2. pants

Lai konstatētu 13.panta pirmās daļas 1.punkta pārkāpuma

tiesiskā sastāva pazīmes SIA "Blaumaņa sēta" darbībās,

vispirms jādefinē konkrētais tirgus, kurā darbojas SIA

"Blaumaņa sēta".

Saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 4.punktu konkrētais

tirgus ir konkrētās preces tirgus, kas izvērtēts saistībā ar

konkrēto ģeogrāfisko tirgu. Saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta

5.punktu konkrētās preces tirgus ir noteiktas preces tirgus, kurā

ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt šo noteikto preci

konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā pieprasījuma un

piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes un lietošanas

īpašības. Saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 3.punktu

konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir ģeogrāfiska teritorija, kurā

konkurences apstākļi konkrētās preces tirgū ir pietiekami līdzīgi

visiem šā tirgus dalībniekiem, un tādēļ šo teritoriju var nošķirt

no citām teritorijām.

Izvērtējot iegūto informāciju par SPA un kosmētisko

pakalpojumu jomu, Konkurences padome konstatē, ka SPA un

kosmētisko pakalpojumu salonu darbība ietver pamatā divus

komercdarbības virzienus: skaistumkopšanas (kosmētisko)

pakalpojumu sniegšanu un kosmētisko līdzekļu tirdzniecību.

Konkrētajā gadījumā ir jāizvērtē SIA "Blaumaņa sēta"

stāvoklis un darbības kosmētisko līdzekļu tirdzniecības jomā.

Konkurences padome izvērtēja SIA "Tērbatas sēta"

sniegto un publiski pieejamo informāciju par kosmētisko līdzekļu

tirdzniecības jomu un konstatēja, ka kosmētisko līdzekļu tirgus

ir iedalāms vairākos apakštirgos un segmentos pēc kosmētisko

līdzekļu pazīmēm, izmantošanas īpašībām, cenu līmeņiem u.c.

faktoriem. Iegūtā informācija liecina, ka pastāv iespējas izdalīt

šādus apakštirgus:

1) "profesionālā kosmētika" - ar šo kosmētiku

parasti strādā skaistumkopšanas salonos, tā ir ļoti iedarbīga un

specifiska. Profesionālo kosmētiku var iedalīt divās grupās.

Pirmo veido kosmētika, ar kuru strādā kosmetologs, speciālists ar

atbilstošu izglītību, nereti īpaši apmācīts darbam ar kādu

konkrētu kosmētikas produktu tā pareizai un atbilstošai

izmantošanai, ņemot vērā konkrētā produkta īpašās raksturojošās

īpašības, tā pielietošanas mērķi konkrētas procedūras veikšanai,

ievērojot katra klienta individuālās vajadzības. Otro grupu veido

profesionālā kosmētika, kas pielāgota izmantošanai mājas

apstākļos. Profesionālo kosmētiku var iegādāties specializētos

veikalos (pamatā tā tiek pārdota ierobežotam klientu lokam

(skaistumkopšanas saloniem, kosmetologiem), ņemot vērā tās

specifiskās īpašības un nepieciešamās zināšanas tās

pielietošanai), atsevišķos gadījumos specializētos kosmētikas

veikalos un arī skaistumkopšanas salonos. Šāda kosmētika ir

dārga, tajā skaitā, ņemot vērā gan investīcijas, kas ieguldītas

katra produkta attīstīšanā, gan augstvērtīgās izejvielas, no kā

šāda kosmētika izgatavota;

2) "selektīvā kosmētika" - pārsvarā, attiecībā uz

vairumu zīmolu, to izstrādā vadošie modes nami vai

komercsabiedrības, kam pieder zinātniskie institūti un

laboratorijas. Šāda kosmētika tiek pārdota tikai specializētās

lielveikalu nodaļās vai stendos, vai specializētos kosmētikas

preču veikalos, nodrošinot arī atbilstošu konsultāciju sniegšanu

pārdošanas vietā. Šāda kosmētika ir dārga, jo pircējs maksā ne

tikai par kvalitāti, bet nosacīti arī par preces zīmolu.

3) "aptiekas kosmētika" - tā var būt gan plaša

patēriņa produkcija, gan profesionālā, taču "tīri" par

aptiekas kosmētiku var dēvēt tikai tādu kosmētiku, kura tiek

pārdota tikai aptiekās un nekur citur (piemēram, tādi zīmoli kā

Lierac, Vichy, Klorane, Avene, Galenic u.c.). Pēc efektivitātes

šāda kosmētika ir salīdzināma ar profesionālo un selektīvo, bet

tās cena parasti ir nedaudz zemāka;

4) t.s. "plaša patēriņa tirgus" - kosmētika, kuru

var iegādāties nespecializētajos mazumtirdzniecības veikalos. Tā

parasti ir ievērojami lētāka par profesionālo un selektīvo

kosmētiku, paredzēta ikdienas lietošanai, taču ne konkrētu

problēmu risināšanai.

Kosmētisko preču tirgu ir iespējams segmentēt šaurāk,

atkarībā, piemēram, no konkrētās piemērošanas (sejas kopšana,

ķermeņa kopšana, matu kopšana) vai cenas (lēts, vidēji dārgs,

dārgs segments). Tā kā parasti kosmētikas ražotāji izstrādā t.s.

"pilnu produktu līniju" (t.i., līdzekļi sejas, ķermeņa

u.c. kopšanai, nespecializējoties uz atsevišķām ķermeņa daļām),

tad sadalīt tirgu pēc konkrētās pielietošanas vairākos

konkrētajos tirgos nebūtu pamatoti.

Ņemot vērā minēto, Konkurences padome uzskata, ka profesionālā

kosmētika veido atsevišķu konkrēto tirgu, ievērojot šo preču

izmantošanas iespējas, izplatīšanas kanālus, cenu līmeni un

prasības pret personām, kuras šo kosmētiku izmanto. Tādējādi

Iesnieguma kontekstā par konkrēto preci ir uzskatāmi

profesionālie kosmētiskie līdzekļi.

Saskaņā ar Konkurences padomes noskaidroto informāciju SIA

"Blaumaņa sēta" ir oficiālā un vienīgā Francijas

ražotāja BIOLOGIQUE RECHERCHE pārstāve Latvijas teritorijā,

tādējādi SIA "Blaumaņa sēta" darbība, realizējot

BIOLOGIQUE RECHERCHE kosmētiku, ir attiecināma uz visu Latvijas

teritoriju. Līdz ar to par konkrēto ģeogrāfisko tirgu ir

uzskatāma Latvijas teritorija, kas gan neizslēdz iespēju, ka

tirgus varētu būt arī plašāks.

Ņemot vērā minēto, Konkurences padome secina, ka konkrētais

tirgus, atbilstoši Konkurences likuma 1.panta 4.punktam, ir

profesionālās kosmētikas realizācijas tirgus Latvijas

teritorijā.

Izvērtējot informāciju par aizstājamību profesionālās

kosmētikas tirgū Latvijā, Konkurences padome konstatē, ka pastāv

daudz un dažādas alternatīvas profesionālās kosmētikas vidū.

Iegūtā informācija liecina, ka vairāki skaistumkopšanas saloni

papildus skaistumkopšanas pakalpojumiem piedāvā kosmetologiem

iegādāties arī to Latvijā pārstāvēto profesionālo kosmētiku.

Latvijas teritorijā tiek piedāvāti virkne profesionālās

kosmētikas zīmolu - katrs kādā mērā un niansē unikāls un

ekskluzīvs, tomēr neviens no tiem nav vērtējams kā neaizstājams.

Līdzvērtīgi BIOLOGIQUE RECHERCHE varētu tikt vērtēti arī

Roseactive, Sothys, Bernard Cassiere, Guinot, Payot, Ella Bache

u.c. profesionālās kosmētikas zīmoli, kurus izmanto kosmetologi

ķermeņa un sejas kopšanas kosmētisko pakalpojumu sniegšanā.

Skaistumkopšanas salonu apmeklētāju vidū ir arī klienti, kam

nav būtisks izmantotās profesionālās kosmētikas zīmols, bet gan

meistars - kosmetologs, kas ir apmācīts kosmētisko procedūru

veikšanā. Tāpēc, vērtējot dažādu profesionālās kosmētikas zīmolu

savstarpējas aizvietojamības iespējas, ir jāņem vērā ne tikai

patērētāju lojalitāte pret konkrēto zīmolu, bet arī patērētāju

lojalitāte pret konkrētu kosmetologu.

Tāpēc Konkurences padome uzskata, ka konkrētajā tirgū pastāv

pietiekami lielas aizvietojamības iespējas, lai nevienu no

profesionālās kosmētikas izplatītājiem neuzskatītu par

dominējošo. Šī iemesla dēļ, savukārt, nav pamata veikt sīkāku

izpēti par Iesniegumā izteikto lūgumu attiecībā uz dominējošā

stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizlieguma iespējamu

pārkāpumu.

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Konkurences likuma

1.panta 1.punktu, 8.panta pirmās daļas 1.punktu, 23.panta trešās

daļas 3.punktu, kā arī 23.panta ceturto prim daļu, Konkurences

padome

nolēma:

neierosināt lietu par Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas

pārkāpumu SIA "Blaumaņa sēta" darbībās.

Saskaņā ar Konkurences likuma 8.panta otro daļu Konkurences

padomes lēmumu procesa dalībnieks var pārsūdzēt Administratīvajā

apgabaltiesā viena mēneša laikā no šī lēmumu spēkā stāšanās

dienas.

Konkurences padomes priekšsēdētāja

I.Jaunzeme