīts, ka SIA

"LAMA Grupa" ar savu darbību, iespējams, pārdala par labu sev

esošo preses izplatīšanas tirgu un periodiskajos izdevumos

publicējamās reklāmas tirgu.

Nosakot konkrēto ģeogrāfisko

tirgu, Konkurences padome ir ņēmusi vērā, ka SIA "Izdevniecība

LAMA Grupa" laikrakstu "Rītdiena" izplata visā Latvijas

teritorijā, kā arī reklāma, kas tiek ievietota laikrakstā tiek

uztverta visā Latvijas teritorijā, līdz ar to par galvenajiem SIA

"Izdevniecība LAMA Grupa" un a/s "Lauku Avīze" konkurentiem

konkrētajā tirgū tiek uzskatītas tādas izdevniecības kā a/s

"Diena", kas izdod laikrakstus "Diena" un citus laikrakstus,

viens no tiem ir bezmaksas laikraksts "5 min.", SIA "Izdevniecība

Dienas Bizness", kura izdod laikrakstu "Dienas Bizness" un tās

pielikumus, SIA "Mediju nams" - izdod laikrakstus "Vakara Ziņas"

un "Neatkarīgā Rīta Avīze", SIA "Izdevniecības nams PETITS", kas

izdod laikrakstus "Rīgas Santīms", "Tava Programma", un citi

laikrakstu izdevēji.

Konkrētā tirgus dalībnieki

laikrakstos izvieto aktuālas ziņas un tematiskus rakstus gan par

Latvijā notiekošo, gan arī pasaules notikumus. Salīdzinoši

būtisku vietu laikrakstos ieņem reklāmas laukumi.

Konkurences padome ir secinājusi,

ka gan bezmaksas, gan maksas laikraksti ir viena tirgus

dalībnieki, jo par reklāmas izvietošanu reklāmdevējam ir jāmaksā

neatkarīgi no tā, kāda veida laikrakstos (maksas, bezmaksas) to

reklāma tiek izvietota. Bezmaksas laikraksti un maksas laikraksti

konkurē savā starpā, kā arī reklāma, kas izvietota laikrakstos,

tiek tulkota kā informācija, un vai tā atrodas maksas laikrakstā,

vai bezmaksas - šāda reklāmas informācija var konkurēt gan par

lasītāju auditoriju, gan reklāmas tirgū. Šāds secinājums ir

izteikts Apvienotās Karalistes Brīvās tirdzniecības biroja

Ģenerāldirektorāta 16.07.2001. lēmumā lietā

Nr.CA98/5/20011.

Ievērojot teikto, pamatojoties uz

Konkurences likuma 1.panta 4.punktu, konkrētais tirgus tiek

definēts kā reklāmas pakalpojumu tirgus drukātajos nacionālajos

preses izdevumos Latvijas teritorijā.

Ņemot vērā, ka laikraksts

"Rītdiena" tiek izdots kopš 2005.gada aprīļa, tad, aprēķinot

konkrētas tirgus daļas, Konkurences padome par pamatu ir ņēmusi

vērā 2005.gada II pusgada kopējo drukātās preses realizācijas

apgrozījumu latos no reklāmas publikācijām (LVL

9 640 200, Latvijas Reklāmas asociācijas datu

apkopojums). (*) Līdz ar to attiecībā uz SIA "Izdevniecība LAMA

Grupa" neizpildās Konkurences likuma 1.panta 1.punktā noteiktais

dominējošā stāvokļa kritērijs, un tā neatrodas dominējošā

stāvoklī reklāmas pakalpojumu tirgū drukātajos nacionālajos

preses izdevumos.