Vairogs4. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Iesniedzējs Iesniegumā norāda,
ka "konkrētajā lietā dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas
izmantošanas faktu ir grūti nodalīt no valsts atbalsta
sniegšanas". Iesniedzējs uzskata, ka par Konkurences likuma normu
pārkāpumu liecina šādi fakti (zemāk citēti Iesniedzēja minētie
fakti, un Konkurences padomes viedoklis par katru no tiem):
a) "VSIA "Latvijas Valsts
Mērnieks" ļaunprātīgi izmanto savu dominējošo stāvokli, jo
atrodas Valsts zemes dienesta nomātajās telpās un pozicionē sevi
kā Valsts zemes dienesta saistību pārņēmēju".
Attiecībā uz a) punktā pausto
apgalvojumu Konkurences padome uzskata, ka Iesniedzēja norādītajā
faktā par LVM atrašanos vienās telpās ar Valsts zemes dienestu un
sevis pozicionēšanu kā Valsts zemes dienesta saistību pārņēmēju
nav saskatāmas Konkurences likuma normu pārkāpuma pazīmes.
Jautājums par to, kā LVM veic norēķinus ar Valsts zemes dienestu
par atrašanos tā telpās, ir piekritīgs Valsts kontrolei. Savukārt
attiecībā uz LVM sevis pozicionēšanu kā Valsts zemes dienesta
saistību pārņēmēju Konkurences padome norāda uz sekojošo.
Ministru kabineta 2005.gada 18.oktobra rīkojuma Nr.674 "Par
Valsts zemes dienesta reorganizāciju" 1.2.punkts noteica, ka
zemes ierīcības un mērniecības funkcijas Valsts zemes dienesta
reorganizācijas procesa ietvaros būtu nododamas šī paša rīkojuma
3.1.apakšpunktā minētajai valsts kapitālsabiedrībai. Attiecīgi
rīkojuma 3.1.punktā tika noteikts uzdevums Tieslietu ministrijai
izstrādāt un līdz 2005.gada 1.novembrim iesniegt Ministru
kabinetā rīkojuma projektu par valsts kapitālsabiedrības
dibināšanu, kuras izveidošanas mērķis būtu šī rīkojuma
1.2.apakšpunktā minēto funkciju īstenošana, un proti - zemes
ierīcība un mērniecība (no reorganizētā Valsts zemes dienesta
pārņemtās funkcijas). 2005.gada 9.novembrī Ministru kabinets
pieņēma rīkojumu Nr.725 "Par valsts sabiedrības ar ierobežotu
atbildību "Latvijas Valsts mērnieks dibināšanu"". Šī rīkojuma
3.1.punktā kā viens no LVM uzdevumiem tika noteikts, pamatojoties
uz Valsts zemes dienesta un LVM līgumu, par valsts budžeta
līdzekļiem uzmērīt zemes robežas bijušajiem īpašniekiem,
mantiniekiem, politiski represētajām personām un cilvēkiem ar
īpašām vajadzībām, kā arī veikt mērniecības darbus, lai novērstu
neprecizitātes Valsts zemes dienesta līdz šim veiktajos
mērniecības darbos. Tādējādi, pamatojoties uz Ministru kabineta
pieņemtajiem normatīvajiem aktiem - 2005.gada 18.oktobra rīkojumu
Nr.674 un 2005.gada 9.novembra rīkojumu Nr.725, tika izveidota
valsts SIA Latvijas Valsts mērnieks, kas pārņēma daļu līdz tam
Valsts zemes dienesta veikto funkciju. Tādējādi Iesniedzēja
norāde uz to, ka LVM sevi pozicionē kā Valsts zemes dienesta
saistību pārņēmēju, ir normatīvo aktu līmenī pamatota un nav
saistāma ar Konkurences likumā noteikto normu iespējamu
pārkāpumu.
b) "VSIA "Latvijas Valsts
Mērnieks" ne tikai ir saņēmis valsts atbalstu, pārņemot Valsts
zemes dienesta mantu un finanšu līdzekļus, bet izmanto savu
situāciju tirgū, lai 1) klients nezinātu izcenojumus un nevarētu
izvēlēties citu pakalpojumu sniedzēju (…)".
Konkurences padome uzskata, ka
Iesniedzēja b) punktā paustajā apgalvojumā varētu izdalīt divus
jautājumus:
- attiecībā uz valsts
atbalstu:
Kā iepriekš minēts, valsts
atbalsta jautājumi ir nevis Konkurences padomes, bet Finanšu
ministrijas kompetencē, un Finanšu ministrijas 22.02.2007.
vēstulē Nr.18-05/62. ir detalizēti analizēts jautājums par valsts
atbalsta aspektiem saistībā ar LVM darbību. Finanšu ministrija
minētajā vēstulē Konkurences padomei sniedza skaidrojumu, ka "MK
2005. gada 9. novembra rīkojuma Nr.725 "Par valsts sabiedrības ar
ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts mērnieks" dibināšanu"
3.1.punktā dotais uzdevums SIA "Latvijas Valsts mērnieks" "par
valsts budžeta līdzekļiem uzmērīt zemes robežas bijušajiem
īpašniekiem, mantiniekiem, politiski represētajām personām un
cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kā arī veikt mērniecības darbus,
lai novērstu neprecizitātes Valsts zemes dienesta līdz šim
veiktajos mērniecības darbos" ir uzskatāms par sabiedriskas
nozīmes pakalpojumu. Pēc Eiropas Savienības tiesību aktu un
Eiropas Kopienu Tiesas prakses analīzes Finanšu ministrija
secina, ka, "lai arī piešķirtais finansējums saskaņā ar Latvijas
normatīvajiem aktiem un Eiropas Kopienas tiesībām ir
kvalificējams kā valsts atbalsts, SIA "Latvijas Valsts mērnieks"
piešķirtais finansējums kā atlīdzības maksājums par sniegtajiem
sabiedriskas nozīmes pakalpojumiem ir uzskatāms par pieļaujamu
atbalstu, kuru drīkst piešķirt bez iepriekšējas paziņošanas
Eiropas Komisijai saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma
88.panta 3.punktu un tās lēmuma saņemšanas". Finanšu ministrija
sniedz vērtējumu arī par valsts kapitāla ieguldīšanu biznesā, LVM
sniegtajiem komerciāla rakstura pakalpojumiem - zemes
kadastrālajai uzmērīšanai, topogrāfiskajai uzmērīšanai un zemes
ierīcības projektu izstrādei - un secina, ka Latvijas valsts,
dibinot LVM, ir rīkojusies atbilstoši privātā ieguldītāja
principam.
- attiecībā uz LVM pakalpojumu
izcenojumiem:
Iesniedzējs norāda, ka LVM izmanto
savu situāciju tirgū, lai klients nezinātu izcenojumus un
nevarētu izvēlēties citu pakalpojumu sniedzēju. Vienlaicīgi ne
Iesniedzēja 22.01.2007. iesniegumā Nr.N-7, ne papildinātajā
iesniegumā (21.02.2007. vēstule Nr.N-11) nav sniegti pierādījumi
tam, ka LVM klientiem nebūtu zināmi LVM izcenojumi, kā rezultātā
tie nevarētu izvēlēties citu pakalpojumu sniedzēju. Tieši
pretēji, materiālos, ko Iesniedzējs pievienojis 21.02.2007.
vēstulei Nr.N-11 (Iesniedzēja iesniegtie materiāli uzskaitīti
Lēmuma 3.punktā), pievienota Valsts zemes dienesta un LVM
2006.gada 5.jūnijā slēgtā līguma "Par zemes īpašuma uzmērīšanu
par valsts budžeta līdzekļiem" un tā pielikumu, tajā skaitā
līguma pielikuma Nr.6 "Darbu izcenojumi", kopija. Šie izcenojumi
attiecas uz tiem darbiem, kas tiek veikti par valsts budžeta
līdzekļiem. Pierādījumu tam, ka LVM neinformē klientus par to
pakalpojumu veikšanas izcenojumiem, kas neietilpst no valsts
budžeta finansētajos darbos, nav. Tādējādi Iesniedzējs nav
izpildījis Konkurences likuma 23.panta, it īpaši 23.panta otrās
daļas 2.punkta prasības attiecībā uz Iesnieguma noformēšanu (nav
sniegti pieradījumi, kuri liecina par iespējamo pārkāpumu, uz
kuriem pamatots iesniegums).
18.05.1999. Ministru kabineta
noteikumu Nr.178 "Kārtība, kādā norādāmas preču un pakalpojumu
cenas" 20.punktā noteikts: "Pakalpojumu cenu norāda cenrādī vai
citā vizuāli uztveramā veidā. Ja pakalpojuma galīgā cena nav
zināma, norāda veidu, kādā cena tiek aprēķināta. Cenrādim jābūt
brīvi pieejamam." Saskaņā ar šo MK noteikumu 2.punktu, noteikumi
attiecas uz pārdevējiem un pakalpojumu sniedzējiem, kuri veic
uzņēmējdarbību, piedāvājot patērētājiem preces un pakalpojumus.
Saskaņā ar MK noteikumu 21.punktu, šo noteikumu ievērošanu
kontrolē Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Ņemot vērā, ka
minēto MK noteikumu normas attiecas arī uz LVM kā pakalpojumu
sniedzēju, ja Iesniedzēja rīcībā ir informācija par to, ka LVM
neinformē klientus par sniegto pakalpojumu cenām, tad,
pamatojoties uz minēto MK noteikumu 21.pantu, šādu informāciju
var iesniegt Patērētāju tiesību aizsardzības centram
izvērtēšanai.
c) "LVM (…) izmanto savu situāciju
tirgū, lai (…) izmantotu Valsts zemes dienesta prettiesiski
pārskaitītus finanšu līdzekļus samaksai par tādiem darbiem, kuru
veikšana ar valsti (Ministru kabineta kompetences līmenis) nav
saskaņota, tādējādi tieši šis dominējošais stāvoklis ļauj būtiski
mazināt atkarību no brīvas konkurences ietekmes uz cenu
veidošanos".
Iesniedzējs norāda uz to, ka
Valsts zemes dienests prettiesiski pārskaita LVM finanšu
līdzekļus samaksai par tādiem darbiem, kuru veikšana ar valsti
nav saskaņota. Iepazīstoties ar Iesniedzēja iesniegtajiem
materiāliem, redzams, ka Valsts zemes dienests pārskaita LVM
finanšu līdzekļus saskaņā ar jau minēto Valsts zemes dienesta un
LVM 2006.gada 5.jūnijā slēgto līgumu "Par zemes īpašuma
uzmērīšanu par valsts budžeta līdzekļiem", kura 1.1.punktā
noteikts, ka: "(…) LVM uzmēra un VZD finansē no valsts budžeta
līdzekļiem zemes īpašumu robežu uzmērīšanu bijušajiem zemes
īpašniekiem un to mantiniekiem (…), kā arī politiski represētajām
personām un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām - I grupas invalīdiem
(…) saskaņā ar šī līguma pielikumā Nr.1 pievienoto sarakstu".
Minētajā līgumā un tā pielikumos minētas personas, kurām veic
zemes uzmērīšanu par valsts budžeta līdzekļiem (Līguma pielikums
Nr.1), atrunāta LVM atskaitīšanās kārtība par paveiktajiem
darbiem un finanšu izlietojumu, kā arī pievienots darbu
izcenojumu saraksts (Līguma pielikums Nr.6). Iesniedzējs
Konkurences padomei arī iesniedzis Iesniedzēja Valsts zemes
dienestam 29.06.2006. adresēta iesnieguma Nr.N-28 kopiju, kurā
tas lūdzis Valsts zemes dienestam informāciju, cita starpā, "par
valsts budžeta līdzekļiem uzmērāmām zemes robežām bijušajiem
zemes īpašniekiem, mantiniekiem, represētajiem un invalīdiem", kā
arī Valsts zemes dienesta 11.07.2006. atbildes vēstules
Nr.27-3.1/4009/3976 kopiju uz minēto iesniegumu. No minētajiem
materiāliem nav pamata secināt, ka Valsts zemes dienests
pārskaita LVM finanšu līdzekļus samaksai par darbiem, kuru
veikšana ar valsti nav saskaņota, taču Konkurences padome nav
kompetenta vērtēt valsts līdzekļu izlietošanas tiesiskumu. Šādu
vērtēšanu veic Valsts kontrole. Saskaņā ar likuma par Valsts
kontroli 2.pantu: "(1) Valsts kontrole, veicot finanšu un
lietderības revīzijas, kā arī pārbaudot darījumu un darbības
atbilstību normatīvajiem aktiem un plānotajiem rezultātiem,
kontrolē:
1) valsts budžeta un pašvaldību
budžetu līdzekļu ieņēmumus un izdevumus;
2) Eiropas Savienības un citu
starptautisko organizāciju vai institūciju līdzekļu izlietošanu,
kuri iekļauti valsts budžetā vai pašvaldību budžetos;
3) rīcību ar valsts un pašvaldību
mantu vai tās daļu.
(2) Valsts kontroles darbības
mērķis ir noskaidrot, vai rīcība ar šā panta pirmajā daļā
minētajiem līdzekļiem ir tiesiska, pareiza, ekonomiska un
efektīva, kā arī sniegt rekomendācijas atklāto trūkumu
novēršanai."
d) "VSIA "Latvijas Valsts
Mērnieks" faktiski izmanto nevis valsts atbalstu, bet iespēju
sevi maldinoši identificēt ar Valsts zemes dienesta juridisko
pēctecību un atsevišķu valsts amatpersonu iespējamo prettiesisku
rīcību, jo VSIA "Latvijas Valsts Mērnieks" ir tiesīgs veikt
norādītos darbus par valsts budžeta līdzekļiem, lai gan valsts
Ministru kabineta personā nav nekad normatīvi noteikusi cenrādi
šādiem darbiem. Cenrādi apstiprina pati kapitālsabiedrības valde,
tātad pati nosaka, cik naudas vēlas saņemt par sniegtajiem
pakalpojumiem. Turklāt šis cenrādis nekur nav juridiski pieejams,
tādēļ maldināts tiek jebkurš klients, kurš nevar pat salīdzināt,
vai, veicot šos pašus darbus citā kapitālsabiedrībā, konkrētais
pakalpojums nemaksātu lētāk."
Attiecībā uz Iesniedzēja norādi uz
LVM "iespēju sevi maldinoši identificēt ar Valsts zemes dienesta
juridisko pēctecību" skatīt Konkurences padomes viedokli, kas
pausts attiecībā uz a) punktu (3.-4.lpp.).
Attiecībā uz Iesniedzēja norādi uz
"atsevišķu valsts amatpersonu iespējamo prettiesisko rīcību"
Konkurences padome uzskata, ka Iesniegumā nav minēti ne konkrētu
amatpersonu vārdi, ne to iespējamā prettiesiskā rīcība, ne
pierādījumi, kas teikto pamatotu. Tādējādi Konkurences padome
uzskata, ka šis apgalvojums ir nepamatots un nav saistāms ar
Konkurences likuma normu iespējamu pārkāpumu.
Attiecībā uz Iesniedzēja teikto
par LVM pakalpojumu cenrādi, kurš "nav juridiski pieejams, tādēļ
maldināts tiek jebkurš klients, kurš nevar pat salīdzināt, vai,
veicot šos pašus darbus citā kapitālsabiedrībā, konkrētais
pakalpojums nemaksātu lētāk", Konkurences padome norāda uz
sekojošo. Iesniedzēja Konkurences padomei iesniegtajā jau
iepriekš pieminētajā Valsts zemes dienesta un LVM 2006.gada
5.jūnijā slēgtajā līgumā "Par zemes īpašuma uzmērīšanu par valsts
budžeta līdzekļiem" ir atrunāts, kādā kārtībā LVM veic zemes
uzmērīšanu par valsts budžeta līdzekļiem, saskaņā ar Līguma
6.pielikumā norādītajiem darbu izcenojumiem, kā arī atskaitīšanās
kārtība par paveiktajiem darbiem. Turklāt LVM ir vienīgā
sabiedrība, kas normatīvajos aktos noteiktā kārtībā veic
noteiktus zemes uzmērīšanas darbus par valsts budžeta līdzekļiem,
tādējādi nav izprotams Iesniedzēja teiktais par klientu
maldināšanu, nenorādot pakalpojumu cenas, kas liedz klientiem
iespēju salīdzināt, vai cits tirgus dalībnieks nepiedāvā tādu
pašu pakalpojumu par lētāku samaksu.