Par lietas neierosināšanu

5. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Hausmaster jāiesniedz saistību nodošanas - pieņemšanas akts

ar iepriekšējo mājas pārvaldnieku.

Iesniedzēja ieskatā RS nepamatoti kavē siltumenerģijas

piegādes līguma noslēgšanu ar jauno pārvaldnieku, tādējādi

iepriekšminēto nosacījumu izvirzīšanu Iesniedzējs uzskata par

Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 5.punktā noteiktā

aizlieguma pārkāpumu.

Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 5.punkts aizliedz

dominējošā stāvoklī esošam uzņēmumam piemērot nevienādus

noteikumus ekvivalentos darījumos ar citu tirgus dalībnieku,

radot tam konkurences ziņā nelabvēlīgākus apstākļus. Tādējādi,

lai būtu pietiekams pamats ierosināt lietu par Konkurences likuma

13.panta pirmās daļas 5.punktā noteiktā aizlieguma iespējamo

pārkāpumu RS darbībās, nepieciešami pamatoti pierādījumi vai

informācija par to, ka RS citiem pārvaldniekiem piemēro

atšķirīgus nosacījumus līgumu noslēgšanai. Izvērtējot Iesniegumā

norādīto un tam pievienoto informāciju, secināms, ka Iesniegums

nesatur pamatotu informāciju un pierādījumus, kas liecinātu par

to, ka RS pārvaldniekiem piemērotu atšķirīgus noteikumus līgumu

noslēgšanai. Līdz ar to Konkurences padome konstatē, ka nav

pietiekams pamats lietas ierosināšanai par Konkurences likuma

13.panta pirmās daļas 5.punkta iespējamo pārkāpumu RS

darbībās.

Izvērtējot Iesniegumā norādīto, secināms, ka Iesniedzējs

faktiski ir norādījis uz Iesniedzēja ieskatā netaisnīgiem RS

darījuma nosacījumiem, tādējādi Konkurences padomes ieskatā

Iesniedzēja norādītās darbības būtu izvērtējamas atbilstoši

Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 4.punktam, kas nosaka

aizliegumu dominējošā stāvoklī esošam uzņēmumam tieši vai netieši

uzspiest vai piemērot netaisnīgus tirdzniecības noteikumus.

Lai izvērtētu, vai RS darbības, izvirzot pārvaldniekiem

iepriekšminētos darījuma nosacījumus, satur Konkurences likuma

13.panta pirmās daļas 4.punkta pārkāpuma pazīmes, nepieciešams

izvērtēt katras iesaistītās personas (dzīvojamo māju īpašnieki,

pārvaldnieks, siltumenerģijas piegādātājs) lomu siltumenerģijas

piegādes nodrošināšanā.

Enerģētikas likuma 46.1 panta pirmā daļa nosaka, ka

siltumenerģiju lietotājam piegādā saskaņā ar energoapgādes

komersanta un enerģijas lietotāja noslēgto līgumu par

siltumenerģijas piegādi.

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 5.pants nosaka, ka

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas nodrošināšana (tai skaitā ar

dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistītu lēmumu pieņemšana,

darījumu slēgšana) ir dzīvojamās mājas īpašnieka pienākums. Tomēr

atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10.panta pirmajai,

otrajai un piektajai daļai dzīvojamās mājas pārvaldīšanas

darbības (tai skaitā, siltumapgādes nodrošināšanu) dzīvojamās

mājas īpašnieks var uzdot veikt pārvaldniekam. Lai nodrošinātu

pārvaldi, dzīvojamās mājas īpašnieks var uzdot pārvaldniekam

pārvaldīšanas uzdevumu, rakstveidā noslēdzot ar viņu dzīvojamās

mājas pārvaldīšanas līgumu (turpmāk - pārvaldīšanas līgums).

Pārvaldīšanas līgumu slēdz saskaņā ar dzīvokļu īpašnieku kopības

lēmumu, kas pieņemts Dzīvokļa īpašuma likuma noteiktajā kārtībā.

Noslēgtais pārvaldīšanas līgums ir saistošs ikvienam dzīvokļa

īpašniekam, kā arī uz pārvaldīšanas uzdevuma pamata iegūtās

saistības attiecas uz ikvienu dzīvokļa īpašnieku. Savukārt, šā

likuma 11.panta pirmā daļa paredz, ka pārvaldīšanas tiesiskajās

attiecībās, ciktāl tās neregulē šis likums, piemērojami

Civillikuma noteikumi par pilnvarojuma līgumu.

Izvērtējot iepriekšminēto, secināms, ka RS ir energoapgādes

komersants, kas piegādā siltumenerģiju enerģijas lietotājiem, kas

ir dzīvojamo māju īpašnieki, bet pārvaldnieks ir dzīvojamo māju

īpašnieku pilnvarotā persona. Konkrētajos Iesniedzēja norādītajos

gadījumos, dzīvojamo māju īpašniekiem izvēloties Hausmaster kā

jauno pārvaldnieku un atsakoties no iepriekšējā pārvaldnieka,

mainās dzīvojamo māju īpašnieku pilnvarotā persona (skatīt

1.attēlu).

1.attēls. Līgumiskās attiecības

starp dzīvojamās mājas īpašniekiem, pārvaldnieku un RS

Ņemot vērā iepriekšminētos tiesiskos apstākļus, Konkurences

padome turpmāk izvērtē RS nosacījumus siltumenerģijas piegādes

līguma noslēgšanai ar jauno pārvaldnieku Hausmaster atbilstoši

Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 4.punkta tiesiskā

sastāva pazīmēm.

Izvērtējot RS prasības - pirms siltumenerģijas piegādes līguma

noslēgšanas jaunajam pārvaldniekam iesniegt spēkā esošu

pārvaldīšanas līgumu ar dzīvojamo māju īpašniekiem un sarakstu ar

īpašniekiem, kas pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamās mājas

dzīvokļu īpašumiem un ar kuriem noslēgts pārvaldīšanas līgums -

pamatotību, secināms sekojošais. Pirms siltumenerģijas piegādes

līguma noslēgšanas RS būtu jāpārliecinās, ka Hausmaster ir

pilnvarots konkrētās dzīvojamās mājas īpašnieku vārdā noslēgt

siltumenerģijas piegādes līgumu. Atbilstoši Dzīvojamo māju

pārvaldīšanas likuma 10.panta otrajai daļai dzīvojamās mājas

īpašnieks var uzdot pārvaldniekam pārvaldīšanas uzdevumu,

rakstveidā noslēdzot ar viņu pārvaldīšanas līgumu, tādējādi

secināms, ka pilnvarojums pārvaldīt dzīvojamo māju rodas ar

pārvaldīšanas līguma spēkā stāšanos. Dzīvokļa īpašuma likuma

noteiktajā kārtībā pieņemts dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums

nerada tiesisku paļāvību par pilnvarojuma esamību, jo īpaši, ja

ar dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu netiek apstiprināti visi

pārvaldīšanas līguma noteikumi, kā tas ir konkrētajā gadījumā

(dzīvojamās mājas Ilūkstes ielā 34, Rīgā, īpašnieku 28.09.2011.

balsošanas protokols Nr.1). Kamēr dzīvokļa īpašnieki saskaņo un

vienojas par līguma noteikumiem, pastāv risks, ka īpašnieki var

nepiekrist un nevienoties ar nākamo pārvaldnieku par līguma

noteikumiem, kādēļ īpašnieki var lemt par labu citam

pārvaldniekam un īpašnieku kopības lēmums var mainīties. Līdz ar

to, RS prasība iesniegt spēkā esošu pārvaldīšanas līgumu ar

dzīvojamo māju īpašniekiem ir pamatota. Turklāt, ņemot vērā, ka

īpašnieki bija nolēmuši ar Hausmaster noslēgt pārvaldīšanas

līgumu katrs individuāli, tad ir pamatoti prasīt, lai Hausmaster

iesniedz sarakstu ar īpašniekiem, kas pārstāv vairāk nekā pusi no

dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašumiem un ar kuriem noslēgts

pārvaldīšanas līgums, jo, kā izriet no Dzīvokļa īpašuma likuma

17.panta devītajā daļā noteiktajiem dzīvokļu īpašnieku kopības

lēmuma pieņemšanas noteikumiem, lai pārvaldīšanas līgums būtu

saistošs visiem īpašniekiem, to jābūt noslēgušiem īpašniekiem,

kas pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamās mājas dzīvokļu

īpašumiem. Līdz ar to secināms, ka pirms siltumenerģijas piegādes

dzīvojamai mājai Ilūkstes ielā 34, Rīgā, līguma noslēgšanas RS

prasība Hausmaster iesniegt spēkā esošu pārvaldīšanas līgumu ar

dzīvojamo māju īpašniekiem un sarakstu ar īpašniekiem, kas

pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašumiem

un ar kuriem noslēgts pārvaldīšanas līgums, ir pamatota.

Attiecībā uz RS prasību - pirms siltumenerģijas piegādes

līguma noslēgšanas dzīvokļu īpašniekiem pieņemt dzīvokļu

īpašnieku kopības lēmumu par esošā pārvaldīšanas līguma uzteikumu

atbilstoši pārvaldīšanas līgumā ar iepriekšējo pārvaldnieku

noteiktajai kārtībai - dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē, nevis

aptaujas veidā, Konkurences padome konstatē sekojošo.

Hausmaster kā jaunais dzīvojamās mājas Purvciema ielā 53,

Rīgā, pārvaldnieks 27.10.2011. vērsās pie RS ar lūgumu noslēgt

līgumu par siltumenerģijas piegādi, iesniedzot dzīvokļu īpašnieku

kopības lēmumu, kas pieņemts aptaujas veidā Dzīvokļa īpašuma

likuma 20.panta noteiktajā kārtībā.

RS 23.11.2011. vēstulē Nr.3-1.1.3-1.1.2/6362, atsaucoties uz

Dzīvokļa īpašuma likuma 18.panta ceturto daļu un spēkā esošajā

īpašnieku pārvaldīšanas līgumā SIA "Latio namsaimnieks"

noteikto nosacījumu, norādīja, ka atbilstoši iepriekšminētajam

līgumam lēmums par pārvaldīšanas līguma izbeigšanu ir pieņemams

dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē, organizējot to klātienē ar visu

īpašnieku balsu vairākumu. Tādējādi RS norāda, tā kā īpašnieku

lēmums pieņemts aptaujas veidā, nesasaucot dzīvokļu īpašnieku

kopsapulci, pretēji īpašnieku pārvaldīšanas līgumā ar SIA

"Latio namsaimnieks" noteiktajam, pašreiz pastāv

civiltiesisks strīds par pārvaldīšanas tiesībām, līdz ar to,

kamēr nav tiesiskas noteiktības par Hausmaster pārvaldīšanas

tiesībām, RS nevar noslēgt līgumu ar Hausmaster un paliek spēkā

īpašnieku un SIA "Latio namsaimnieks" pārvaldīšanas

līgums.

RS 29.12.2011. vēstulē Nr.3.3-1/7531 Konkurences padomei

paskaidro, ja RS ar Hausmaster noslēgtu līgumu par

siltumenerģijas piegādi, pamatojoties uz pārvaldīšanas līgumu, ko

īpašnieki ar Hausmaster būtu noslēguši saskaņā ar dzīvokļu

īpašnieku kopības lēmumu aptaujas veidā, pretēji, kā noteikts

līgumā ar iepriekšējo pārvaldnieku, ka lēmums pieņemams

kopsapulcē, RS varētu nesaņemt pilnu samaksu par piegādāto

siltumenerģiju, jo daļa dzīvokļu īpašnieku varētu neatzīt un

apstrīdēt pieņemto dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu. Papildus RS

norāda, ka aptaujas veidā pieņemtais īpašnieku lēmums par

dzīvojamās mājas pārvaldnieka maiņu jau ir apstrīdēts tiesā, ko

apliecina RS iesniegtais prasības pieteikums par dzīvojamās mājas

Purvciema ielā 53, Rīgā, dzīvokļu īpašnieku 28.09.2011.

balsošanas protokola Nr.1 atzīšanu par spēkā neesošu, kurā kā

viens no argumentiem ir norādīts - dzīvokļu īpašnieku lēmuma

pieņemšana aptaujas veidā, nevis kopsapulcē.

Kā konstatēts iepriekš lēmumā, par to, ka jaunais pārvaldnieks

ir pilnvarots noslēgt siltumenerģijas piegādes līgumu dzīvokļu

īpašnieku vārdā, RS var pārliecināties no pārvaldīšanas līguma.

Ņemot vērā to, ka īpašnieku kopības lēmuma un pārvaldīšanas

līguma apstrīdēšanai var būt visdažādākie iemesli, kurus iepriekš

nevar paredzēt, kā arī nevar paredzēt, vai jaunais pārvaldīšanas

līgums tiks atzīts par spēkā neesošu, RS nebūtu pamata kavēt

līguma noslēgšanu.

Konkurences padome no iegūtajiem faktiem secina, ka, pieņemot

dzīvojamās mājas Purvciema ielā 53, Rīgā, dzīvokļu īpašnieku

kopības lēmumu ar 29.08.2011. līdz 18.09.2011. balsošanas

protokolu, dzīvokļu īpašnieku kopība pieņēma lēmumu izbeigt

10.11.2010. noslēgto pārvaldīšanas līgumu.

Saskaņā ar 10.11.2010. noslēgtā pārvaldīšanas līguma

6.5.punktu lēmums par šī pārvaldīšanas līguma izbeigšanu tiek

pieņemts dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē, organizējot to klātienē

ar visu dzīvokļu īpašnieku balsu vairākumu. Savukārt, faktiski

lēmums par pārvaldnieka maiņu ir pieņemts veicot dzīvokļu

īpašnieku aptauju, vēlāk dzīvokļu īpašniekiem individuāli noslēdzot rakstisku

līgumu ar jauno pārvaldnieku.

Pārvaldīšanas līgums ar iepriekšējo pārvaldnieku ir noslēgts

laika periodā, kad spēkā bija likums Par dzīvokļa

īpašumu1. Atbilstoši likuma Par dzīvokļu

īpašumu 271.panta pirmajai daļai par daudzdzīvokļu

mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu

lemj tikai daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulce.

Turpretī pārvaldīšanas līgums ar jauno pārvaldnieku ir noslēgts

laika periodā, kad likums Par dzīvokļa īpašumu bija

zaudējis spēku un spēkā stājies Dzīvokļa īpašuma

likums2. Dzīvokļa īpašuma likuma 18.panta

otrā daļa nosaka, ka dzīvokļu īpašnieku kopība par savā

kompetencē esošajiem jautājumiem lēmumus var pieņemt: (1)

dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē, (2) nesasaucot dzīvokļu īpašnieku

kopsapulci - aptaujas veidā un (3) citādi savstarpēji

vienojoties. Savukārt, Dzīvokļa īpašuma likuma 18. panta

ceturtā daļa nosaka, ka dzīvokļu īpašnieku kopība var noteikt,

kuri jautājumi izlemjami tikai dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē.

No iepriekšminētā izriet, ka iepriekšējā pārvaldīšanas līguma

noslēgšanas laikā nepastāvēja cita veida kārtība, kādā dzīvokļu

īpašnieku kopībai pieņemt lēmumu par mājas pārvaldīšanu, kā tikai

dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē. Savukārt, vēlāk organizējot

pārvaldnieka maiņu, likums paredzēja arī citu lēmuma pieņemšanas

kārtību. Līdz ar to secināms, ka iepriekšējā pilnvarojuma līgumā

iekļautais nosacījums nav attiecināms uz jaunā pilnvarojuma

noslēgšanas procesu, jo nav viennozīmīgi interpretējams kā īpašs,

līgumā noteikts nosacījums minētā jautājuma izlemšanai tikai

kopsapulcē atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 18. panta

ceturtā daļai. Tādējādi RS, izvirzot prasību siltumenerģijas

piegādes līguma noslēgšanai, lēmumu par pārvaldnieka maiņu

pieņemt atbilstoši iepriekš noslēgtajam līgumam, kurš noslēgts

laikā, kad darbojās šobrīd spēkā neesošs likums Par dzīvokļu

īpašumu, nav pamatots un neietekmē tā civiltiesiskās

attiecības ar dzīvokļu īpašnieku kopību, bet attiecas uz dzīvokļu

īpašnieku kopības, esošo un iepriekšējo pārvaldnieku savstarpējām

attiecībām, ir rīkojusies nepamatoti. Taču, ņemot vērā tiesiskā

regulējuma maiņu un to, ka Dzīvokļa īpašuma likuma pārejas

noteikumi neregulē jautājumu, kas skar līgumiskās attiecības, kas

noslēgtas pirms minētā likuma spēkā stāšanās, RS rīcība

konkrētajā gadījumā nav vērtējama kā ļaunprātīga dominējošā

stāvokļa izmantošana.

Taču RS nav tiesību prasīt līguma starp dzīvokļu īpašnieku

kopību un pārvaldnieku noteikumu izpildi. Līdz ar to, ja pēc šī

lēmuma spēkā stāšanās RS turpina siltumenerģijas piegādes līguma

noslēgšanai ar pārvaldnieku izvirzīt nosacījumu par līguma, kas

noslēgts starp dzīvokļu īpašnieku kopību un iepriekšējo

pārvaldnieku, noteikumu (konkrētajā gadījumā dzīvojamās mājas

Purvciema ielā 53, Rīgā, dzīvokļu īpašnieku pārvaldīšanas līguma

ar SIA "Latio namsaimnieks" 6.5.punkta) izpildi, RS

rīcība varētu tikt atzīta kā dominējošā stāvokļa ļaunprātīga

izmantošana.

Izvērtējot RS prasības - pirms siltumenerģijas piegādes līguma

noslēgšanas jaunajam pārvaldniekam iesniegt dzīvojamās mājas

nodošanas - pieņemšanas aktu, pamatotību, secināms sekojošais.

Pirms siltumenerģijas piegādes līguma noslēgšanas RS būtu jāzina

saistību, kas attiecas uz siltumenerģijas piegādi, atbildības

dalījums starp iepriekšējo un jauno pārvaldnieku, lai zinātu,

piemēram, no kura brīža rēķini par patērēto siltumenerģiju

izrakstāmi jaunajam pārvaldniekam, un līdz kuram brīdim samaksu

par patērēto siltumenerģiju veiks iepriekšējais pārvaldnieks.

Tādējādi dzīvojamās mājas nodošanas - pieņemšanas akts ir būtiska

dzīvojamo māju faktiskās pārņemšanas pārvaldīšanā sastāvdaļa, ko

paredz arī Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 12.pants, kas

nosaka no pārvaldīšanas līguma izrietošo saistību un lietu

pārņemšanas nosacījumus, tai skaitā, ka, izbeidzoties

pārvaldīšanas tiesiskajām attiecībām, pārvaldniekam ir pienākums

mēneša laikā, ja pārvaldīšanas līgumā nav noteikts citādi, ar

nodošanas - pieņemšanas aktu nodot dzīvojamās mājas īpašniekam,

tai skaitā neizlietotos uzkrājumus (mantu, finanšu līdzekļus,

tajā skaitā naudu, u.c.) uz nodošanas - pieņemšanas akta

parakstīšanas dienu un uz pārvaldīšanas uzdevuma pamata iegūtās

dzīvojamās mājas īpašnieka saistības. Līdz ar to RS prasība

iesniegt dzīvojamās mājas nodošanas - pieņemšanas aktu nav

uzskatāma par netaisnīgu darījuma noteikumu.

Izvērtējot RS prasības - pirms siltumenerģijas piegādes līguma

noslēgšanas nomaksāt iepriekšējā pārvaldnieka darbības periodā

izveidojušos parādu par siltumenerģiju, pamatotību, Konkurences

padome norāda, ka atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma

10.panta otrajai un piektajai daļai noslēgtais pārvaldīšanas

līgums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam, kā arī uz

pārvaldīšanas uzdevuma pamata iegūtās saistības attiecas uz

ikvienu dzīvokļa īpašnieku. Līdz ar to secināms, ka saistības

pret RS, ko iepriekšējais pārvaldnieks ir uzņēmies dzīvokļu

īpašnieku vārdā, noslēdzot siltumenerģijas piegādes līgumu, ir

saistošas dzīvokļu īpašniekiem - arī pēc pārvaldīšanas

(pilnvarojuma) līguma spēkā esamības, tai skaitā, arī

siltumenerģijas parāda daļa, kuru īpašnieki ir samaksājuši

iepriekšējam pārvaldniekam, bet tas nav tālāk norēķinājies ar RS.

Par šo parāda daļu iepriekšējais pārvaldnieks ir atbildīgs

dzīvojamās mājas īpašniekiem atbilstoši Dzīvojamo māju

pārvaldīšanas likuma 16.panta pirmajai daļai.

Iesniedzējs ir norādījis, ka atbilstoši Kooperatīvo sabiedrību

likuma pārejas noteikumu 9.punktam visi iepriekšējā pārvaldnieka

prasījumi pret dzīvokļu īpašniekiem un saistības pret pakalpojumu

sniedzējiem saglabājas līdz to pilnīgai izpildei.

Izvērtējot Kooperatīvo sabiedrību likuma pārejas noteikumu

9.punktu, jāsecina, ka tas nenosaka konkrēti, kam (kooperatīvajai

sabiedrībai vai dzīvokļu īpašniekiem) saglabājas atbildība par

saistībām pret pakalpojumu sniedzējiem, ja kooperatīvā sabiedrība

zaudē pilnvarojumu. Tomēr skatot Kooperatīvo sabiedrību likuma

pārejas noteikumu 9.punktu kopsakarā ar Dzīvojamo māju

pārvaldīšanas likuma 10.panta piekto daļu un Civillikuma

1515.pantu, jāsecina, ka atbildība par saistībām pret pakalpojumu

sniedzējiem saglabājas dzīvokļu īpašniekiem.

Ņemot vērā iepriekšminēto, RS prasība dzīvokļa īpašniekiem

nomaksāt iepriekšējā pārvaldnieka darbības periodā izveidojušos

parādu par siltumenerģiju, ja samaksas termiņš ir iestājies, ir

pamatota un nav netaisnīga. Katrai pusei atbilstoši Civillikuma

1590.pantam ir pret otru prasības tiesības par līguma izpildi

(veikt pakalpojumu apmaksu). Prasības tiesību izpilde nav

ierobežota ar faktu, ka mainās pārvaldnieks (pilnvarotā

persona).

Attiecībā uz RS prasību - pirms siltumenerģijas piegādes

līguma noslēgšanas ar jauno pārvaldnieku izbeigt iepriekšējo

siltumenerģijas piegādes līgumu, Konkurences padome norāda uz

sekojošo. Atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10.panta

piektajai daļai uz pārvaldīšanas uzdevuma pamata iegūtās

saistības attiecas uz ikvienu dzīvokļa īpašnieku. Līdz ar to

secināms, ka pārvaldnieku (pilnvaroto personu) maiņas gadījumā

siltumenerģijas piegādes līgums faktiski var netikt izbeigts un

no siltumenerģijas līguma izrietošās saistības var pārņemt

dzīvokļu īpašnieki un jaunais pārvaldnieks. Tomēr RS prasība

noslēgt jaunu siltumenerģijas piegādes līgumu ar jauno

pārvaldnieku pati par sevi nav vērtējama kā netaisnīgs darījuma

noteikums, tā kā šāda prasība pati par sevi nerada kaitējumu

konkurencei.

Vienlaicīgi Konkurences padome norāda, ka prasība par

iepriekšējā siltumenerģijas piegādes līguma laušanu nav pamatota,

jo jaunā pārvaldnieka pilnvaras apliecina pārvaldīšanas līgums,

kas faktiski apliecina, ka iepriekšējais pilnvarojums ir atsaukts

un iepriekšējais pārvaldnieks nav tiesīgs risināt siltumapgādes

jautājumus starp RS un dzīvokļu īpašnieku kopību. Līdz ar to RS

prasība par siltumenerģijas piegādes līguma laušanu ar

iepriekšējo pārvaldnieku ir formāla, un tās izpilde ir

apgrūtināta, ja iepriekšējais pārvaldnieks labprātīgi nepārtrauc

tiesiskās attiecības ar RS, kā arī kavē jaunā pārvaldnieka kā

pilnvarotās personas līgumā un likumā noteiktā pienākuma

organizēt siltumenerģijas piegādi izpildi, kas, savukārt, ietekmē

tā konkurētspēju tirgū.

Atbilstoši Iesniedzēja sniegtajai informācijai attiecībā uz

siltumenerģijas piegādi dzīvojamai mājai Ilūkstes ielā 34, Rīgā,

siltumenerģijas piegādes līgums uz lēmuma pieņemšanas brīdi ir

noslēgts, tādēļ konkrētajā gadījumā Konkurences padomei nav

pamata ierosināt lietu.

Izvērtējot visu iepriekšminēto, Konkurences padome secina, ka

katrā Iesniedzēja norādītajā gadījumā RS ir rīkojusies

individuāli atkarībā no konkrētās situācijas. RS prasības pirms

siltumenerģijas piegādes līguma noslēgšanas ir izvirzītas ar

mērķi radīt tiesisku noteiktību, tādējādi aizsargājot savas

finansiālās un tiesiskās intereses, kas konkrētajos gadījumos nav

vērtējama kā ļaunprātīga dominējošā stāvokļa izmantošana. Līdz ar

to RS darbībās, Iesniegumā norādītajos gadījumos izvirzot

nosacījumus siltumenerģijas piegādei dzīvokļu īpašnieku

pilnvarotās personas maiņas gadījumā, nav saskatāmas Konkurences

likuma 13.panta pirmās daļas 4.punkta pārkāpuma pazīmes.

(3) Iesniedzējs norāda, ka 2011.gada maijā dzīvojamās mājas

Sarkandaugavas ielā 2, Rīgā, dzīvokļu īpašnieki vērsās pie

Hausmaster ar lūgumu sagatavot apsaimniekošanas pakalpojumu

piedāvājumu un lūdza norādīt nosacījumus, pēc kuriem būs

jāapmaksā iepriekšējā pārvaldnieka darbības laikā izveidojies

parāds par siltumenerģiju. Hausmaster, vadoties no RS

vispārzināmā uzstādījuma jeb standarta noteikumiem, ka uz apkures

sezonas uzsākšanas dienu lietotājam nedrīkst būt nenokārtotas

parādsaistības, piedāvājumā dzīvokļu īpašniekiem noteica, ka

parāds apmaksājams pirms apkures sezonas uzsākšanas. Dzīvokļu

īpašnieki neizvēlējās Hausmaster kā pārvaldnieku, jo tos

neapmierināja parāda RS apmaksas nosacījums. Dzīvokļu īpašnieki

apstiprināja cita pārvaldnieka piedāvājumu. Iesniedzējs norāda,

ka saskaņā ar dzīvokļu īpašnieku sniegto informāciju

pārvaldnieka, kuru izvēlējās dzīvokļu īpašnieki, siltumenerģijas

piegādes līgumā ar RS ir iekļauts piecu gadu parāda nomaksas

termiņš.

Iesniedzēja ieskatā vispārzināmos RS noteikumus, nosakot

parāda nomaksas termiņu un to, ka RS nenosaka parāda samaksas

termiņu Hausmaster vairāk par vienu gadu, apliecina Hausmaster

noslēgtie siltumenerģijas līgumi ar RS, kuros redzams, ka parāda

samaksas termiņš ilgāk par vienu gadu nav noteikts, Hausmaster

sarakste attiecībā uz parādu apmaksu dzīvojamai mājai (RS

18.09.2009. vēstule Nr.3-1.1.3-1.1.2/4837), kurā norādīts, ka

apkures sezonu var uzsākt, ja ir apmaksāti visi izrakstītie

rēķini, un RS informatīvā 23.09.2011. vēstule

Nr.3-1.3-1.2.1/5460, kurā RS informē siltumenerģijas lietotājus

par parādu esamību un ka apkures sezonu var uzsākt pēc parādu

apmaksas.

Papildus Iesniedzējs norāda, ka RS citā gadījumā ar

pārvaldnieku ir vienojušies par piecu gadu parāda apmaksas

termiņu, kā arī pēc Iesniedzēja rīcībā esošās informācijas parāda

apmaksas termiņš ilgāks nekā laika periods līdz apkures sezonas

uzsākšanai noteikts dzīvojamās mājas Zolitūdes ielā, Rīgā,

pārvaldniekam.

Turpretī Iesniedzējs norāda, ka Hausmaster pārvaldītajai mājai

Cēsu ielā 5, Rīgā, parāda apmaksas termiņu RS noteica ne ilgāku

par vienu gadu (RS 06.10.2011. vēstule Nr.3-1.3-1.1/5642).

Iesniedzējs norāda, ka šajā gadījumā RS pieļāva atkāpi no

vispārējiem noteikumiem (parāda apmaksa līdz apkures sezonas

sākumam), jo Hausmaster nebija iespējams apmaksāt parādu līdz

apkures sezonas sākumam.

Tādējādi Iesniedzēja ieskatā RS ir piemērojusi pārvaldniekiem

atšķirīgus nosacījumus ekvivalentos darījumos un šādas darbības

ir pretrunā ar Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas

5.punktu.

Izvērtējot iepriekšminēto, jāsecina, ka situācija, kurā RS

vienpusēji nosaka parāda apmaksas noteikumus, un situācija, kurā

RS un pārvaldnieks vienojas noteikt garāku apmaksas termiņu, nav

salīdzināmas. Pirmajā gadījumā RS kā siltumenerģijas piegādātāja

interese ir iespējami īsā laikā atgūt nesamaksātos parādus,

tādējādi RS rīcība, nosakot, ka parādi ir apmaksājami pirms

apkures sezonas uzsākšanas, ir adekvāta RS rīcība. Otrajā

gadījumā parāda apmaksas termiņš tiek noteikts vienojoties, kad

RS faktiski piekrīt termiņu pagarināt pēc pārvaldnieka lūguma.

Parādu esamības gadījumā enerģijas lietotāji (īpašnieki un/vai

pilnvarotais pārvaldnieks) nav izpildījuši Siltumenerģijas

piegādes un lietošanas noteikumu (Ministru kabineta 21.10.2008.

noteikumi Nr.876) 23.5.punktā noteikto pienākumu - līgumā

noteiktajā kārtībā noteiktajos termiņos veikt maksājumus par

patērēto siltumenerģiju, tādējādi iniciatīvai par parāda apmaksas

termiņa pagarināšanu, ja pastāv objektīvi apstākļi, būtu jānāk no

parādnieka. Ja viens parādnieks vēršas pie RS ar pamatotu lūgumu

pagarināt parāda apmaksas termiņu, bet cits to nedara, vai pastāv

citi atšķirīgi faktiskie apstākļi (piemēram, parāda summas

lielums), tad pamatoti veidojas atšķirīgi nosacījumi atšķirīgos

darījumos un tie nav uzskatāmi par ekvivalentiem darījumiem.

Konkurences padomes rīcībā nav pierādījumu, ka RS vienpusēji

būtu piemērojusi piecu gadu parāda apmaksas termiņu. Izvērtējot

Iesniedzēja iesniegtos pierādījumus, secināms, ka noteikumi

Hausmaster iesniegtajos siltumenerģijas līgumos ar RS, sarakste

RS 18.09.2009. vēstulē Nr.3-1.1.3-1.1.2/4837, RS 23.09.2011.

vēstulē Nr.3-1.3-1.2.1/5460, RS 06.10.2011. vēstulē

Nr.3-1.3-1.1/5642 vai citi iesniegtie pierādījumi neapliecina, ka

Hausmaster būtu vērsusies pie RS ar pamatotu lūgumu pagarināt

parāda samaksas termiņu un RS būtu atteikusies to pagarināt.

Iesniedzējs ne Iesniegumā, ne pēc Konkurences padomes aicinājuma

šādus pierādījumus nav sniedzis. Tieši pretēji, Iesniegumam

pievienotie pierādījumi (RS 06.10.2011. vēstule

Nr.3-1.3-1.1/5642) apliecina, ka RS ir sadalījusi parāda summu

maksājumos un norādījusi Hausmaster, ka tikai pirmais maksājums

jāveic pirms apkures sezonas uzsākšanas, jo, kā norāda

Iesniedzējs, Hausmaster nebija iespējams apmaksāt parādu līdz

apkures sezonas sākumam.

(4) Iesniedzēja ieskatā RS, piemērojot iepriekš lēmumā

aprakstītos noteikumus, kavē siltumenerģijas piegādes līguma

noslēgšanu ar jauno pārvaldnieku, tādējādi RS darbojas

iepriekšējā jeb esošā pārvaldnieka interesēs, tādējādi

Iesniedzēja ieskatā RS darbībās ir saskatāmas Konkurences likuma

11.panta pirmās daļas 4. un 6.punkta pārkāpuma pazīmes.

Pēc būtības Iesniedzējs ir norādījis uz iespējamu aizliegtu

vienošanos, kuras ietvaros iepriekšējais pārvaldnieks ir

vienojies ar RS par to, lai RS kā dominējošs uzņēmums izmantotu

tirgus varu pret nākošo pārvaldnieku, t.i., pārkāptu Konkurences

likuma 13.pantu. Konkrētajā gadījumā jāņem vērā, ka pārvaldnieks

kā pircēja pilnvarotā persona nevar uzspiest RS kā pārdevējam

jebkāda veida rīcību, un, ja RS vēlas iegūt kādu labumu no tā

rīcības pret citu pārvaldnieku, tad RS to var panākt, vienīgi

izmantojot tā tirgus varu, veicot attiecīgas darbības. Atbildība

par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu gulstas uz RS, un

pārvaldnieka iespējamie aicinājumi nav uzskatāma par vienošanos

atbilstoši Konkurences likuma 11.pantam. Tādējādi Konkurences

padome konkrētajā Iesniedzēja norādītajā gadījumā nesaskata

Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 4. un 6.punkta pārkāpuma

pazīmes.

(5) Saskaņā ar Konkurences likuma 23.panta ceturtās daļas

1.punktu Konkurences padome var neierosināt lietu, ja iesniegumā

nav ietverta šā panta otrajā daļā paredzētā informācija vai tā ir

nepietiekama un iesniedzējs nav iesniedzis papildu informāciju

Konkurences padomes noteiktajā termiņā, un saskaņā ar šā panta

četri prim daļu Konkurences padome neierosina lietu, ja

iesniegumā ietvertā un nepieciešamības gadījumā papildus iegūtā

informācija nesatur ziņas par nodarījumu, kam ir šā likuma

pārkāpuma sastāva pazīmes.

Ņemot vērā visu iepriekšminēto un pamatojoties uz Konkurences

likuma 8.panta pirmās daļas 1.punktu, 23.panta otro, trešo daļu,

ceturtās daļas 1.punktu un ceturto prim daļu, Konkurences

padome

nolēma:

neierosināt lietu uz SIA "Hausmaster" 06.12.2011.

iesnieguma pamata.

Saskaņā ar Konkurences likuma 8.panta otro daļu Konkurences

padomes lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena

mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas.

1 Spēkā no 26.10.1995. līdz

31.12.2010.

2 Spēkā no 01.01.2011.

Konkurences padomes priekšsēdētāja

I.Jaunzeme