Vairogs3. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Netaisnīga cena
Saskaņā ar Konkurences likuma 13.panta pirmās daļu un pirmās
daļas 4.punktu "Jebkuram tirgus dalībniekam, kas atrodas
dominējošā stāvoklī, ir aizliegts jebkādā veidā ļaunprātīgi to
izmantot Latvijas teritorijā. Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga
izmantošana var izpausties arī kā: (..) 4) netaisnīgu pirkšanas
vai pārdošanas cenu vai citu netaisnīgu tirdzniecības noteikumu
tieša vai netieša uzspiešana vai piemērošana (..)".
Konkrētajā gadījumā Iesniedzējs norādījis, ka BZT tērauda
izstrādājumu karstās cinkošanas pakalpojumus sniedz par
netaisnīgi zemu cenu.
Atbilstoši tiesu praksei dominējošā stāvoklī esošs tirgus
dalībnieks ļaunprātīgi to izmanto, ja tas uzsāk ilgstošu un
sistemātisku cenu samazināšanu (cenu karu) nolūkā izstumt
konkurentus no konkrētā tirgus. Gadījumā, ja dominējošā stāvoklī
esošs tirgus dalībnieks pakalpojumu sniedz par cenām, kas ir
mazākas par vidējām mainīgajām izmaksām, uzskatāms, ka tas
ļaunprātīgi izmanto savu dominējošo stāvokli. Savukārt, ja
noteiktās cenas ir lielākas par vidējām mainīgajām izmaksām, bet
mazākas par vidējām kopējām izmaksām, tirgus dalībnieka rīcība,
nosakot šādas cenas, uzskatāma par dominējošā stāvokļa
ļaunprātīgu izmantošanu tikai, ja tas darīts ar mērķi
"iznīcināt" konkurentu.
Vidējās kopējās izmaksas ir fiksēto izmaksu uz produkcijas
vienību un mainīgo izmaksu uz produkcijas vienību summa. Vidējās
izmaksas uz produkcijas vienību aprēķina, dalot kopējās izmaksas
ar produkcijas daudzumu.
Kopējās izmaksas ir fiksēto un mainīgo izmaksu summa.
Vidējās mainīgās izmaksas ir mainīgās izmaksas uz vienu
produkcijas vienību.
Vidējās fiksētās izmaksas ir fiksētās izmaksas uz vienu
produkcijas vienību.
BZT sniegusi Konkurences padomei informāciju par karstās
cinkošanas pakalpojuma pašizmaksu, norādot, ka kopējās izmaksas
veido mainīgās izmaksas un fiksētās izmaksas, kā arī procentu
maksājumi par aizdevumiem un amortizācijas izdevumi. (*)
4.tabula. SIA "Baltic Zinc
Technics" karstās cinkošanas pakalpojuma vidējā cena,
vidējās kopējās izmaksas un vidējās mainīgās izmaksas (LVL/kg)
mēnesī no 2009.gada janvāra līdz 2010.gada februārim
Mēnesis
Vidējā
cena (LVL/kg)
Vidējās
kopējās izmaksas (LVL/kg)
Vidējās
mainīgās izmaksas (LVL/kg)
2009-janvāris
(*)
(*)
(*)
2009-februāris
(*)
(*)
(*)
2009-marts
(*)
(*)
(*)
2009-aprīlis
(*)
(*)
(*)
2009-maijs
(*)
(*)
(*)
2009-jūnijs
(*)
(*)
(*)
2009-jūlijs
(*)
(*)
(*)
2009-augusts
(*)
(*)
(*)
2009-septembris
(*)
(*)
(*)
2009-oktobris
(*)
(*)
(*)
2009-novembris
(*)
(*)
(*)
2009-decembris
(*)
(*)
(*)
2010-janvāris
(*)
(*)
(*)
2010-februāris
(*)
(*)
(*)
1.diagramma. SIA "Baltic
Zinc Technics" karstās cinkošanas pakalpojuma vidējā cena,
vidējās kopējās izmaksas un vidējās mainīgās izmaksas
(LVL/kg)
(*)
Izvērtējot BZT karstās cinkošanas pakalpojuma vidējās cenas un
vidējās kopējās izmaksas laika periodā no 2009.gada janvāra līdz
2010.gada februārim, secināms, ka (*), BZT karstās cinkošanas
pakalpojuma vidējās cenas noteiktas zem vidējām kopējām izmaksām.
Vienlaicīgi secināms, ka šajā periodā BZT karstās cinkošanas
pakalpojuma vidējās cenas nav noteiktas zem vidējām mainīgajām
izmaksām.
Tā kā normālos tirgus apstākļos BZT saimnieciski nevar būt
interese noteikt cenas zem pašizmaksas, Konkurences padome
salīdzināja arī pieprasījumu konkrētajā tirgū no 2007.gada
janvāra līdz 2010.gadam februārim un tirgus dalībnieku vidējās
cenas.
2.diagramma. Karstās cinkošanas
pakalpojuma kopējais pieprasījums un tirgus dalībnieku sniegto
pakalpojumu apjoms (kg)
(*)
No 2007.gada janvāra līdz 2008.gada augustam kopējam
pieprasījumam bija tendence palielināties, savukārt no 2008.gada
augusta līdz 2009.gada janvārim kopējam pieprasījumam bija
tendence samazināties, 2009.gadā svārstības nebija būtiskas,
izņemot ievērojamu palielinājumu 2009.gada novembrī, savukārt
2010.gada janvārī un februārī kopējais pieprasījums samazinājās
zem 2009.gada līmeņa. (*)
3.diagramma. SIA "Baltic
Zinc Technics" un SIA "Zn metālapstrāde" karstās
cinkošanas pakalpojuma vidējā cena (LVL/kg)
(*)
Dominējošā stāvoklī esošs tirgus dalībnieks var sniegt
pakalpojumus par zemāku cenu nekā konkurentam tādēļ, ka
pakalpojuma sniegšanas izmaksas ir zemākas nekā konkurentam, un
tādā veidā izspiest to no tirgus, šāda rīcība nav uzskatāma par
ļaunprātīgu. Savukārt, ja dominējošā stāvoklī esošs tirgus
dalībnieks sniedz pakalpojumus lētāk nekā konkurents, turklāt par
cenu, kas ir mazāka par pakalpojuma sniegšanas izmaksām, šādu
rīcību var uzskatīt par ļaunprātīgu, ja tās mērķis ir konkurenta
izspiešana no tirgus.
BZT karstās cinkošanas pakalpojuma kopējie apjomi 2009.gadā
salīdzinājumā ar 2008.gadu samazinājās par (*), savukārt
apgrozījums samazinājās par (*).
Elastīga piedāvājuma tirgus apstākļos, samazinoties
pieprasījumam, samazinās arī pakalpojuma sniegšanas apjoms un
atbilstoši tam pazeminās pakalpojuma cena.
Salīdzinot BZT un SIA "Zn metālapstrāde" karstās
cinkošanas pakalpojuma vidējās cenas, nav konstatējams, ka cenu
samazināšanas iniciatore būtu BZT, arī SIA "Zn
metālapstrāde" izvēlējās cenu samazināšanas stratēģiju.
Tāpat nav konstatējams, ka BZT vidējā cena kopš SIA "Zn
metālapstrāde" ienākšanas tirgū būtu zemāka par konkurenta
vidējo cenu, kaut arī 2009.gadā dažus mēnešus šāda tendence ir
vērojama.
Relatīvi zems pieprasījums var radīt ražošanas kapacitātes
pārpalikumu, kļūstot par cēloni tirgus dalībnieku pakalpojumu
cenu noteikšanai zem izmaksām bez nolūka piemērot pārmērīgi zemas
cenas. Tirgus dalībnieki var izlemt palikt tirgū un paciest
zaudējumus, cenšoties izdzīvot un cerot uz pieprasījuma pieaugumu
nākotnē. Tirgus krituma periodā cenu līmeņa samazināšanās ir
likumsakarīga, tomēr arī tirgus krituma periodā dominējoša
uzņēmuma ļaunprātīga rīcība - pārmērīgi zemu cenu stratēģijas
piemērošana ir iespējama. Tomēr ārējie faktori karstās cinkošanas
pakalpojumu tirgū samazina dominējošā stāvoklī esošā tirgus
dalībnieka ietekmi.
Vienlaicīgi jāņem vērā, ka BZT bija pieejami papildu finanšu
līdzekļi, kurus iespējams izmantot, lai piespiestu otru tirgus
dalībnieku sekot cenu politikai ilgstošā laika periodā, kamēr
otram tirgus dalībniekam šādas iespējas nav.
Ievērojot BZT dominējošo stāvokli konkrētajā tirgū, BZT ir
īpaša atbildība, lai neierobežotu konkurenci šajā tirgū, jo
konkurenta palikšana tirgū augstā cenu konkurences spiediena
apstākļos ir atkarīga no finanšu resursiem, kas tam ir
pieejami.
Konkurences padome izvērtēja arī BZT gada pārskatā par periodu
no 2007.gada 1.maija līdz 2008.gada 30.aprīlim, gada pārskatā par
periodu no 2008.gada 1.maija līdz 2009.gada 30.aprīlim un
operatīvajā gada pārskatā par periodu no 2009.gada 1.maija līdz
2010.gada 28.februārim ietverto informāciju. Secināms, ka BZT
parāds a/s "Herning Varmforzinkning" (Dānija) 2008.gada
30.aprīlī bija LVL 41 615, 2009.gada 30.aprīlī bija LVL 934 043,
(*), turklāt minētais aizņēmums bija kvalificēts kā īstermiņa
aizņēmums. No minētajiem pārskatiem redzams arī, ka veikti
ieguldījumi īpašumu iegādē: 2007/2008 - LVL 311 131, 2008/2009 -
LVL 741 666, (*). (*), savukārt iepriekšējo pārskata periodu
nesadalītā peļņa ir LVL 1 343 980. Tāpat no pārskatiem secināms,
ka pašu kapitāls visu laiku tiek saglabāts, nav samazināts,
veikti arī nelieli ieguldījumi pamatlīdzekļu iegādē.
(*)
SIA "Zn metālapstrāde" ienākšana tirgū no
konkurences viedokļa viennozīmīgi ir vērtējama pozitīvi, tādēļ
BZT jāapzinās, ka, pietiekami ilgā laika periodā, cenu noteikšana
zem kopējām izmaksām ar nolūku ierobežot konkurenci, var tikt
atzīta par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.
Izvērtējot rīcībā esošo informāciju, ievērojot tirgus apjomu
kritumu ekonomikas lejupslīdes apstākļos un arī otra konkurenta
rīcību, šobrīd nav pamata uzskatīt, ka BZT nolūks būtu izstumt no
tirgus konkurentu.
Līdz ar to Konkurences padome konstatē, ka pie pastāvošajiem
apstākļiem nav pamata lietas ierosināšanai par Konkurences likuma
13.panta pirmās daļas 4.punkta pārkāpumu.
Savukārt, lai ierosinātu lietu par Konkurences likuma 13.panta
pirmās daļas pārkāpumu (ģenerālā aizlieguma pārkāpumu),
privātpersonas rīcībā ir jāsaskata tāda darbība (to pazīmju
esamība), kas atbilst normas vispārējam tiesiskajam sastāvam, bet
neatbilst speciālajam sastāvam.
Ņemot vērā, ka Iesniedzējs bija norādījis konkrēto BZT darbību
- nepamatoti zemu pakalpojuma cenas noteikšanu, t.i., netaisnīgu
pārdošanas cenu piemērošanu, ko paredz Konkurences likuma
13.panta 4.punkts, kā arī, ka Konkurences padomes rīcībā nav
faktu par BZT cita veida darbībām, kuras neatbilst speciālajam
tiesiskajiem sastāvam, bet kurās saskatāmas ar ģenerālo
aizliegumu noteiktā pārkāpuma tiesiskā sastāva pazīmes,
Konkurences padome uzskata, ka nav pamata lietas ierosināšanai
par Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas ģenerālklauzulas
pārkāpumu.
Konkurences likuma 13.panta 4.punkts ir analogs Līguma par
Eiropas Savienības darbību 102.panta a) punktam.
Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 102.panta a)
punktu (bijušais Eiropas Kopienas Dibināšanas Līguma 82.panta a)
punkts) "Vienam vai vairākiem uzņēmumiem, kam ir
dominējošs stāvoklis iekšējā tirgū vai būtiskā tā daļā, šāda
stāvokļa ļaunprātīga izmantošana ir aizliegta kā nesaderīga ar
iekšējo tirgu un tiktāl, ciktāl tā var iespaidot tirdzniecību
starp dalībvalstīm. Stāvokļa ļaunprātīga izmantošana var
izpausties kā: a) tieši vai netieši uzspiestas netaisnīgas
iepirkuma vai pārdošanas cenas vai citi netaisnīgi tirdzniecības
noteikumi (..)".
Lai konstatētu Līguma par Eiropas Savienības darbību 102.panta
pārkāpumu, ir jākonstatē, ka konkrētais uzņēmums atrodas
dominējošā stāvoklī konkrētajā tirgū vai būtiskā tā daļā; ka
dominējošā stāvoklī esošais uzņēmums to ļaunprātīgi izmanto; ka
dominējošā stāvoklī esošā uzņēmuma darbību rezultātā notiek
faktiskā vai potenciāla ietekme uz tirdzniecību starp
dalībvalstīm.
Saskaņā ar Eiropas Komisijas paziņojuma 2004/C 101/07
"Vadlīnijas par ietekmes uz tirdzniecību koncepcijas
piemērošanu, kas izriet no Eiropas Kopienas Dibināšanas līguma
81. un 82.panta" (Guidelines on the effect on trade
concept contained in Articles 81 and 82 of the
Treaty4) (turpmāk tekstā - Vadlīnijas)
18.paragrāfu kritērijs "faktiskas vai potenciālas ietekmes
uz tirdzniecību starp dalībvalstīm pastāvēšanu" jāizvērtē,
ņemot vērā visus tālāk norādītos elementus: a) "tirdzniecība
starp dalībvalstīm" koncepcija, b) apzīmējums "var
ietekmēt" un c) nozīmīguma koncepcija.
Konkurences padome uzskata, ka BZT darbības konkrētās preces
tirgū nevar ietekmēt konkurences situāciju šajos konkrētās preces
tirgos citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kā arī tirdzniecību
starp dalībvalstīm.
Vadlīnijās atsevišķi tiek vērtēta ietekme uz tirdzniecību
starp dalībvalstīm, dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana,
kas izpaužas kā citu tirgus dalībnieku izslēdzoša rīcība un kā
ekspluatējoša rīcība (kaitējoša rīcība, piemērojot pārmērīgas vai
nepamatotas cenas).
Tādējādi tiek ņemts vērā Vadlīniju 94.punkts, kas nosaka, ka,
"(..) Tirdzniecība starp dalībvalstīm var tikt ietekmēta, ja
potenciālais pārkāpējs eksportē vai importē preces no citas
dalībvalsts un kad tas ir aktīvs arī citās dalībvalstīs
(..)". Ņemot vērā to, ka konkrētais tirgus ir tērauda
izstrādājumu apstrādes ar karstās cinkošanas metodi tirgus
Latvijas Republikas teritorijā, kā arī ka klientu īpatsvars no
citām dalībvalstīm ir nenozīmīgs, Konkurences padome konstatē, ka
neizpildās Vadlīnijās 18.punktā minētie kritēriji.
Ņemot vērā iepriekšminēto un pamatojoties uz Konkurences
likuma 8.panta pirmās daļas 1.punktu, 13.panta pirmo daļu un
pirmās daļas 4.punktu, 23.panta ceturto prim daļu, 28.panta pirmo
daļu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 102.panta a)
punktu,
nolēma:
neierosināt lietu uz SIA "Zn metālapstrāde"
01.02.2010. iesnieguma pamata par Konkurences likuma 13.panta
pirmās daļas ģenerālklauzulu un pirmās daļas 4.punktu, kā arī par
Līguma par Eiropas Savienības darbību 102.panta a) punktu
pārkāpumu SIA "Baltic Zinc Technics" darbībās.
Saskaņā ar Konkurences likuma 8.panta otro daļu Konkurences
padomes lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena
mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas.
(*) - Ierobežotas pieejamības informācija
1 http://www.bzt.lv
2 Klientu īpatsvars pēc skaita rēķināts,
attiecinot katras valsts klientu skaitu pret kopējo aktīvo
klientu skaitu konkrētajā gadā, klientu īpatsvars pēc apgrozījuma
rēķināts, attiecinot katras valsts kopējo debitoru apgrozījumu
produktam tērauda karstā cinkošana pret kopējo debitoru
apgrozījumu minētajam produktam.
3 http://www.bzt.lv
4 Official Journal of European Union C 101,
27.04.2004.
Konkurences padomes priekšsēdētāja
I.Jaunzeme