Par lietas neierosināšanu

1. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 4.punktu

"konkrētais tirgus ir konkrētās preces tirgus, kas izvērtēts

saistībā ar konkrēto ģeogrāfisko tirgu". Saskaņā ar

Konkurences likuma 1.panta 5.punktu "konkrētās preces tirgus

ir noteiktas preces tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums,

kuras var aizstāt šo noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā

tirgū, ņemot vērā pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības

faktoru, preču pazīmes un lietošanas īpašības". Saskaņā ar

Konkurences likuma 1.panta 3.punktu "konkrētais

ģeogrāfiskais tirgus ir ģeogrāfiska teritorija, kurā konkurences

apstākļi konkrētās preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šā

tirgus dalībniekiem, un tādēļ šo teritoriju var nošķirt no citām

teritorijām".

1.1. Sūtījumu nosūtīšana sastāv no preces saņemšanas,

pārvadāšanas un nodošanas. Preču piegādes veidi var atšķirties

atkarībā no piegādes nosacījumiem un preču veidiem.

Sūtījuma pārvadājumu veidi ir pārvadājumi pa sauszemi (gan ar

autotransportu, gan pa dzelzceļu), jūras pārvadājumi un avio

pārvadājumi. Sūtījums var būt gan iekšzemes (tiek pārsūtīts

Latvijas Republikas robežās), un tā izpildei tiek izmantots

sauszemes autotransports, gan pārrobežas (tiek sūtīts ārpus

Latvijas Republikas robežām), un tā izpildei tiek izmantots

sauszemes autotransports, jūras transports un avio

transports.

Iesniedzējs norāda Iesniegumā, ka ir pamats uzskatīt, ka

EKL/LS (UPS) ir dominējošā stāvoklī attiecībā uz sīkpaku un paku

starptautiskām eksprespiegādēm Latvijā.

Saskaņā ar Pasta likuma 20.panta pirmo daļu:

Pasta komersants, kas sniedz eksprespasta pakalpojumu,

nodrošina tā atbilstību visam šādu darbību kopumam, kurš raksturo

eksprespasta pakalpojuma priekšrocības salīdzinājumā ar

tradicionālo pasta pakalpojumu:

1) pasta sūtījuma saņemšana no sūtītāja tā atrašanās vietā vai

eksprespasta pakalpojumu sniegšanas vietā;

2) pasta sūtījuma piegādāšana adresātam, izsniedzot to

saņēmējam personīgi pret parakstu;

3) piegādes fakta apliecināšana sūtītājam pēc viņa

pieprasījuma;

4) pasta sūtījuma piegādes nodrošināšana garantētā laikā;

5) pasta komersanta nosaukuma norāde uz pasta sūtījuma vai

pavaddokumenta.

Komisijas Paziņojuma par konkurences noteikumu piemērošanu

pasta pakalpojumu nozarē un par dažu ar pasta pakalpojumiem

saistītu valsts pasākumu novērtējumu (98/C 39/02) pirmajā punktā

ir noteikta eksprespasta definīcija. Šajā definīcijā ir norādīts,

ka eksprespastu papildus lielākam izpildes ātrumam un sūtījumu

saņemšanas, pārvadāšanas un piegādes drošumam raksturo arī viens

vai vairāki šādi kritēriji: garantēta piegāde noteiktā datumā;

sūtījuma paņemšana no nosūtītāja vai tā norādītās vietas;

personīga piegāde norādītajā adresē; iespēja mainīt galamērķi un

adresi pārvadājuma laikā; apliecinājums sūtītājam, ka sūtījums ir

saņemts; sūtījumu "izsekošana" un uzraudzība,

individuāla pieeja klientam un pakalpojuma piedāvāšana atkarībā

no prasībām. Klienti principā ir gatavi par šo pakalpojumu maksāt

augstāku cenu.

Ekspressūtījumu pakalpojums ir nošķirams no pārējiem sūtījumu

veidiem kā atsevišķa prece, jo atšķiras pakalpojuma sniegšanas

ātrums; tiek nodrošināta lielāka drošība un personiska pieeja,

piegāde no "durvīm līdz durvīm". Līdz ar to šī

pakalpojuma sniegšana atšķiras no cita veida sūtījumu veidiem gan

no piedāvājuma, gan pieprasījuma. No pieprasījuma viedokļa

papildu ērtības, no piedāvājuma - papildu serviss, kura

nodrošināšanai nepieciešams veikt papildu atšķirīgas darbības -

atšķirīga klientu apkalpošana, sūtījumu dokumentēšana,

uzraudzība, uzskaite utt.

No piedāvājuma un pieprasījuma puses pārrobežu ekspressūtījumi

nav aizvietojami ar iekšzemes ekspressūtījumiem No piedāvājuma

puses - atšķirīgi tarifi un izmaksas, normatīvais regulējums, kas

saistīti ar robežas šķērsošanu. No pieprasījuma puses - katra

sūtījuma gadījumā konkrēts nosūtītājs un galamērķis, kas nav

aizvietojams no piedāvājuma puses. Bez tam jāņem vērā tas, ka

pārrobežu sīkpaku un paku piegāde tiek veikta gan no Eiropas

valstīm, gan valstīm, kuras atrodas ārpus Eiropas teritorijas.

Sūtījumiem, kurus nosūta no valstīm, kuras atrodas ārpus Eiropas

teritorijas, ir nepieciešams veikt preču muitas procedūru -

muitošanu, kuru veic muitas brokeris. Saskaņā ar Muitas likuma

26.pantu muitas brokeris ir persona, kurai ir tiesības uz līguma

pamata pārstāvēt muitas iestādēs pāri muitas robežai pārvietojamo

preču valdītāju vai viņa pilnvaroto personu. Muitas brokeris

nodrošina visas paredzētās muitošanas darbības un veic

normatīvajos aktos noteikto nodokļu maksājumus. Maksa par muitas

brokera pakalpojumu tiek noteikta atsevišķi un tā attiecīgi

palielina ekspressūtījumu pakalpojumu tarifu, ja tie tiek

piegādāti no valstīm, kuras atrodas ārpus Eiropas

teritorijas.

Papildu pārrobežu sūtījumu specifika ir tāda, ka sūtījumu

pieņemšanu un piegādi nevar veikt viens un tas pats komersants,

jo tie fiziski atrodas dažādās valstīs. Tādēļ šīs lietas ietvaros

ir pamatoti nodalīt sūtījumu saņemšanas, piegādes tirgu

atsevišķi.

No piedāvājuma viedokļa nav starpības, vai pārrobežu sūtījumam

ir nepieciešams veikt muitošanas procedūru vai nē, jo normatīvie

akti neparedz, ka sūtījumu valdītājam (persona, kura pārvadā

preci pāri robežai) muitošanas brīdī ir jābūt tiesīgam veikt

muitošanas procedūras. Faktiski visos attiecīgos gadījumos

sūtījuma valdītājam ir jādeleģē šīs pilnvaras muitas brokerim,

kurš var būt attiecīgā komersanta darbinieks, vai iegādāties to

kā ārpakalpojumu. Līdz ar to muitas brokeru pakalpojums ir

atsevišķs, no sūtījumu piegādes pakalpojuma nošķirams tirgus.

Konkurences padome ir konstatējusi (TNT 11.01.2010. vēstule

Nr.01/ND-12, EKL/LS 29.12.2009. vēstule Nr.02/212, DHL

07.01.2010. vēstule Nr.01/10-FIN02), ka tirgus dalībnieki, kas

apkalpo sūtījumus, kuriem nepieciešams veikt muitošanas

procedūru, ir saņēmuši tiesības veikt muitas brokera pienākumus

un piedāvā to kopā ar sūtījuma piegādi, taču gan sūtījuma

saņēmējs, gan sūtījuma valdītājs var izvēlēties arī cita muitas

brokera pakalpojumus.

Līdz ar to konkrētā Iesnieguma ietvaros konkrētās prece tirgus

ir pārrobežas ekspressūtījumu piegādes tirgus un muitas brokeru

pakalpojumu tirgus.

1.2. Pārrobežu ekspressūtījumu konkrētais ģeogrāfiskais tirgus

ir Latvijas teritorija. Sūtījums tiek saņemts no citas valsts

Latvijā un nogādāts uz noteiktu adresi Latvijā.

Ekspressūtījumu piegādes tirgū Latvijas teritorijā darbojas

vairāki lielākie komercuzņēmumi - SIA "DHL Latvia", SIA

"EKL/LS", SIA "TNT Latvia" un SIA

"Itella Logistics". Minēto komercuzņēmumu mājas lapās

ir ievietota informācija, ka ekspressūtījumu pieņemšana piegādei

tiek pieņemta konkrētos sūtījumu pieņemšanas punktos visā

Latvijas teritorijā un saņemto sūtījumu piegāde klientam tiek

veikta visās Latvijas lielākajās pilsētās. Tādējādi tiek

secināts, ka saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 3.punktu

konkrētais ģeogrāfiskais tirgus šajā lietā ir Latvijas

teritorija.

Lai iegūtu muitas brokera statusu un uzsāktu darbību,

nepieciešams saņemt Valsts ieņēmumu dienesta atļauju muitas

brokera darbībai (Muitas likuma 27.panta pirmā daļa). Muitas

brokerim ir tiesības veikt visas (tehniskās, juridiskās un

finanšu) darbības, kas saistītas ar preču pārvietošanu pāri

Latvijas muitas robežai (Muitas likuma 29.panta pirmās daļas

2.punkts). Sūtījums tiek saņemts Latvijas teritorijā un

nepieciešamās preču muitošanas procedūras arī tiek veiktas

Latvijas teritorijā. Tādējādi saskaņā ar Konkurences likuma

1.panta 3.punktu muitas brokeru pakalpojumu ģeogrāfiskais tirgus

ir Latvijas teritorija.

Saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 4.punktu šajā lietā ir

divi konkrētie tirgi:

- pārrobežu ekspressūtījumu piegādes pakalpojums

Latvijas teritorijā;

- muitas brokeru pakalpojums

Latvijas teritorijā.

Konkurences padome konstatē, ka faktiski pārrobežu sūtījumu

pārvadāšanas un attiecīgi piegādes tirgus ir saistīts ar muitas

brokeru pakalpojumu tirgu. Taču muitas brokeru pakalpojumus

iegādājas ne tikai tirgus dalībnieki, bet arī gala patērētāji,

kas vienlaicīgi saņem pārrobežu ekspressūtījumus.