5. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Hausmaster jāiesniedz saistību nodošanas - pieņemšanas akts
ar iepriekšējo mājas pārvaldnieku.
Iesniedzēja ieskatā RS nepamatoti kavē siltumenerģijas
piegādes līguma noslēgšanu ar jauno pārvaldnieku, tādējādi
iepriekšminēto nosacījumu izvirzīšanu Iesniedzējs uzskata par
Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 5.punktā noteiktā
aizlieguma pārkāpumu.
Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 5.punkts aizliedz
dominējošā stāvoklī esošam uzņēmumam piemērot nevienādus
noteikumus ekvivalentos darījumos ar citu tirgus dalībnieku,
radot tam konkurences ziņā nelabvēlīgākus apstākļus. Tādējādi,
lai būtu pietiekams pamats ierosināt lietu par Konkurences likuma
13.panta pirmās daļas 5.punktā noteiktā aizlieguma iespējamo
pārkāpumu RS darbībās, nepieciešami pamatoti pierādījumi vai
informācija par to, ka RS citiem pārvaldniekiem piemēro
atšķirīgus nosacījumus līgumu noslēgšanai. Izvērtējot Iesniegumā
norādīto un tam pievienoto informāciju, secināms, ka Iesniegums
nesatur pamatotu informāciju un pierādījumus, kas liecinātu par
to, ka RS pārvaldniekiem piemērotu atšķirīgus noteikumus līgumu
noslēgšanai. Līdz ar to Konkurences padome konstatē, ka nav
pietiekams pamats lietas ierosināšanai par Konkurences likuma
13.panta pirmās daļas 5.punkta iespējamo pārkāpumu RS
darbībās.
Izvērtējot Iesniegumā norādīto, secināms, ka Iesniedzējs
faktiski ir norādījis uz Iesniedzēja ieskatā netaisnīgiem RS
darījuma nosacījumiem, tādējādi Konkurences padomes ieskatā
Iesniedzēja norādītās darbības būtu izvērtējamas atbilstoši
Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 4.punktam, kas nosaka
aizliegumu dominējošā stāvoklī esošam uzņēmumam tieši vai netieši
uzspiest vai piemērot netaisnīgus tirdzniecības noteikumus.
Lai izvērtētu, vai RS darbības, izvirzot pārvaldniekiem
iepriekšminētos darījuma nosacījumus, satur Konkurences likuma
13.panta pirmās daļas 4.punkta pārkāpuma pazīmes, nepieciešams
izvērtēt katras iesaistītās personas (dzīvojamo māju īpašnieki,
pārvaldnieks, siltumenerģijas piegādātājs) lomu siltumenerģijas
piegādes nodrošināšanā.
Enerģētikas likuma 46.1 panta pirmā daļa nosaka, ka
siltumenerģiju lietotājam piegādā saskaņā ar energoapgādes
komersanta un enerģijas lietotāja noslēgto līgumu par
siltumenerģijas piegādi.
Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 5.pants nosaka, ka
dzīvojamās mājas pārvaldīšanas nodrošināšana (tai skaitā ar
dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistītu lēmumu pieņemšana,
darījumu slēgšana) ir dzīvojamās mājas īpašnieka pienākums. Tomēr
atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10.panta pirmajai,
otrajai un piektajai daļai dzīvojamās mājas pārvaldīšanas
darbības (tai skaitā, siltumapgādes nodrošināšanu) dzīvojamās
mājas īpašnieks var uzdot veikt pārvaldniekam. Lai nodrošinātu
pārvaldi, dzīvojamās mājas īpašnieks var uzdot pārvaldniekam
pārvaldīšanas uzdevumu, rakstveidā noslēdzot ar viņu dzīvojamās
mājas pārvaldīšanas līgumu (turpmāk - pārvaldīšanas līgums).
Pārvaldīšanas līgumu slēdz saskaņā ar dzīvokļu īpašnieku kopības
lēmumu, kas pieņemts Dzīvokļa īpašuma likuma noteiktajā kārtībā.
Noslēgtais pārvaldīšanas līgums ir saistošs ikvienam dzīvokļa
īpašniekam, kā arī uz pārvaldīšanas uzdevuma pamata iegūtās
saistības attiecas uz ikvienu dzīvokļa īpašnieku. Savukārt, šā
likuma 11.panta pirmā daļa paredz, ka pārvaldīšanas tiesiskajās
attiecībās, ciktāl tās neregulē šis likums, piemērojami
Civillikuma noteikumi par pilnvarojuma līgumu.
Izvērtējot iepriekšminēto, secināms, ka RS ir energoapgādes
komersants, kas piegādā siltumenerģiju enerģijas lietotājiem, kas
ir dzīvojamo māju īpašnieki, bet pārvaldnieks ir dzīvojamo māju
īpašnieku pilnvarotā persona. Konkrētajos Iesniedzēja norādītajos
gadījumos, dzīvojamo māju īpašniekiem izvēloties Hausmaster kā
jauno pārvaldnieku un atsakoties no iepriekšējā pārvaldnieka,
mainās dzīvojamo māju īpašnieku pilnvarotā persona (skatīt
1.attēlu).
1.attēls. Līgumiskās attiecības
starp dzīvojamās mājas īpašniekiem, pārvaldnieku un RS
Ņemot vērā iepriekšminētos tiesiskos apstākļus, Konkurences
padome turpmāk izvērtē RS nosacījumus siltumenerģijas piegādes
līguma noslēgšanai ar jauno pārvaldnieku Hausmaster atbilstoši
Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 4.punkta tiesiskā
sastāva pazīmēm.
Izvērtējot RS prasības - pirms siltumenerģijas piegādes līguma
noslēgšanas jaunajam pārvaldniekam iesniegt spēkā esošu
pārvaldīšanas līgumu ar dzīvojamo māju īpašniekiem un sarakstu ar
īpašniekiem, kas pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamās mājas
dzīvokļu īpašumiem un ar kuriem noslēgts pārvaldīšanas līgums -
pamatotību, secināms sekojošais. Pirms siltumenerģijas piegādes
līguma noslēgšanas RS būtu jāpārliecinās, ka Hausmaster ir
pilnvarots konkrētās dzīvojamās mājas īpašnieku vārdā noslēgt
siltumenerģijas piegādes līgumu. Atbilstoši Dzīvojamo māju
pārvaldīšanas likuma 10.panta otrajai daļai dzīvojamās mājas
īpašnieks var uzdot pārvaldniekam pārvaldīšanas uzdevumu,
rakstveidā noslēdzot ar viņu pārvaldīšanas līgumu, tādējādi
secināms, ka pilnvarojums pārvaldīt dzīvojamo māju rodas ar
pārvaldīšanas līguma spēkā stāšanos. Dzīvokļa īpašuma likuma
noteiktajā kārtībā pieņemts dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums
nerada tiesisku paļāvību par pilnvarojuma esamību, jo īpaši, ja
ar dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu netiek apstiprināti visi
pārvaldīšanas līguma noteikumi, kā tas ir konkrētajā gadījumā
(dzīvojamās mājas Ilūkstes ielā 34, Rīgā, īpašnieku 28.09.2011.
balsošanas protokols Nr.1). Kamēr dzīvokļa īpašnieki saskaņo un
vienojas par līguma noteikumiem, pastāv risks, ka īpašnieki var
nepiekrist un nevienoties ar nākamo pārvaldnieku par līguma
noteikumiem, kādēļ īpašnieki var lemt par labu citam
pārvaldniekam un īpašnieku kopības lēmums var mainīties. Līdz ar
to, RS prasība iesniegt spēkā esošu pārvaldīšanas līgumu ar
dzīvojamo māju īpašniekiem ir pamatota. Turklāt, ņemot vērā, ka
īpašnieki bija nolēmuši ar Hausmaster noslēgt pārvaldīšanas
līgumu katrs individuāli, tad ir pamatoti prasīt, lai Hausmaster
iesniedz sarakstu ar īpašniekiem, kas pārstāv vairāk nekā pusi no
dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašumiem un ar kuriem noslēgts
pārvaldīšanas līgums, jo, kā izriet no Dzīvokļa īpašuma likuma
17.panta devītajā daļā noteiktajiem dzīvokļu īpašnieku kopības
lēmuma pieņemšanas noteikumiem, lai pārvaldīšanas līgums būtu
saistošs visiem īpašniekiem, to jābūt noslēgušiem īpašniekiem,
kas pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamās mājas dzīvokļu
īpašumiem. Līdz ar to secināms, ka pirms siltumenerģijas piegādes
dzīvojamai mājai Ilūkstes ielā 34, Rīgā, līguma noslēgšanas RS
prasība Hausmaster iesniegt spēkā esošu pārvaldīšanas līgumu ar
dzīvojamo māju īpašniekiem un sarakstu ar īpašniekiem, kas
pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašumiem
un ar kuriem noslēgts pārvaldīšanas līgums, ir pamatota.
Attiecībā uz RS prasību - pirms siltumenerģijas piegādes
līguma noslēgšanas dzīvokļu īpašniekiem pieņemt dzīvokļu
īpašnieku kopības lēmumu par esošā pārvaldīšanas līguma uzteikumu
atbilstoši pārvaldīšanas līgumā ar iepriekšējo pārvaldnieku
noteiktajai kārtībai - dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē, nevis
aptaujas veidā, Konkurences padome konstatē sekojošo.
Hausmaster kā jaunais dzīvojamās mājas Purvciema ielā 53,
Rīgā, pārvaldnieks 27.10.2011. vērsās pie RS ar lūgumu noslēgt
līgumu par siltumenerģijas piegādi, iesniedzot dzīvokļu īpašnieku
kopības lēmumu, kas pieņemts aptaujas veidā Dzīvokļa īpašuma
likuma 20.panta noteiktajā kārtībā.
RS 23.11.2011. vēstulē Nr.3-1.1.3-1.1.2/6362, atsaucoties uz
Dzīvokļa īpašuma likuma 18.panta ceturto daļu un spēkā esošajā
īpašnieku pārvaldīšanas līgumā SIA "Latio namsaimnieks"
noteikto nosacījumu, norādīja, ka atbilstoši iepriekšminētajam
līgumam lēmums par pārvaldīšanas līguma izbeigšanu ir pieņemams
dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē, organizējot to klātienē ar visu
īpašnieku balsu vairākumu. Tādējādi RS norāda, tā kā īpašnieku
lēmums pieņemts aptaujas veidā, nesasaucot dzīvokļu īpašnieku
kopsapulci, pretēji īpašnieku pārvaldīšanas līgumā ar SIA
"Latio namsaimnieks" noteiktajam, pašreiz pastāv
civiltiesisks strīds par pārvaldīšanas tiesībām, līdz ar to,
kamēr nav tiesiskas noteiktības par Hausmaster pārvaldīšanas
tiesībām, RS nevar noslēgt līgumu ar Hausmaster un paliek spēkā
īpašnieku un SIA "Latio namsaimnieks" pārvaldīšanas
līgums.
RS 29.12.2011. vēstulē Nr.3.3-1/7531 Konkurences padomei
paskaidro, ja RS ar Hausmaster noslēgtu līgumu par
siltumenerģijas piegādi, pamatojoties uz pārvaldīšanas līgumu, ko
īpašnieki ar Hausmaster būtu noslēguši saskaņā ar dzīvokļu
īpašnieku kopības lēmumu aptaujas veidā, pretēji, kā noteikts
līgumā ar iepriekšējo pārvaldnieku, ka lēmums pieņemams
kopsapulcē, RS varētu nesaņemt pilnu samaksu par piegādāto
siltumenerģiju, jo daļa dzīvokļu īpašnieku varētu neatzīt un
apstrīdēt pieņemto dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu. Papildus RS
norāda, ka aptaujas veidā pieņemtais īpašnieku lēmums par
dzīvojamās mājas pārvaldnieka maiņu jau ir apstrīdēts tiesā, ko
apliecina RS iesniegtais prasības pieteikums par dzīvojamās mājas
Purvciema ielā 53, Rīgā, dzīvokļu īpašnieku 28.09.2011.
balsošanas protokola Nr.1 atzīšanu par spēkā neesošu, kurā kā
viens no argumentiem ir norādīts - dzīvokļu īpašnieku lēmuma
pieņemšana aptaujas veidā, nevis kopsapulcē.
Kā konstatēts iepriekš lēmumā, par to, ka jaunais pārvaldnieks
ir pilnvarots noslēgt siltumenerģijas piegādes līgumu dzīvokļu
īpašnieku vārdā, RS var pārliecināties no pārvaldīšanas līguma.
Ņemot vērā to, ka īpašnieku kopības lēmuma un pārvaldīšanas
līguma apstrīdēšanai var būt visdažādākie iemesli, kurus iepriekš
nevar paredzēt, kā arī nevar paredzēt, vai jaunais pārvaldīšanas
līgums tiks atzīts par spēkā neesošu, RS nebūtu pamata kavēt
līguma noslēgšanu.
Konkurences padome no iegūtajiem faktiem secina, ka, pieņemot
dzīvojamās mājas Purvciema ielā 53, Rīgā, dzīvokļu īpašnieku
kopības lēmumu ar 29.08.2011. līdz 18.09.2011. balsošanas
protokolu, dzīvokļu īpašnieku kopība pieņēma lēmumu izbeigt
10.11.2010. noslēgto pārvaldīšanas līgumu.
Saskaņā ar 10.11.2010. noslēgtā pārvaldīšanas līguma
6.5.punktu lēmums par šī pārvaldīšanas līguma izbeigšanu tiek
pieņemts dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē, organizējot to klātienē
ar visu dzīvokļu īpašnieku balsu vairākumu. Savukārt, faktiski
lēmums par pārvaldnieka maiņu ir pieņemts veicot dzīvokļu
īpašnieku aptauju, vēlāk dzīvokļu īpašniekiem individuāli noslēdzot rakstisku
līgumu ar jauno pārvaldnieku.
Pārvaldīšanas līgums ar iepriekšējo pārvaldnieku ir noslēgts
laika periodā, kad spēkā bija likums Par dzīvokļa
īpašumu1. Atbilstoši likuma Par dzīvokļu
īpašumu 271.panta pirmajai daļai par daudzdzīvokļu
mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu
lemj tikai daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulce.
Turpretī pārvaldīšanas līgums ar jauno pārvaldnieku ir noslēgts
laika periodā, kad likums Par dzīvokļa īpašumu bija
zaudējis spēku un spēkā stājies Dzīvokļa īpašuma
likums2. Dzīvokļa īpašuma likuma 18.panta
otrā daļa nosaka, ka dzīvokļu īpašnieku kopība par savā
kompetencē esošajiem jautājumiem lēmumus var pieņemt: (1)
dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē, (2) nesasaucot dzīvokļu īpašnieku
kopsapulci - aptaujas veidā un (3) citādi savstarpēji
vienojoties. Savukārt, Dzīvokļa īpašuma likuma 18. panta
ceturtā daļa nosaka, ka dzīvokļu īpašnieku kopība var noteikt,
kuri jautājumi izlemjami tikai dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē.
No iepriekšminētā izriet, ka iepriekšējā pārvaldīšanas līguma
noslēgšanas laikā nepastāvēja cita veida kārtība, kādā dzīvokļu
īpašnieku kopībai pieņemt lēmumu par mājas pārvaldīšanu, kā tikai
dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē. Savukārt, vēlāk organizējot
pārvaldnieka maiņu, likums paredzēja arī citu lēmuma pieņemšanas
kārtību. Līdz ar to secināms, ka iepriekšējā pilnvarojuma līgumā
iekļautais nosacījums nav attiecināms uz jaunā pilnvarojuma
noslēgšanas procesu, jo nav viennozīmīgi interpretējams kā īpašs,
līgumā noteikts nosacījums minētā jautājuma izlemšanai tikai
kopsapulcē atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 18. panta
ceturtā daļai. Tādējādi RS, izvirzot prasību siltumenerģijas
piegādes līguma noslēgšanai, lēmumu par pārvaldnieka maiņu
pieņemt atbilstoši iepriekš noslēgtajam līgumam, kurš noslēgts
laikā, kad darbojās šobrīd spēkā neesošs likums Par dzīvokļu
īpašumu, nav pamatots un neietekmē tā civiltiesiskās
attiecības ar dzīvokļu īpašnieku kopību, bet attiecas uz dzīvokļu
īpašnieku kopības, esošo un iepriekšējo pārvaldnieku savstarpējām
attiecībām, ir rīkojusies nepamatoti. Taču, ņemot vērā tiesiskā
regulējuma maiņu un to, ka Dzīvokļa īpašuma likuma pārejas
noteikumi neregulē jautājumu, kas skar līgumiskās attiecības, kas
noslēgtas pirms minētā likuma spēkā stāšanās, RS rīcība
konkrētajā gadījumā nav vērtējama kā ļaunprātīga dominējošā
stāvokļa izmantošana.
Taču RS nav tiesību prasīt līguma starp dzīvokļu īpašnieku
kopību un pārvaldnieku noteikumu izpildi. Līdz ar to, ja pēc šī
lēmuma spēkā stāšanās RS turpina siltumenerģijas piegādes līguma
noslēgšanai ar pārvaldnieku izvirzīt nosacījumu par līguma, kas
noslēgts starp dzīvokļu īpašnieku kopību un iepriekšējo
pārvaldnieku, noteikumu (konkrētajā gadījumā dzīvojamās mājas
Purvciema ielā 53, Rīgā, dzīvokļu īpašnieku pārvaldīšanas līguma
ar SIA "Latio namsaimnieks" 6.5.punkta) izpildi, RS
rīcība varētu tikt atzīta kā dominējošā stāvokļa ļaunprātīga
izmantošana.
Izvērtējot RS prasības - pirms siltumenerģijas piegādes līguma
noslēgšanas jaunajam pārvaldniekam iesniegt dzīvojamās mājas
nodošanas - pieņemšanas aktu, pamatotību, secināms sekojošais.
Pirms siltumenerģijas piegādes līguma noslēgšanas RS būtu jāzina
saistību, kas attiecas uz siltumenerģijas piegādi, atbildības
dalījums starp iepriekšējo un jauno pārvaldnieku, lai zinātu,
piemēram, no kura brīža rēķini par patērēto siltumenerģiju
izrakstāmi jaunajam pārvaldniekam, un līdz kuram brīdim samaksu
par patērēto siltumenerģiju veiks iepriekšējais pārvaldnieks.
Tādējādi dzīvojamās mājas nodošanas - pieņemšanas akts ir būtiska
dzīvojamo māju faktiskās pārņemšanas pārvaldīšanā sastāvdaļa, ko
paredz arī Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 12.pants, kas
nosaka no pārvaldīšanas līguma izrietošo saistību un lietu
pārņemšanas nosacījumus, tai skaitā, ka, izbeidzoties
pārvaldīšanas tiesiskajām attiecībām, pārvaldniekam ir pienākums
mēneša laikā, ja pārvaldīšanas līgumā nav noteikts citādi, ar
nodošanas - pieņemšanas aktu nodot dzīvojamās mājas īpašniekam,
tai skaitā neizlietotos uzkrājumus (mantu, finanšu līdzekļus,
tajā skaitā naudu, u.c.) uz nodošanas - pieņemšanas akta
parakstīšanas dienu un uz pārvaldīšanas uzdevuma pamata iegūtās
dzīvojamās mājas īpašnieka saistības. Līdz ar to RS prasība
iesniegt dzīvojamās mājas nodošanas - pieņemšanas aktu nav
uzskatāma par netaisnīgu darījuma noteikumu.
Izvērtējot RS prasības - pirms siltumenerģijas piegādes līguma
noslēgšanas nomaksāt iepriekšējā pārvaldnieka darbības periodā
izveidojušos parādu par siltumenerģiju, pamatotību, Konkurences
padome norāda, ka atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma
10.panta otrajai un piektajai daļai noslēgtais pārvaldīšanas
līgums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam, kā arī uz
pārvaldīšanas uzdevuma pamata iegūtās saistības attiecas uz
ikvienu dzīvokļa īpašnieku. Līdz ar to secināms, ka saistības
pret RS, ko iepriekšējais pārvaldnieks ir uzņēmies dzīvokļu
īpašnieku vārdā, noslēdzot siltumenerģijas piegādes līgumu, ir
saistošas dzīvokļu īpašniekiem - arī pēc pārvaldīšanas
(pilnvarojuma) līguma spēkā esamības, tai skaitā, arī
siltumenerģijas parāda daļa, kuru īpašnieki ir samaksājuši
iepriekšējam pārvaldniekam, bet tas nav tālāk norēķinājies ar RS.
Par šo parāda daļu iepriekšējais pārvaldnieks ir atbildīgs
dzīvojamās mājas īpašniekiem atbilstoši Dzīvojamo māju
pārvaldīšanas likuma 16.panta pirmajai daļai.
Iesniedzējs ir norādījis, ka atbilstoši Kooperatīvo sabiedrību
likuma pārejas noteikumu 9.punktam visi iepriekšējā pārvaldnieka
prasījumi pret dzīvokļu īpašniekiem un saistības pret pakalpojumu
sniedzējiem saglabājas līdz to pilnīgai izpildei.
Izvērtējot Kooperatīvo sabiedrību likuma pārejas noteikumu
9.punktu, jāsecina, ka tas nenosaka konkrēti, kam (kooperatīvajai
sabiedrībai vai dzīvokļu īpašniekiem) saglabājas atbildība par
saistībām pret pakalpojumu sniedzējiem, ja kooperatīvā sabiedrība
zaudē pilnvarojumu. Tomēr skatot Kooperatīvo sabiedrību likuma
pārejas noteikumu 9.punktu kopsakarā ar Dzīvojamo māju
pārvaldīšanas likuma 10.panta piekto daļu un Civillikuma
1515.pantu, jāsecina, ka atbildība par saistībām pret pakalpojumu
sniedzējiem saglabājas dzīvokļu īpašniekiem.
Ņemot vērā iepriekšminēto, RS prasība dzīvokļa īpašniekiem
nomaksāt iepriekšējā pārvaldnieka darbības periodā izveidojušos
parādu par siltumenerģiju, ja samaksas termiņš ir iestājies, ir
pamatota un nav netaisnīga. Katrai pusei atbilstoši Civillikuma
1590.pantam ir pret otru prasības tiesības par līguma izpildi
(veikt pakalpojumu apmaksu). Prasības tiesību izpilde nav
ierobežota ar faktu, ka mainās pārvaldnieks (pilnvarotā
persona).
Attiecībā uz RS prasību - pirms siltumenerģijas piegādes
līguma noslēgšanas ar jauno pārvaldnieku izbeigt iepriekšējo
siltumenerģijas piegādes līgumu, Konkurences padome norāda uz
sekojošo. Atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10.panta
piektajai daļai uz pārvaldīšanas uzdevuma pamata iegūtās
saistības attiecas uz ikvienu dzīvokļa īpašnieku. Līdz ar to
secināms, ka pārvaldnieku (pilnvaroto personu) maiņas gadījumā
siltumenerģijas piegādes līgums faktiski var netikt izbeigts un
no siltumenerģijas līguma izrietošās saistības var pārņemt
dzīvokļu īpašnieki un jaunais pārvaldnieks. Tomēr RS prasība
noslēgt jaunu siltumenerģijas piegādes līgumu ar jauno
pārvaldnieku pati par sevi nav vērtējama kā netaisnīgs darījuma
noteikums, tā kā šāda prasība pati par sevi nerada kaitējumu
konkurencei.
Vienlaicīgi Konkurences padome norāda, ka prasība par
iepriekšējā siltumenerģijas piegādes līguma laušanu nav pamatota,
jo jaunā pārvaldnieka pilnvaras apliecina pārvaldīšanas līgums,
kas faktiski apliecina, ka iepriekšējais pilnvarojums ir atsaukts
un iepriekšējais pārvaldnieks nav tiesīgs risināt siltumapgādes
jautājumus starp RS un dzīvokļu īpašnieku kopību. Līdz ar to RS
prasība par siltumenerģijas piegādes līguma laušanu ar
iepriekšējo pārvaldnieku ir formāla, un tās izpilde ir
apgrūtināta, ja iepriekšējais pārvaldnieks labprātīgi nepārtrauc
tiesiskās attiecības ar RS, kā arī kavē jaunā pārvaldnieka kā
pilnvarotās personas līgumā un likumā noteiktā pienākuma
organizēt siltumenerģijas piegādi izpildi, kas, savukārt, ietekmē
tā konkurētspēju tirgū.
Atbilstoši Iesniedzēja sniegtajai informācijai attiecībā uz
siltumenerģijas piegādi dzīvojamai mājai Ilūkstes ielā 34, Rīgā,
siltumenerģijas piegādes līgums uz lēmuma pieņemšanas brīdi ir
noslēgts, tādēļ konkrētajā gadījumā Konkurences padomei nav
pamata ierosināt lietu.
Izvērtējot visu iepriekšminēto, Konkurences padome secina, ka
katrā Iesniedzēja norādītajā gadījumā RS ir rīkojusies
individuāli atkarībā no konkrētās situācijas. RS prasības pirms
siltumenerģijas piegādes līguma noslēgšanas ir izvirzītas ar
mērķi radīt tiesisku noteiktību, tādējādi aizsargājot savas
finansiālās un tiesiskās intereses, kas konkrētajos gadījumos nav
vērtējama kā ļaunprātīga dominējošā stāvokļa izmantošana. Līdz ar
to RS darbībās, Iesniegumā norādītajos gadījumos izvirzot
nosacījumus siltumenerģijas piegādei dzīvokļu īpašnieku
pilnvarotās personas maiņas gadījumā, nav saskatāmas Konkurences
likuma 13.panta pirmās daļas 4.punkta pārkāpuma pazīmes.
(3) Iesniedzējs norāda, ka 2011.gada maijā dzīvojamās mājas
Sarkandaugavas ielā 2, Rīgā, dzīvokļu īpašnieki vērsās pie
Hausmaster ar lūgumu sagatavot apsaimniekošanas pakalpojumu
piedāvājumu un lūdza norādīt nosacījumus, pēc kuriem būs
jāapmaksā iepriekšējā pārvaldnieka darbības laikā izveidojies
parāds par siltumenerģiju. Hausmaster, vadoties no RS
vispārzināmā uzstādījuma jeb standarta noteikumiem, ka uz apkures
sezonas uzsākšanas dienu lietotājam nedrīkst būt nenokārtotas
parādsaistības, piedāvājumā dzīvokļu īpašniekiem noteica, ka
parāds apmaksājams pirms apkures sezonas uzsākšanas. Dzīvokļu
īpašnieki neizvēlējās Hausmaster kā pārvaldnieku, jo tos
neapmierināja parāda RS apmaksas nosacījums. Dzīvokļu īpašnieki
apstiprināja cita pārvaldnieka piedāvājumu. Iesniedzējs norāda,
ka saskaņā ar dzīvokļu īpašnieku sniegto informāciju
pārvaldnieka, kuru izvēlējās dzīvokļu īpašnieki, siltumenerģijas
piegādes līgumā ar RS ir iekļauts piecu gadu parāda nomaksas
termiņš.
Iesniedzēja ieskatā vispārzināmos RS noteikumus, nosakot
parāda nomaksas termiņu un to, ka RS nenosaka parāda samaksas
termiņu Hausmaster vairāk par vienu gadu, apliecina Hausmaster
noslēgtie siltumenerģijas līgumi ar RS, kuros redzams, ka parāda
samaksas termiņš ilgāk par vienu gadu nav noteikts, Hausmaster
sarakste attiecībā uz parādu apmaksu dzīvojamai mājai (RS
18.09.2009. vēstule Nr.3-1.1.3-1.1.2/4837), kurā norādīts, ka
apkures sezonu var uzsākt, ja ir apmaksāti visi izrakstītie
rēķini, un RS informatīvā 23.09.2011. vēstule
Nr.3-1.3-1.2.1/5460, kurā RS informē siltumenerģijas lietotājus
par parādu esamību un ka apkures sezonu var uzsākt pēc parādu
apmaksas.
Papildus Iesniedzējs norāda, ka RS citā gadījumā ar
pārvaldnieku ir vienojušies par piecu gadu parāda apmaksas
termiņu, kā arī pēc Iesniedzēja rīcībā esošās informācijas parāda
apmaksas termiņš ilgāks nekā laika periods līdz apkures sezonas
uzsākšanai noteikts dzīvojamās mājas Zolitūdes ielā, Rīgā,
pārvaldniekam.
Turpretī Iesniedzējs norāda, ka Hausmaster pārvaldītajai mājai
Cēsu ielā 5, Rīgā, parāda apmaksas termiņu RS noteica ne ilgāku
par vienu gadu (RS 06.10.2011. vēstule Nr.3-1.3-1.1/5642).
Iesniedzējs norāda, ka šajā gadījumā RS pieļāva atkāpi no
vispārējiem noteikumiem (parāda apmaksa līdz apkures sezonas
sākumam), jo Hausmaster nebija iespējams apmaksāt parādu līdz
apkures sezonas sākumam.
Tādējādi Iesniedzēja ieskatā RS ir piemērojusi pārvaldniekiem
atšķirīgus nosacījumus ekvivalentos darījumos un šādas darbības
ir pretrunā ar Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas
5.punktu.
Izvērtējot iepriekšminēto, jāsecina, ka situācija, kurā RS
vienpusēji nosaka parāda apmaksas noteikumus, un situācija, kurā
RS un pārvaldnieks vienojas noteikt garāku apmaksas termiņu, nav
salīdzināmas. Pirmajā gadījumā RS kā siltumenerģijas piegādātāja
interese ir iespējami īsā laikā atgūt nesamaksātos parādus,
tādējādi RS rīcība, nosakot, ka parādi ir apmaksājami pirms
apkures sezonas uzsākšanas, ir adekvāta RS rīcība. Otrajā
gadījumā parāda apmaksas termiņš tiek noteikts vienojoties, kad
RS faktiski piekrīt termiņu pagarināt pēc pārvaldnieka lūguma.
Parādu esamības gadījumā enerģijas lietotāji (īpašnieki un/vai
pilnvarotais pārvaldnieks) nav izpildījuši Siltumenerģijas
piegādes un lietošanas noteikumu (Ministru kabineta 21.10.2008.
noteikumi Nr.876) 23.5.punktā noteikto pienākumu - līgumā
noteiktajā kārtībā noteiktajos termiņos veikt maksājumus par
patērēto siltumenerģiju, tādējādi iniciatīvai par parāda apmaksas
termiņa pagarināšanu, ja pastāv objektīvi apstākļi, būtu jānāk no
parādnieka. Ja viens parādnieks vēršas pie RS ar pamatotu lūgumu
pagarināt parāda apmaksas termiņu, bet cits to nedara, vai pastāv
citi atšķirīgi faktiskie apstākļi (piemēram, parāda summas
lielums), tad pamatoti veidojas atšķirīgi nosacījumi atšķirīgos
darījumos un tie nav uzskatāmi par ekvivalentiem darījumiem.
Konkurences padomes rīcībā nav pierādījumu, ka RS vienpusēji
būtu piemērojusi piecu gadu parāda apmaksas termiņu. Izvērtējot
Iesniedzēja iesniegtos pierādījumus, secināms, ka noteikumi
Hausmaster iesniegtajos siltumenerģijas līgumos ar RS, sarakste
RS 18.09.2009. vēstulē Nr.3-1.1.3-1.1.2/4837, RS 23.09.2011.
vēstulē Nr.3-1.3-1.2.1/5460, RS 06.10.2011. vēstulē
Nr.3-1.3-1.1/5642 vai citi iesniegtie pierādījumi neapliecina, ka
Hausmaster būtu vērsusies pie RS ar pamatotu lūgumu pagarināt
parāda samaksas termiņu un RS būtu atteikusies to pagarināt.
Iesniedzējs ne Iesniegumā, ne pēc Konkurences padomes aicinājuma
šādus pierādījumus nav sniedzis. Tieši pretēji, Iesniegumam
pievienotie pierādījumi (RS 06.10.2011. vēstule
Nr.3-1.3-1.1/5642) apliecina, ka RS ir sadalījusi parāda summu
maksājumos un norādījusi Hausmaster, ka tikai pirmais maksājums
jāveic pirms apkures sezonas uzsākšanas, jo, kā norāda
Iesniedzējs, Hausmaster nebija iespējams apmaksāt parādu līdz
apkures sezonas sākumam.
(4) Iesniedzēja ieskatā RS, piemērojot iepriekš lēmumā
aprakstītos noteikumus, kavē siltumenerģijas piegādes līguma
noslēgšanu ar jauno pārvaldnieku, tādējādi RS darbojas
iepriekšējā jeb esošā pārvaldnieka interesēs, tādējādi
Iesniedzēja ieskatā RS darbībās ir saskatāmas Konkurences likuma
11.panta pirmās daļas 4. un 6.punkta pārkāpuma pazīmes.
Pēc būtības Iesniedzējs ir norādījis uz iespējamu aizliegtu
vienošanos, kuras ietvaros iepriekšējais pārvaldnieks ir
vienojies ar RS par to, lai RS kā dominējošs uzņēmums izmantotu
tirgus varu pret nākošo pārvaldnieku, t.i., pārkāptu Konkurences
likuma 13.pantu. Konkrētajā gadījumā jāņem vērā, ka pārvaldnieks
kā pircēja pilnvarotā persona nevar uzspiest RS kā pārdevējam
jebkāda veida rīcību, un, ja RS vēlas iegūt kādu labumu no tā
rīcības pret citu pārvaldnieku, tad RS to var panākt, vienīgi
izmantojot tā tirgus varu, veicot attiecīgas darbības. Atbildība
par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu gulstas uz RS, un
pārvaldnieka iespējamie aicinājumi nav uzskatāma par vienošanos
atbilstoši Konkurences likuma 11.pantam. Tādējādi Konkurences
padome konkrētajā Iesniedzēja norādītajā gadījumā nesaskata
Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 4. un 6.punkta pārkāpuma
pazīmes.
(5) Saskaņā ar Konkurences likuma 23.panta ceturtās daļas
1.punktu Konkurences padome var neierosināt lietu, ja iesniegumā
nav ietverta šā panta otrajā daļā paredzētā informācija vai tā ir
nepietiekama un iesniedzējs nav iesniedzis papildu informāciju
Konkurences padomes noteiktajā termiņā, un saskaņā ar šā panta
četri prim daļu Konkurences padome neierosina lietu, ja
iesniegumā ietvertā un nepieciešamības gadījumā papildus iegūtā
informācija nesatur ziņas par nodarījumu, kam ir šā likuma
pārkāpuma sastāva pazīmes.
Ņemot vērā visu iepriekšminēto un pamatojoties uz Konkurences
likuma 8.panta pirmās daļas 1.punktu, 23.panta otro, trešo daļu,
ceturtās daļas 1.punktu un ceturto prim daļu, Konkurences
padome
nolēma:
neierosināt lietu uz SIA "Hausmaster" 06.12.2011.
iesnieguma pamata.
Saskaņā ar Konkurences likuma 8.panta otro daļu Konkurences
padomes lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena
mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas.
1 Spēkā no 26.10.1995. līdz
31.12.2010.
2 Spēkā no 01.01.2011.
Konkurences padomes priekšsēdētāja
I.Jaunzeme