Par lietas neierosināšanu

3. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Secinājumi

Saskaņā ar Eiropas Komisijas konsolidēto jurisdikcijas

paziņojumu saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 139/2004 Par

kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju3

(turpmāk - Paziņojums) iespēja īstenot izšķirošu ietekmi

uzņēmumā var pastāvēt, pamatojoties uz tiesībām, līgumiem vai

jebkuriem citiem līdzekļiem atsevišķi vai apvienojumā un ņemot

vērā iesaistīto faktu un tiesību aktu apsvērumus. Šie kritēriji

ietver gan tiesību aktu, gan faktu apsvērumus, un tādēļ

koncentrācija var rasties uz juridiska vai de facto pamata

(Paziņojuma 16.punkts).

Kopīga izšķiroša ietekme pastāv, ja diviem vai vairākiem

uzņēmumiem vai personām ir iespēja īstenot izšķirošu ietekmi pār

citu uzņēmumu. Izšķiroša ietekme šajā nozīmē parasti nozīmē

pilnvaras bloķēt darbības, kas nosaka uzņēmuma stratēģisko

komercrīcību. Atšķirībā no vienpersonīgas izšķirošas ietekmes,

kas konkrētam dalībniekam piešķir pilnvaras noteikt stratēģiskos

lēmumus uzņēmumā, kopīgai izšķirošai ietekmei raksturīga

bezizejas stāvokļa iespēja, kas rodas no divu vai vairāku

dalībnieku pilnvarām noraidīt ierosinātus stratēģiskus lēmumus.

Tādēļ izriet, ka šiem dalībniekiem ir jāpanāk kopēja vienošanās,

nosakot uzņēmuma komercpolitiku, un ka tiem ir jāsadarbojas

(Paziņojuma 62.punkts).

Paziņojumā noteikts, ka par kontroli uzskata tiesības,

līgumus vai citus līdzekļus, kas atsevišķi vai apvienojumā un

ņemot vērā iesaistīto faktu vai tiesību aktu izskatīšanu, dod

iespēju izšķiroši ietekmēt uzņēmumu, jo īpaši ar tādiem

līdzekļiem, kā īpašuma tiesībām vai tiesībām izmantot visus vai

daļu no uzņēmuma aktīviem. (Paziņojuma 3.panta otrās daļas a)

apakšpunkts).

Konkurences likuma 1.panta 2.punkts nosaka, ka izšķiroša

ietekme - iespēja tieši vai netieši: a) kontrolēt (regulāri vai

neregulāri) lēmumu pieņemšanu tirgus dalībnieka pārvaldes

institūcijās, realizējot līdzdalību vai bez tās, b) iecelt tādu

tirgus dalībnieka pārraudzības institūcijas vai

izpildinstitūcijas locekļu skaitu, kas izšķirošās ietekmes

realizētājam nodrošina balsu vairākumu attiecīgajā

institūcijā.

Komerclikuma 171.panta pirmās daļas 3.punkts paredz to, ka

Valdes loceklis bez padomes piekrišanas, bet, ja tāda nav

izveidota, - bez dalībnieku sapulces piekrišanas nedrīkst: 3) būt

par citas sabiedrības valdes locekli, kura darbojas sabiedrības

komercdarbības jomā, izņemot gadījumus, kad sabiedrība ar šo citu

sabiedrību ietilpst vienā koncernā.

Eiropas Komisija savā praksē4

arī ir vērtējusi ģimenes lomu no uzņēmējdarbības ietekmes un

savstarpējo kontaktu skatupunkta. Eiropas Komisija norāda, ka

gadījumā, ja uzņēmējdarbība pārklājas ar radnieciskām saitēm, ir

grūti izdalīt atsevišķu neatkarīgu indivīdu viedokli no kopējās

saistītās radinieku saimes pozīcijas un ietekmes sfēras.

Konkurences padome savā praksē5

jau ir vērtējusi personu iesaistīšanos vairāku komercsabiedrību

valdēs. Komercsabiedrības valde atbilstoši Komerclikuma 301.

panta pirmajai daļai ir sabiedrības izpildinstitūcija, kura vada

un pārstāv sabiedrību. Kopsakarā ar Komerclikuma 171. panta

pirmās daļas 2. punktu, kas nosaka konkurences aizliegumu

attiecībā uz sabiedrības valdes locekļiem: "Valdes loceklis

bez padomes piekrišanas (..) nedrīkst: (..) 2) savā vai trešās

personas vārdā vai labā slēgt darījumus sabiedrības

komercdarbības jomā (..)", ir secināms, ka jebkuras

komercsabiedrības interesēs ir aizsargāt informāciju (tai skaitā

komercsabiedrību vadītāju zināšanas, prasmi vai pieredzi), kuras

nonākšana konkurentu rīcībā nav vēlama. Tādējādi var secināt,

ka valdes locekļu rīcība, kļūstot vai stājoties amatā jau esot

dalībniekam konkurējošā komercsabiedrībā vai komercsabiedrībai,

kurai ir ietekme pār konkurējošu sabiedrību, ir

komercsabiedrības, kurā tiek ieņemts valdes locekļa amats,

interešu pārstāvēšana. Šāda ietekme var tikt īstenota ne tikai

caur darbinieku, padomes vai valdes locekļu, bet arī caur pašu

dalībnieku vai iepriekšminēto personu ģimenes locekļu

pārstāvību.

Vērā ņemama pazīme, kas liecina, ka starp SIA

"Saint-Tech" un SIA "VK-TECH" pastāv

savstarpējā sadarbība, ir tā, ka SIA "Saint-Tech" mājas

lapā sadaļā mūsu komanda ir norāde uz SIA

"VK-TECH". Līdz ar to veidojas situācija, ka viens no

konkurentiem savā mājās lapā publicē informāciju par citu

teorētisko konkurentu, tā veicinot šī subjekta atpazīstamību un

būtībā nodarbojas ar tā reklāmu. Vēl vairāk, šī informācija ir

pieejama SIA "Saint-Tech" klientiem vai topošajiem

klientiem, kas, ņemot vērā abu komercsabiedrību nodarbošanos,

veido konkrētu personu loku. Konkrētais apstāklis, ka SIA

"Saint-Tech" mājas lapā ir pieejama informācija par SIA

"VK-TECH" liecina arī par to, ka abi šie uzņēmumi

nemēģina savu savstarpējo saistību slēpt vai kā savādāk uzdot par

neesošu, kā arī neuzskata sevi par savstarpējiem

konkurentiem.

Kā jau minēts iepriekš, lai konstatētu Konkurences likuma

11.panta pirmās daļas 1.un 5.punktā noteiktā aizlieguma

pārkāpumu, ir jākonstatē, ka SIA "VK-TECH" un SIA

"Saint-Tech" ir divi savstarpēji neatkarīgi tirgus

dalībnieki. Taču de facto situācija liecina, ka SIA

"VK-TECH" un SIA "Saint-Tech" savstarpējā

neatkarība vienam no otra ir faktiski neiespējama un praksē

nepielietojama, jo starp uzņēmumiem pārklājas vairāki darbinieki

un valdes locekļi (skat. Tabulu Nr.1).

Ievērojot iepriekš minēto, Konkurences padomes ieskatā, ciešā

saistība starp SIA "VK-TECH" un SIA

"Saint-Tech" kapitāldaļu īpašniekiem, valdes locekļiem

un darbiniekiem, gan arī tas, ka gan SIA "VK-TECH", gan

SIA "Saint-Tech" kapitāldaļu īpašnieki, pārvaldes

institūciju locekļi un darbinieki ir daļēji vienas un tās pašas

personas, konkrētajā situācijā, pie konkrētiem faktiskajiem

apstākļiem, norāda uz to, ka minētās komercsabiedrības ir

uzskatāmas par vienu tirgus dalībnieku Konkurences likuma 1.panta

9.punkta6

izpratnē.

Konkurences padome, izvērtējot situāciju publisko iepirkumu

jomā kopumā un šīs jomas regulējuma jēgu un mērķi konkurences

tiesību kontekstā, norāda, ka viena tirgus dalībnieka uzņēmumi

nav ierobežoti iesniegt kopīgus piedāvājumus publiskiem

iepirkumiem vai atsevišķus konkurējušus piedāvājumus. Taču, ja

viena tirgus dalībnieka dažādi uzņēmumi ar konkurējošiem

piedāvājumiem piedalās publiskā iepirkumā un viens no šiem

uzņēmumiem uzvar iepirkumā, bet atsakās slēgt līgumu, kura

rezultātā otra uzņēmuma piedāvājums tiek atzīts par izdevīgāko

piedāvājumu, pasūtītājs saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma

56.panta piekto un sesto daļu var pieņemt lēmumu pārtraukt

konkrēto iepirkumu procedūru. Tāpēc pasūtītājam pirms līguma

slēgšanas par otru izdevīgāko piedāvājumu ir jāpārbauda, vai abi

uzņēmumi ir uzskatāmi par vienu tirgus dalībnieku saskaņā ar

Publisko iepirkumu likuma 56.panta sesto daļu.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Konkurences padome secina, ka

attiecībā uz SIA "VK-TECH" un SIA

"Saint-Tech" rīcību Iepirkuma ietvaros nav konstatētas

pazīmes, kas ļautu konstatēt Konkurences likuma 11.panta pirmās

daļas 1. un 5.punktā noteiktās vienošanās aizlieguma

pārkāpumus.

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Konkurences likuma

1.panta 2. un 9.punktu, 8.panta pirmās daļas 1.punktu, 11.panta

pirmās daļas 1. un 5.punktu, 23.panta trešo un ceturto prim daļu,

Konkurences padome

nolēma:

neierosināt lietu uz SIA "Armgate" 30.09.2011.

iesnieguma Nr.1-3009/2011 "Par Jaungulbenes

arodvidusskolas iepirkumu ID JAV 2011/11/ERAF/3.1.1.1."

pamata un 04.11.2011. iesnieguma Nr.1-0411/2011 Par iespējamu

konkurences pārkāpumu Jaungulbenes arodvidusskolas iepirkumā ID

JAV 2011/11/ERAF/3.1.1.1. pamata par Konkurences likuma

11.panta pirmās daļas 1. un 5. punkta iespējamu pārkāpumu SIA

"VK-TECH" un SIA "Saint-Tech" darbībās.

Saskaņā ar Konkurences likuma 8.panta otro daļu Konkurences

padomes lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena

mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas.

(*) - Ierobežotas pieejamības

informācija

1

LR Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta

2009.gada 29.jūnija spriedums lietā Nr.A42426505, 20.punkts.

2

LR Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta

2011.gada 29.aprīļa spriedums lietā Nr.A43005209, 12.punkts.

3Pieejams:

http://www.kp.gov.lv/uploaded_files/KPPP029KonsolidetaisJurisdikcijasPaz.pdf.

4

Skat. Case No IV/M.754 - Anglo American

Corporation/Lonrho.

5Konkurences

padomes 2008.gada 25.jūnija lēmums Nr.70.

6tirgus

dalībnieks - jebkura persona (arī ārvalsts persona), kura

veic vai gatavojas veikt saimniecisko darbību Latvijas teritorijā

vai kuras darbība ietekmē vai var ietekmēt konkurenci Latvijas

teritorijā. Ja tirgus dalībniekam vai vairākiem tirgus

dalībniekiem kopā ir izšķiroša ietekme pār vienu tirgus

dalībnieku vai vairākiem citiem tirgus dalībniekiem, tad visus

tirgus dalībniekus var uzskatīt par vienu tirgus

dalībnieku.

Konkurences padomes priekšsēdētāja

I.Jaunzeme