2. pants

Konkrētais tirgus ir konkrētās preces tirgus, kas izvērtēts

saistībā ar konkrēto ģeogrāfisko tirgu.2 Konkrētās

preces tirgus ir noteikta preces tirgus, kurā ietverts arī to

preču kopums, kuras var aizstāt šo noteikto preci konkrētajā

ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā pieprasījuma un piedāvājuma

aizstājamības faktoru, preču pazīmes un lietošanas

īpašības.3 Savukārt konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir

ģeogrāfiska teritorija, kurā konkurences apstākļi konkrētā preces

tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šā tirgus dalībniekiem, un

tādēļ šo teritoriju var nošķirt no citām

teritorijām.4

Pastāv divu veidu apmaksas par pakalpojumu modeļi. Pirmais

veids - komercgrupas, kuras finansē gala patērētājs vai darba

devējs un kuru organizēšanai netiek piešķirts valsts finansējums.

Otrais - finansē NVA publiskā iepirkuma ietvaros, realizējot

valsts nodarbinātības politiku.

Konkurence un pieprasījums un piedāvājums atšķirīgi veidojas

komercgrupās jeb brīvajā tirgū un NVA iepirkumos, kas tādējādi

uzskatāmi par atsevišķiem tirgiem. Pieprasījuma un

piedāvājuma aizstājamība tiek vērtēta posmos, kad faktiski tirgū

veidojas konkurence. Kuponu iepirkumos konkurence veidojas posmā,

kad patērētāji piesakās izglītības programmām, tāpēc šajos

iepirkumos tirgus dalībnieki pamatā konkurē ar savu programmu

kvalitāti un klāstu. Savukārt programmās, kur mācību grupas

garantē NVA, konkurence tirgus dalībnieku starpā veidojas, kad

tie iesniedz pretendenta piedāvājumu NVA, kas tos izvērtē.

Pieprasījums atšķiras komercgrupās un NVA iepirkumos. Kopumā

pieprasījums NVA iepirkumos ir caurspīdīgāks un paredzamāks, ko

nosaka pieejamie struktūrfondu līdzekļi. Savukārt cena

pieprasījumu un piedāvājumu ietekmē komercgrupās, bet cena NVA

iepirkumos, kur izglītojamajam nav jāmaksā par mācībām, nenosaka

pieprasījuma veidošanos tajos gadījumos, kad izmaksas ir mazākas

par NVA finansēto izglītības programmas daļu. Būtisks

pieprasījumu nosakošs faktors iepirkumos ir stipendija, kas

bezdarbniekam un bezdarba riskam pakļautām personām būtisks arī

kā ienākuma avots, tādējādi izglītības programmas veids pilnībā

nenosaka pieprasījumu pēc noteiktas izglītības programmas.

Tādējādi var secināt, ka izglītības programmu aizstājamību pēc

cenas nosaka stipendijas esamība/neesamība, izglītības programmas

izmaksu salīdzinājums ar NVA apmaksāto summu.

Arī izglītības programmu piedāvājums atšķiras komercgrupās un

NVA iepirkumos. Pretēji komercgrupām NVA iepirkumos piedāvājuma

aizstājamību ietekmē iepirkumu regulējums, kas atšķiras kuponu un

pārējos iepirkumos. Kuponu iepirkumos iestādēm, kas sniedz

izglītības pakalpojumus, ir pašam jāveicina programmu

popularizēšana, savukārt citos iepirkumos, tam jau ir garantētas

mācību grupas. Tādējādi piedāvājums pamatā atšķiras NVA

iepirkumos un komercgrupās, kā arī mazākā mērā dažāda veida NVA

iepirkumos.

Piedāvājuma aizstājamību nosaka arī jaunas programmas

ieviešanas laiks un pārorientēšanās izmaksas. Izglītības iestādēm

ir jāsaņem licence noteiktu izglītības programmu īstenošanai.

Licences izsniegšanas termiņš ir viens mēnesis.5

Lielākie tirgus dalībnieki jaunas programmas ieviešanas laiku ir

novērtējuši ilgāku nekā noris pieteikšanās NVA iepirkumos -

akreditācijas veikšanas laiks tiek vērtēts 3-4 mēneši, bet jaunas

programmas izstrāde 6 mēneši, savukārt pieteikšanās laiks

izsludinātam iepirkumam parasti ir mazāks par divām nedēļām. Tas

nozīmē, ka iepirkuma procesa regulējums izslēdz pirmreizēju jaunu

programmu piedāvāšanu NVA viena iepirkuma ietvaros. Būtiskas

pārorientēšanās izmaksas var būt izglītības programmās, kur ir

jāveic būtiski materiāltehniskie ieguldījumi.

Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus izvērtējams, ņemot vērā

pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamību un tirgū ienākšanas

barjeras. Tirgus uzraudzības ietvaros vairāki tirgus dalībnieki

ir norādījuši, ka atsevišķas mācību programmas, īpaši

"kabineta" jeb "biroja" mācības ir iespējams

piedāvāt visā Latvijas teritorijā.6 Ņemot vērā

iepriekšminēto, par ģeogrāfisko tirgu tiek noteikta Latvijas

teritorija.

Ņemot vērā, ka, pamatojoties uz materiāltehnisko ieguldījumu

atšķirībām un iepirkumu struktūru (vai viens liels iepirkums vai

arī atkārtoti līdzīga veida iepirkumi), atsevišķos gadījumos

konkrētais tirgus var būt noteikts šaurāks, tiek noteikti šādi

konkrētie tirgi:

- profesionālās pilnveides un tālākizglītības iepirkumu tirgus

Latvijas teritorijā;

- profesionālās pilnveides un tālākizglītības komercgrupas

Latvijas teritorijā.