3. pants

Lēmums stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi.

Latvijas Republikas Augstākās

Padomes priekšsēdētājs A.GORBUNOVS

Latvijas Republikas Augstākās

Padomes sekretārs I.DAUDIŠS

Rīgā 1992. gada 9. jūnijā

Latvijas Republikas

Augstākas Padomes

1992. gada 9. jūnija lēmuma

«Par Līguma par valsts robežas

atjaunošanu starp Latvijas Republiku

un Igaunijas Republiku ratificēšanu»

pielikums

LĪGUMS

par valsts robežas atjaunošanu starp Latvijas Republiku un

Igaunijas Republiku

Vadoties no tā, ka uz 1940. gada 16. jūniju starp Latvijas

Republiku un Igaunijas Republiku bija starptautiski atzīta valsts

robeža, kas bija noteikta, pamatojoties uz 1920. gada 19. oktobra

konvenciju, un demarķēta (nosprausta dabā) 1921.-1922. gadā, kā

arī ievērojot Latvijas Republikas un Igaunijas Republikas tautu

gribu un vēloties nostiprināt politisko un valstisko

suverenitāti, starptautisko tiesisko atzīšanu un saglabāt

draudzīgas attiecības savā starpā, ar Baltijas reģiona un visas

pasaules valstīm, Latvijas Republika un Igaunijas Republika

(turpmāk - «Puses») vienojās:

I pants

Atjaunot līdz 1940. gada 16. jūnijam pastāvējušo valsts robežu

starp Latvijas Republiku un Igaunijas Republiku ar visām no tā

izrietošajām sekām. Par pamatu valsts robežas atjaunošanai atzīt

līgumus un citus tiesiskos aktus, kas noslēgti starp Latvijas

Republiku un Igaunijas Republiku šī gadsimta divdesmitajos un

trīsdesmitajos gados.

II pants

Valsts robežas atjaunošana starp Latvijas Republiku un

Igaunijas Republiku vērsta uz labu kaimiņattiecību saglabāšanu un

attīstīšanu, uz ekonomikas, kultūras un zinātnes patstāvīgu

attīstību.

III pants

Uz Latvijas Republikas un Igaunijas Republikas valsts robežas

atvērt robežas kontroles punktus un muitas kontroles punktus uz

šosejām un Valgas un Meizakilas dzelzceļa stacijās. Šo punktu

darbības sākumu nosaka līgumslēdzēju Pušu valdības.

Lai uzlabotu satiksmi starp Latvijas Republiku un Igaunijas

Republiku, ar valdību lēmumu var tikt atvērti jauni robežas

kontroles punkti un muitas kontroles punkti.

IV pants

Pušu muitas un robežapsardzības dienesti var veikt Latvijas

Republikas un Igaunijas Republikas valsts robežu šķērsojošo

personu un kravu kopīgu pārbaudi robežas kontroles punktos,

muitas kontroles punktos un pasažieru vilcienos. Par šādas

kontroles kārtību Puses vienojas atsevišķi.

V pants

Latvijas Republikas un Igaunijas Republikas pilsoņiem un

pastāvīgajiem iedzīvotājiem ir tiesības šķērsot valsts robežu

starp republikām bez vīzas un brīvi pārvadāt preces un citu mantu

caur robežas kontroles punktiem un muitas kontroles punktiem, kas

atrodas uz valsts robežas, Pušu valdību noteiktajos daudzumos un

kārtībā, kā arī atrasties otras Puses teritorijā uz laiku, kāds

noteikts spēkā esošajā likumdošanā.

Piezīme. Kārtība, kādā Latvijas Republikas un

Igaunijas Republikas valsts robežu šķērso Lietuvas Republikas

pilsoņi, tiek noteikta trīspusējas vienošanās ceļā starp šīm

valstīm.

VI pants

Citu valstu pilsoņi, personas bez pilsonības, kā arī kravas

šķērso valsts robežu starp Latvijas Republiku un Igaunijas

Republiku pēc vispāratzītajiem starptautiskajiem noteikumiem, ja

Puses nav noteikušas citu kārtību.

VII pants

Sakarā ar izmaiņām, kas notikušas zemes lietošanā valsts

robežas joslā starp Latvijas Republiku un Igaunijas Republiku,

tiek veikti valsts robežas precizēšanas un redemarkācijas darbi

Latvijas Republikas un Igaunijas Republikas valdību atsevišķos

nolīgumos noteiktajā kārtībā un termiņos.

VIII pants

Puses izveido jauktu robežkomisiju - trīs cilvēki no katras

puses valsts robežas precizēšanai un redemarkācijai dabā,

grozījumu un precizējumu izdarīšanai robežas kartēs (planšetēs)

un robežas aprakstā. Šai pašai komisijai uzdota jautājumu

risināšana, kas saistīti ar robežlīnijas nospraušanu vietās, kur

kāda iemesla dēļ grozītas zemes lietojumplatību robežas un

notikušas valsts robežas pārvirzes.

Valsts robežu pēc savstarpējas vienošanās apzīmēt darbā ar

skaidri redzamām zīmēm.

Pielikums. Valsts robežas starp Latvijas

Republiku un Igaunijas Republiku redemarkācijai un nospraušanai

dabā izveidotās jauktās komisijas instrukcija.

IX pants

Tiek izgatavota valsts robežas karte mērogā l : 10000 abām

valstīm divos eksemplāros, kurus paraksta visi jauktās komisijas

locekļi, ar pielikuma veidā pievienotu robežas aprakstu.

Robeža atzīstama par galīgi atjaunotu pēc tam, kad abu Pušu

valdības apstiprinājušas robežas karti un tai pievienoto

detalizēto aprakstu. Visiem abu valstu zemes lietotājiem gada

laikā no dienas, kad abu Pušu valdības apstiprinājušas valsts

robežas detalizēto aprakstu un robežas karti, jāpārformē zemes

lietošana iecirkņos, kur notikušas robežas izmaiņas.

X pants

Sekmīgai valsts robežas atjaunošanai un nospraušanai dabā

robežlīnija no jūras līdz robežai ar Krievijas Federāciju

sadalāma divās daļās. Robežu no jūras (Rīgas jūras līča) līdz

Lugažiem atjauno Latvijas Puse, no Lugažiem līdz robežai ar

Krievijas Federāciju - Igaunijas Puse.

Valsts robežas redemarkācijas un nospraušanas darbu izmaksas

savā iecirknī sedz valsts, kura veic darbus, par šīm izmaksām nav

savstarpēji jānorēķinās.

XI pants

Puses apņemas uzturēt robežu, robežzīmes un robežbūves labā

stāvokli, ne retāk kā vienu reizi trijos gados izdarīt robežzīmju

un robežbūvju kopīgu apskati un nepieciešamības gadījumā veikt to

remontu vai atjaunošanu.

XII pants

No valsts robežas līnijas divu metru platumā uz abām pusēm

tiek noteikta neitrālā josla. Valsts robežas režīms nosakāms ar

abu Pušu atsevišķu vienošanos.

XIII pants

Latvijas Republikas un Igaunijas Republikas jūras robeža tiek

noteikta ar atsevišķu līgumu.

XIV pants

Šis līgums ir beztermiņa līgums un ir spēkā, kamēr viena no

līgumslēdzējām Pusēm nepieprasa tā pārskatīšanu vai

izbeigšanu.

XV pants

Šis līgums ir jāratificē un ratifikācijas rakstu apmaiņai

jānotiek Tallinā.

Līgums stājas spēkā ar ratifikācijas rakstu apmaiņas

brīdi.

Līgums sastādīts Valgas pilsētā viens tūkstotis deviņi simti

deviņdesmit otrā gada marta mēneša divdesmitajā dienā divos

autentiskos eksemplāros latviešu un igauņu valodā, kuriem ir

vienāds juridisks spēks.

Līgumu parakstījuši:

Latvijas Republikas vārdā Valsts ministrs J.

DINĒVIČS

Igaunijas Republikas vārdā Valsts ministrs U.

VĒRINGS