Par lietas neierosināšanu Par AS "Māju serviss KSA" 23.11.2006. iesniegumu

2. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Iesniegumā norādīts, ka RŪ

nepiekrīt līgumā ietvert nosacījumu par samaksu par sabiedriskā

pakalpojuma maksas iekasēšanu, pamatojot to ar Rīgas domes

29.04.1996. lēmuma Nr.3124 7.panta normu, kas (kā norādīts

Iesniegumā) "(..) saskaņā ar šī lēmuma pielikuma 5.4.punktu

paredzēja noteikt samaksu dzīvokļu ekspluatācijas organizācijām,

kas apkalpo pašvaldības un kooperatīvas dzīvojamās mājas par

norēķinu pakalpojumiem ne lielāku par 3% no iedzīvotājiem

iekasētās summas, taču, ņemot vērā, ka AS "Māju serviss KSA"

daudzdzīvokļu mājas nav ne pašvaldības, ne kooperatīvu īpašumā,

samaksas iekļaušanai nav juridiska pamata."

Iesniedzējs norāda, ka ne Rīgas

domes 29.04.1996. lēmums Nr.3124, ne arī šī lēmuma pielikums

nevar būt tam saistošs. Iesniedzējs arī "(..) neuzskata par

objektīvi attaisnojošu iemeslu atsauci uz pašvaldības lēmumu, jo

augstāk stāvoša tiesību norma ir noteikta LR Ministru kabineta

2001.gada 26.jūnija noteikumos Nr.281 "Sabiedrisko pakalpojumu

tarifu aprēķināšanas metodika pašvaldību regulējamās nozarēs"

71.5.2.punktā, kas paredz samaksu organizācijai, kura saskaņā ar

līgumu atbilstoši tarifiem iekasē maksu par sabiedrisko

pakalpojumu (..)".

Kā norādīts RŪ 17.06.2006. vēstulē

Iesniedzējam Nr.5.2.-E2.24/870, kuras kopija pievienota

Iesniegumam, Rīgas domes 29.04.1996. lēmuma Nr.3124 7.punkts ir

atcelts ar Rīgas domes 20.08.2002. lēmumu Nr.1543, un līdz ar to

ir secināms, ka tas nav vairs saistošs nevienam. Lai gan RŪ,

atsakot iekļaut līgumā noteikumus par samaksu par Iesniedzēja

veikto naudas iekasēšanu 10% apmērā no tiešajiem sabiedriskā

pakalpojuma saņēmējiem iekasētās summas, ir atsaucies uz

neatbilstošu tiesību normu, šāda atsauce pati par sevi nevar tikt

uzskatīta par Konkurences likuma 13.panta pārkāpumu.

Regulējums, kas ietverts iepriekš

minēto Ministru kabineta noteikumu Nr.281 punktā 71.5.2.,

nenosaka samaksas apmēru organizācijai, kas iekasē maksu par

attiecīgajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem, bet tikai paredz

šāda posteņa esamību metodikas izmaksu grupā, nosakot

ūdensapgādes un kanalizācijas tarifus. Tādējādi nav pamata

uzskatīt, ka šie Ministru kabineta noteikumi uzliktu pienākumu RŪ

iekļaut šādu maksājumu RŪ ūdensapgādes un kanalizācijas

pakalpojumu tarifa izmaksās, kā arī attiecīgi iekļaut noteikumus

par šādu maksājumu līgumā ar Iesniedzēju par pilsētas ūdensvada

un kanalizācijas lietošanu.

Rīgas dome ar savu 20.08.2002.

lēmumu Nr.1543 (prot. Nr.61, 17.§) bija uzdevusi RŪ izslēgt no

līgumiem ar pašvaldību un kooperatīvo dzīvojamo māju

apsaimniekotājiem punktu, kas paredz samaksu par maksājumu

iekasēšanu (informācija par Rīgas domes 20.08.2002. lēmumu

Nr.1543 ir sniegta RŪ 17.07.2006. vēstulē Nr.5.2.-E2.24/870,

kuras kopija ir pievienota Iesniegumam). Arī pašlaik spēkā esošie

Rīgas domes 17.12.2002. saistošie noteikumi Nr.39 (Rīgas

ūdensvada un kanalizācijas tīklu un būvju ekspluatācijas,

lietošanas un aizsardzības noteikumi), kuri ir saistoši gan

pašvaldību un kooperatīvo dzīvojamo ēku apsaimniekotājiem, gan

arī Iesniedzējam un RŪ, neparedz šādu maksājumu, un tas

(atbilstoši informācijai, kuru Rīgas pilsētas sabiedrisko

pakalpojumu regulators sniedza Konkurences padomei savā

21.12.2006. vēstulē Nr.1-15.1/185-2006) nav iekļauts arī Rīgas

pilsētas sabiedrisko pakalpojumu regulatora 01.11.2006.

apstiprinātajā RŪ ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu

tarifā. Līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka Iesniedzējam

salīdzinājumā ar pašvaldību un kooperatīvo dzīvojamo māju

apsaimniekotājiem jautājumā par samaksu par sabiedriskā

pakalpojuma maksas iekasēšanu tiek piemēroti nevienādi noteikumi,

kas radītu tam konkurences ziņā nelabvēlīgākus apstākļus.

Nav arī pamata uzskatīt, ka RŪ

izvirzītu tādus darījuma noteikumus, kuri darījuma slēgšanu,

grozīšanu vai izbeigšanu ar Iesniedzēju padarītu atkarīgu no tā,

vai Iesniedzējs uzņemas papildu saistības, kuras pēc būtības un

pēc komerciālā lietojuma neattiecas uz konkrēto darījumu (ko

nosaka Konkurences likuma 13.panta 3.punkts), jo maksas apmērs

par paredzēto pakalpojumu sniegšanu ir būtiska darījuma

sastāvdaļa. Iesniedzējs nav norādījis un pamatojis to, kādēļ

samaksa Iesniedzējam par sabiedriskā pakalpojuma maksas

iekasēšanu nevarētu tikt iekļauta, piemēram, rēķinos

iedzīvotājiem par apsaimniekotāja (Iesniedzēja) sniegtajiem

pakalpojumiem.

Konkurences padome 18.12.2006.

saņēma (reģ. Nr.3359) Iesniedzēja 15.12.2006. vēstuli Nr.01-863,

kurai bija pievienota pašlaik spēkā esošā Iesniedzēja un RŪ

24.07.2006. noslēgtā līguma Nr.00034000 Par pilsētas ūdensvada un

kanalizācijas lietošanu kopija. Šajā līgumā, atšķirībā no līdzīga

rakstura līguma, ko abas iepriekš minētās puses bija noslēgušas

14.05.2002. un kura kopija tika pievienota Iesniegumam, nav

iekļauts punkts, saskaņā ar kuru bija paredzēts, ka par maksājumu

iekasēšanu no iedzīvotājiem RŪ pārskaita Iesniedzējam 3% no

kalendārā mēnesī iekasētās summas par ūdensapgādes un

kanalizācijas pakalpojumiem. Ja salīdzina pašlaik spēkā esošo,

starp Iesniedzēju un RŪ 24.07.2006. noslēgto, līgumu ar tiem

līguma projekta noteikumiem, kurus, kā norādīts Iesniegumā,

piedāvā RŪ un kuriem kopā ar jauno līgumu pēc šī līguma

parakstīšanas vajadzētu stāties spēkā 01.01.2007., jāsecina, ka

darījuma noteikumi attiecībā uz samaksu Iesniedzējam par tā

sniegtajiem norēķinu pakalpojumiem netiek grozīti.

Atbilstoši iepriekš minētajam un

saskaņā ar Iesniedzēja sniegto informāciju RŪ nav atteicies

noslēgt līgumu ar Iesniedzēju, bet Iesniedzēja iebildums par RŪ

atteikumu iekļaut līgumā noteikumus par samaksu Iesniedzējam par

tā sniegtajiem norēķinu pakalpojumiem nav pamatots. Apstāklis, ka

tirgus dalībnieks atrodas dominējošā stāvoklī, neuzliek tam

pienākumu pieņemt jebkurus līguma noteikumus un nosacījumus, ko

tam piedāvā otra darījumu puse. Konkurences likuma 13.panta

1.punkts aizliedz dominējošā stāvoklī esošam tirgus dalībniekam

atteikties slēgt darījumu ar citu tirgus dalībnieku vai grozīt

darījuma noteikumus tad, ja tam nav objektīvi attaisnojoša

iemesla. Līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka RŪ būtu pārkāpis

Konkurences likuma 13.panta 1.punktu. Tāpat nav iesniegti

pierādījumi par kādu citu Konkurences likuma 13.pantā ietverto

normu pārkāpumiem no RŪ puses.