Vairogs1. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Grozījumi Līgumā par Eiropas Stabilitātes mehānisma
dibināšanu
Līgumu par Eiropas Stabilitātes mehānisma dibināšanu groza
šādi:
A. Preambulu groza šādi:
1) preambulas 4. apsvērumu aizstāj ar šādu:
"(4) Eiropas Savienības tiesiskā regulējuma, integrēta
fiskālās un makroekonomiskās uzraudzības regulējuma, jo īpaši
Stabilitātes un izaugsmes pakta, makroekonomiskās
nelīdzsvarotības regulējuma un Eiropas Savienības ekonomiskās
pārvaldības noteikumu stingrai ievērošanai būtu jāsaglabā sava
nozīme kā pirmajai aizsardzības līnijai pret eurozonas
stabilitāti ietekmējošām uzticības krīzēm.";
2) iekļauj šādus apsvērumus:
"(5.a) Eurosamitā 2018. gada 29. jūnijā iekļaujošā
sastāvā to dalībvalstu vadītāji un premjerministri, kuru naudas
vienība ir euro, paziņoja, ka ESM nodrošinās kopīgu atbalsta
instrumentu vienotajam noregulējuma fondam ("VNF") un
ka ESM tiks stiprināts, pamatojoties uz elementiem, kas
izklāstīti Eurogrupas priekšsēdētāja 2018. gada 25. jūnija
vēstulē. 2018. gada 14. decembra Eurosamitā iekļaujošā sastāvā to
dalībvalstu vadītāji un premjerministri, kuru naudas vienība ir
euro, apstiprināja minētā kopīgā atbalsta instrumenta, ko
nodrošinās ESM, darbības principus kā arī ESM reformas darbības
nosacījumus. ESM reformas darbības nosacījumos ir paredzēts, ka
vienotajam noregulējuma fondam (VNF) paredzētais kopīgais
atbalsta instruments tiks izveidots vēlākais līdz pārejas perioda
beigām. ESM reformas darbības nosacījumos paredzēts arī tas, ka
attiecībā uz ESM dalībniecēm, kurām ir stabils ekonomikas pamats,
bet kuras varētu ciest no nelabvēlīgiem satricinājumiem, ko tās
nevar ietekmēt, tiks palielināta piesardzības finansiālās
palīdzības instrumentu efektivitāte. Saskaņā ar kopīgo nostāju
par Eiropas Komisijas un ESM turpmāko sadarbību, kas pievienota
ESM reformas darbības nosacījumiem attiecībā uz atbilstības
izvērtējumu, kuru piemēro piesardzības kredītlīnijai, atkarībā no
precīza atbilstības kritēriju tvēruma, Eiropas Komisija un ESM
uzņemsies savus attiecīgos uzdevumus saskaņā ar Eiropas
Savienības tiesību aktiem, šo līgumu un ESM pamatnostādnēm. ESM
reformas darbības nosacījumi paredz arī to, ka tiks piemērots
papildu uzcenojums gadījumos, kad ESM dalībniece, kam piešķirta
ESM piesardzības finansiālā palīdzība, neizpilda tai izvirzītos
nosacījumus pēc tam, kad tā ir saņēmusi līdzekļus, ja vien šāda
neizpilde nav saistīta ar notikumiem, kurus attiecīgās
dalībnieces valsts valdība nevar ietekmēt. ESM reformas darbības
nosacījumos ir arī uzsvērts, ka nosacījumi joprojām ir šā līguma
un ESM instrumentu pamatprincips, taču katram instrumentam ir
jāpielāgo precīzi noteikumi.
(5.b) Kopīgā nostāja par ESM un Eiropas Komisijas turpmāko
sadarbību paredz vienošanos par jauniem sadarbības veidiem gan
finanšu palīdzības programmu ietvaros, gan ārpus tām. Eiropas
Komisijai un ESM ir kopīgi mērķi un tās veiks konkrētus
uzdevumus, kas saistīti ar krīzes pārvarēšanu eurozonā,
pamatojoties uz Eiropas Savienības tiesību aktiem un šo līgumu.
Tādēļ abas iestādes cieši sadarbosies, lai īstenotu ESM krīzes
pārvarēšanas pasākumus, veicot efektīvu pārvaldību ar mērķi
nodrošināt finanšu stabilitāti, papildinot viena otras zinātību.
Eiropas Komisija nodrošina atbilstību Eiropas Savienības tiesību
aktiem, jo īpaši ekonomikas politikas saskaņošanas sistēmai. ESM
savu analīzi un izvērtējumu veic no aizdevēja viedokļa. Kopīgā
nostāja par turpmāko sadarbību pilnībā tiks iekļauta sadarbības
memorandā, kā noteikts 13. panta 8. punktā, kad stāsies spēkā šā
līguma grozījumi.";
3) preambulas 7. apsvērumā pievieno šādu teikumu:
"ESM dalībnieces atzīst pašreizējo dialogu starp
rīkotājdirektoru un Eiropas Parlamentu.";
4) preambulas 8. apsvērumā trešo teikumu aizstāj ar šādu:
"No eurozonas dalībvalsts, kas lūdz finansiālu palīdzību
no ESM, tiek sagaidīts, ka tā, kad vien tas ir lietderīgi, ar
līdzīgu lūgumu vērsīsies arī pie SVF.";
5) iekļauj šādu apsvērumu:
"(9.a) No Eiropas Savienības dalībvalstīm, kuru naudas
vienība nav euro un kuras saskaņā ar Padomes Regulu (ES) Nr.
1024/2013 (2013. gada 15. oktobris), ar ko Eiropas Centrālajai
bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm,
kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību*, ir
izveidojušas ciešu sadarbību ar Eiropas Centrālo banku
("ECB"), tiek sagaidīts, ka līdztekus ESM tās nodrošina
paralēlas kredītlīnijas vienotajam noregulējuma fondam (VNF). Šīs
dalībvalstis piedalīsies kopīgajā atbalsta instrumentā ar
līdzvērtīgiem noteikumiem ("iesaistītās dalībvalstis").
Iesaistīto dalībvalstu pārstāvji būtu jāaicina novērotāju statusā
apmeklēt tādas Valdes un Direktoru padomes sanāksmes, kurās tiks
apspriesti jautājumi par kopīgo atbalsta instrumentu, un viņiem
būtu jānodrošina tāda pati piekļuve informācijai. Būtu jāparedz
attiecīga kārtība informācijas apmaiņai un savlaicīgai
koordinācijai starp ESM un iesaistītajām dalībvalstīm. Būtu
jāparedz iespēja īpašos gadījumos uzaicināt vienotās noregulējuma
valdes ("VNV") pārstāvjus novērotāju statusā
piedalīties Valdes un Direktoru padomes sanāksmēs, kurās tiks
apspriests atbalsta instrumenta finansējums.
__________________
* OV L 287, 29.10.2013., 63. lpp.";
6) preambulas 10. apsvērumu aizstāj ar šādu:
"(10) Eiropas Savienības dalībvalstu valdību pārstāvji
2011. gada 20. jūnijā pilnvaroja šā līguma līgumslēdzējas puses
lūgt Eiropas Komisiju un ECB veikt šajā līgumā paredzētos
uzdevumus. Tiek atzīts, ka pienākumi, kas Eiropas Komisijai un
ECB uzticēti šajā līgumā, neietver pilnvaras tām pašām pieņemt
lēmumus un ka uzdevumi, ko šīs abas iestādes veic, pamatojoties
uz šo līgumu, rada saistības vienīgi ESM.";
7) preambulas 11. apsvērumā pievieno šādus teikumus:
"Pēc šo KRN ieviešanas 2013. gada 1. janvārī ESM
dalībnieces apņemas līdz 2022. gadam ieviest KRN, kas paredz
vienas kārtas agregēšanu ("vienas kārtas modeļa KRN").
Ekonomikas un finanšu komiteja pieņems sīki izstrādātu juridisko
nolīgumu, ņemot vērā valstu konstitucionālās prasības, tā lai
visas ESM dalībnieces jaunos eurozonas valsts parāda vērtspapīros
ieviestu vienas kārtas modeļa KRN tādā veidā, kas nodrošina, ka
tiem ir vienādas tiesiskās sekas.";
8) iekļauj šādus apsvērumus:
"(11.a) Pēc ESM dalībnieces pieprasījuma un vajadzības
gadījumā ESM var veicināt dialogu starp ESM dalībnieci un tās
privātajiem ieguldītājiem uz brīvprātīga, neformāla, nesaistoša,
pagaidu un konfidenciāla pamata.
(11.b) ESM būtu jānodrošina stabilitātes atbalsts tikai tām
ESM dalībniecēm, kuru parādi tiek uzskatīti par ilgtspējīgiem un
kuru spēja atmaksāt ESM ir apstiprināta. Parāda ilgtspējas un
atmaksāšanas spējas izvērtējums tiks veikts pārredzamā un
paredzamā veidā, vienlaikus paredzot pietiekamu lemšanas brīvību.
Šādus izvērtējumus veiks Eiropas Komisija sadarbībā ar ECB un
ESM, un, kad vien atbilstīgi un iespējams, kopā ar SVF saskaņā ar
šo līgumu, Eiropas Savienības tiesību aktiem un sadarbības
memorandu, kas noslēgts saskaņā ar 13. panta 8. punktu. Ja
sadarbojoties netiek panākts kopējs viedoklis, Eiropas Komisija
veiks vispārējo izvērtējumu par valsts parāda ilgtspējību,
savukārt ESM novērtēs ESM dalībnieces spēju atmaksāt
ESM.";
9) preambulas 12. apsvērumu aizstāj ar šādu:
"(12) Izņēmuma gadījumos apsver privātā sektora
iesaistīšanu atbilstīgā un proporcionālā veidā, saskaņā ar SVF
praksi, ja stabilitātes atbalsts tiek sniegts kopā ar
nosacījumiem makroekonomikas korekcijas programmas
veidā.";
10) preambulas 13. apsvērumā pievieno šādu teikumu:
"Atbalsta aizdevumiem, ko ESM piešķir vienotajai
noregulējuma valdei (VNV) , piešķir priviliģēta kreditora statusu
līdzīgi kā citiem ESM aizdevumiem.";
11) preambulas 14. apsvērumu aizstāj ar šādu:
"(14) Eurozonas dalībvalstis atbalstīs to, ka Eiropas
Stabilitātes mehānismam (ESM) un citām valstīm, kas aizdevumu
piešķir divpusēji koordinācijā ar ESM, tiek noteikts līdzvērtīgs
kreditora statuss, tostarp attiecībā uz atbalsta aizdevumiem
vienotajai noregulējuma valdei (VNV).";
12) iekļauj šādus apsvērumus:
"(15.a) Līguma par Eiropas Savienības darbību
("LESD") 2. panta 3. punktā noteikts, ka Eiropas
Savienības dalībvalstis saskaņo savu ekonomikas politiku
atbilstīgi LESD paredzētajiem pasākumiem. Saskaņā ar LESD 5.
panta 1. punktu un LESD 121. pantu Eiropas Savienības
dalībvalstis saskaņo savu ekonomikas politiku Eiropas Savienības
Padomē. Attiecīgi ESM nebūtu jāizmanto ekonomikas politikas
saskaņošanai starp ESM dalībniecēm, jo attiecībā uz to vajadzīgie
pasākumi ir noteikti Eiropas Savienības tiesību aktos. ESM ievēro
pilnvaras, kas Savienības iestādēm un struktūrām piešķirtas ar
Eiropas Savienības tiesību aktiem.
(15.b) ESM dalībnieces atzīst, ka ātra un efektīva lēmumu
pieņemšana atbalsta instrumenta ietvaros un koordinācija ar
iesaistītajām dalībvalstīm, kas kopā ar ESM piedalās vienotajam
noregulējuma fondam (VNF) paredzētā atbalsta instrumenta
finansēšanā, ir izšķiroši svarīga, lai nodrošinātu kopīgā
atbalsta un ar to finansēto noregulējumu efektivitāti, kā to
atspoguļo kopīgā atbalsta instrumenta darbības principi, kurus
2018. gada 14. decembra Eurosamitā iekļaujošā sastāvā
apstiprināja to dalībvalstu vadītāji vai premjerministri, kuru
naudas vienība ir euro. Darbības principi paredz kritērijus
maksājumiem, ko veic no atbalsta instrumenta, tostarp inter
alia galējā līdzekļa principu un principu par fiskālo
neitralitāti vidējā termiņā, pilnīgu atbilstību Eiropas
Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 806/2014 (2014. gada 15.
jūlijs), ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru
kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību
noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un
vienotu noregulējuma fondu, un groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010*
("VNMR"), un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai
2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un
ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma
režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas
Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK,
2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un
2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr.
1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012** ("BAND"), un tiesiskā
regulējuma pastāvību. Darbības principi paredz, ka ESM lēmumu par
atbalsta instrumenta izmantošanu parasti pieņem 12 stundu laikā
pēc VNV pieprasījuma; izņēmuma gadījumos rīkotājdirektors lēmuma
pieņemšanu var pagarināt līdz 24 stundām, jo īpaši sevišķi
sarežģītas noregulējuma darbības gadījumā, vienlaikus ievērojot
valstu konstitucionālās prasības.
__________________
* OV L 225, 30.7.2014., 1. lpp.
** OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.";
13) preambulas 16. apsvērumu aizstāj ar šādu:
"(16) Šajā līgumā tiek atzīta rīkotājdirektora un ESM
personāla neatkarība. Tā būtu jāizmanto tādā veidā, lai attiecīgā
gadījumā un saskaņā ar šo līgumu tiktu saglabāta konsekvence ar
Eiropas Savienības tiesību aktiem, kuru piemērošanu pārrauga
Eiropas Komisija. ";
14) preambulas 17. apsvērumu aizstāj ar šādiem:
"(17) Domstarpības par šā līguma izskaidrošanu un
piemērošanu, kādas rodas līgumslēdzēju pušu starpā vai starp
līgumslēdzējām pusēm un ESM, būtu jāpakļauj Eiropas Savienības
Tiesas jurisdikcijai saskaņā ar LESD 273. pantu.
(18) ESM izveidos atbilstīgu brīdinājumu sistēmu ar mērķi
nodrošināt, ka tas savlaicīgi saņem katru atmaksājumu, kas jāveic
saskaņā ar stabilitātes atbalstu vai atbalsta instrumentu.
Uzraudzību pēc programmas darbības beigām veiks Eiropas Komisija
saziņā ar ECB un Eiropas Savienības Padome saskaņā ar kārtību,
kas noteikta atbilstīgi LESD 121. un 136. pantam,".
B. Pantus groza šādi:
15) līguma 3. pantu aizstāj ar šādu:
"3. PANTS
Mērķi
1. ESM mērķis ir mobilizēt finansēšanu un, ievērojot stingrus
nosacījumus atbilstīgi izvēlētajam finansiālās palīdzības
instrumentam, sniegt stabilitātes atbalstu tām ESM dalībniecēm,
kas piedzīvo smagas finansēšanas problēmas vai kam tādas draud,
lai nepieciešamības gadījumā aizsargātu visas eurozonas un tās
dalībvalstu finansiālo stabilitāti. Attiecīgā gadījumā, lai
iekšēji sagatavotos un ļautu ESM atbilstoši un savlaicīgi veikt
uzdevumus, kas tam uzticēti ar šo līgumu, ESM var sekot līdzi un
novērtēt tā dalībnieču makroekonomisko un finansiālo stāvokli,
tostarp to valsts parāda ilgtspējību, un veikt attiecīgās
informācijas un datu analīzi. Šajā nolūkā rīkotājdirektors
sadarbojas ar Eiropas Komisiju un ECB, lai nodrošinātu pilnīgu
atbilstību ekonomikas politikas saskaņošanas regulējumam, kas
paredzēts LESD.
2. ESM var nodrošināt atbalsta instrumentu vienotajai
noregulējuma valdei (VNV), lai vienotais noregulējuma fonds (VNF)
varētu atbalstīt noregulējuma instrumentu piemērošanu un VNV
noregulējuma pilnvaru īstenošanu, kā noteikts Eiropas Savienības
tiesību aktos.
3. Šajā nolūkā ESM ir tiesības sagādāt līdzekļus, emitējot
finanšu instrumentus vai noslēdzot finanšu vai citus nolīgumus
vai vienošanās ar ESM dalībniecēm, finanšu iestādēm vai citām
trešām personām.
4. Neskarot 1. punktu, piemērotajiem nosacījumiem ir jābūt
atbilstošiem izvēlētajam finansiālās palīdzības instrumentam, kā
noteikts šajā līgumā.";
16) līguma 4. panta 4. punkta pirmo teikumu aizstāj ar
šādu:
"Atkāpjoties no šā panta 3. punkta, ārkārtas balsošanas
procedūru izmanto, ja gan Eiropas Komisija, gan ECB secina, ja
lēmums par finansiālās palīdzības piešķiršanu vai ieviešanu, kā
noteikts 13. līdz 18. pantā, netiks steidzami pieņemts, tiks
apdraudēta eurozonas ekonomiskā un finansiālā
ilgtspējība.";
17) līguma 5. pantu groza šādi:
a) panta 4. punktam pievieno šādu teikumu:
"Iesaistīto dalībvalstu pārstāvjus, kas kopā ar ESM
piedalās vienotajam noregulējuma fondam (VNF) paredzētā atbalsta
finansēšanā, arī uzaicina piedalīties Valdes sanāksmēs kā
novērotājiem, kad tiek apspriesti jautājumi par
kopīgo atbalsta instrumentu.";
b) panta 6. punktu groza šādi:
i) punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
"a) atcelt ārkārtas rezerves fondu un pārskaitīt tā
saturu atpakaļ uz rezerves fondu un/vai apmaksāto kapitālu
saskaņā ar 4. panta 4. punktu, atcelt 18.a panta 6. punkta pirmās
daļas piemērošanas apturēšanu, mainīt balsstiesību vairākumu, kas
nepieciešams, lai varētu pieņemt lēmumu par aizdevumiem un
attiecīgajiem maksājumiem saskaņā ar atbalsta instrumentu un
izmantojot ārkārtas balsošanas procedūru, un paredzēt apstākļus,
kuros turpmāk notiks pārskatīšana saskaņā ar 18.a panta 6. punkta
trešo daļu;";
ii) punkta f) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
"f) nodrošināt ESM stabilitātes atbalstu, ietverot
ekonomikas politikas nosacījumus, kā noteikts 13. panta 3. punktā
minētajā saprašanās memorandā vai kā minēts 14. panta 2. punktā,
un noteikt instrumentu izvēli un finansiālos noteikumus saskaņā
ar 12. līdz 18. pantu;";
iii) iekļauj šādu punktu:
"fa) mainīt III pielikumā noteiktos piesardzības
finansiālās palīdzības atbilstības kritērijus saskaņā ar 14.
panta 1. punktu;";
iv) punkta g) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
"g) uzticēt i) rīkotājdirektoram un ii) Eiropas Komisijai
saziņā ar ECB saskaņā ar 13. panta 3. punktu kopā risināt sarunas
par ekonomikas politikas nosacījumiem, kas saistīti ar finansiālo
palīdzību;";
v) iekļauj šādu apakšpunktu:
"ga) piešķirt atbalsta instrumentu saskaņā ar 18.a panta
1. punkta pirmo daļu, mainīt IV pielikumā izklāstītos atbalsta
instrumenta aizdevumu un maksājumu apstiprināšanas kritērijus
saskaņā ar 18.a panta 1. punkta otro daļu, noteikt jebkuru no
18.a panta 1. punkta trešajā daļā izklāstītajiem elementiem un
lemt par šāda atbalsta instrumenta piemērošanas pārtraukšanu vai
turpināšanu saskaņā ar 18.a panta 1. un 8. punktu;";
vi) punkta h) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
"h) mainīt finansiālās palīdzības vai vienotajam
noregulējuma fondam (VNF) paredzētā atbalsta instrumenta
izcenojumu politiku un izcenojuma pamatnostādnes saskaņā ar 20.
pantu;";
vii) punkta j) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
"j) noteikt modalitātes EFSI atbalsta nodošanai ESM,
tostarp reģistrētā kapitāla papildu daļas izveidei, saskaņā ar
40. pantu;";
18) līguma 6. pantu groza šādi:
a) panta 3. punktam pievieno šādu teikumu:
"Iesaistīto dalībvalstu pārstāvjus, kas kopā ar ESM
piedalās vienotajam noregulējuma fondam (VNF) paredzētā atbalsta
finansēšanā, arī uzaicina piedalīties Direktoru padomes sanāksmēs
kā novērotājiem, kad tiek apspriesti jautājumi par kopīgo
atbalsta instrumentu.";
b) panta 4. punktu aizstāj ar šādu:
"4. Citas personas, tostarp iestāžu un organizāciju
pārstāvjus, Direktoru padome var uzaicināt piedalīties sanāksmēs
kā novērotājiem īpašos gadījumos.";
19) līguma 7. panta 4. punktā pievieno šādu teikumu:
"Rīkotājdirektors un ESM personāls ir pakļauti tikai ESM
un pilda pienākumus pilnīgi neatkarīgi.";
20) līguma 12. pantu groza šādi:
a) iekļauj šādu punktu:
"1.a. ESM var nodrošināt atbalsta instrumentu vienotajam
noregulējuma fondam (VNF), neskarot Eiropas Savienības tiesību
aktus un Eiropas Savienības iestāžu un struktūru kompetenci.
Aizdevumus no atbalsta instrumenta piešķir tikai kā galējo
līdzekli un ciktāl tie vidējā termiņā ir fiskāli
neitrāli.";
b) panta 3. punktam pievieno šādu teikumu:
"Vienas kārtas modeļa KRN attiecas uz visiem no jauna
izlaistajiem eurozonas valsts vērtspapīriem, kuru dzēšanas
termiņš pārsniedz vienu gadu un kuri izlaisti 2022. gada 1.
janvārī vai pēc šā datuma.";
c) pievieno šādu punktu:
"4. Pildot uzdevumus, kas tai uzticēti ar šo līgumu,
Eiropas Komisija nodrošinās, ka finansiālās palīdzības
operācijas, ko ESM nodrošina saskaņā ar šo līgumu, attiecīgā
gadījumā atbilst Eiropas Savienības tiesību aktiem, jo īpaši
ekonomikas politikas saskaņošanas pasākumiem, kas paredzēti
LESD.";
21) līguma 13. pantu groza šādi:
a) panta 1. punktu groza šādi:
i) ievadfrāzi aizstāj ar šādu:
"1. ESM dalībniece var adresēt stabilitātes atbalsta
pieprasījumu Valdes priekšsēdētājam. Šādā pieprasījumā norāda
apsveramo finansiālās palīdzības instrumentu(-us). Saņemot šādu
pieprasījumu, Valdes priekšsēdētājs uztic gan i)
rīkotājdirektoram, gan ii) Eiropas Komisijai saziņā ar ECB šādus
uzdevumus:";
ii) punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
"b) izvērtēt, vai valsts parāds ir ilgtspējīgs un vai
stabilitātes atbalstu var atmaksāt. Šo izvērtējumu veic
pārredzamā un paredzamā veidā, vienlaikus paredzot pietiekamu
lemšanas brīvību. Kad vien tas ir atbilstīgi un iespējams,
sagaida, ka šāds izvērtējums tiek veikts kopā ar SVF;";
b) panta 2. punktu aizstāj ar šādu:
"2. Pamatojoties uz ESM dalībnieces pieprasījumu un šā
panta 1. punktā minētajiem izvērtējumiem, pamatojoties uz
rīkotājdirektora priekšlikumu, kas balstīts uz šiem
izvērtējumiem, un attiecīgā gadījumā, pamatojoties uz 14. panta
1. un 2. punktā minētajiem pozitīvajiem izvērtējumiem, Valde var
nolemt principā piešķirt attiecīgajai ESM dalībniecei
stabilitātes atbalstu finansiālās palīdzības instrumenta
veidā.";
c) panta 3. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:
"3. Ja tiek pieņemts lēmums, ievērojot 2. punktu, un tas
neattiecas uz piesardzības kredītlīniju ar nosacījumiem, Valde
uztic i) rīkotājdirektoram un ii) Eiropas Komisijai - saziņā ar
ECB un, kad vien iespējams, kopā arī ar SVF - uzdevumu risināt
sarunas ar attiecīgo ESM dalībnieci par saprašanās memorandu
("SM"), kurā sīkāk norādīti ar finansiālās palīdzības
instrumentu saistītie nosacījumi. SM saturs atspoguļo to trūkumu
nopietnību, kas jānovērš, un izvēlēto finansiālās palīdzības
instrumentu. Rīkotājdirektors sagatavo finansiālās palīdzības
instrumenta nolīguma priekšlikumu, tostarp finansiālos noteikumus
un instrumentu izvēli, kas jāpieņem Valdei.";
d) panta 4. punktu aizstāj ar šādu:
"4. Eiropas Komisija un rīkotājdirektors SM paraksta ESM
vārdā, ja pirms tam ir izpildīti 3. punktā paredzētie nosacījumi
un saņemts Valdes apstiprinājums.";
e) panta 7. punktu aizstāj ar šādu:
"7. Gan i) rīkotājdirektoram, gan ii) Eiropas Komisijai -
saziņā ar ECB un, kad vien iespējams, kopā arī ar SVF -tiek
uzticēta ar finansiālās palīdzības instrumentu saistīto
nosacījumu ievērošanas uzraudzība.";
f) pievieno šādu punktu:
"8. Ja ir saņemts savstarpējas vienošanās ceļā panākts
Direktoru padomes apstiprinājums, ESM var noslēgt sadarbības
memorandu ar Eiropas Komisiju, kurā sīki izklāstīta sadarbība
starp rīkotājdirektoru un Eiropas Komisiju, veicot tiem saskaņā
ar šā panta 1., 3. un 7. punktu uzticētos un 3. panta 1. punktā
minētos uzdevumus.";
21) Līguma 14. pantu aizstāj ar šādu:
"14. PANTS
ESM piesardzības finansiālā palīdzība
1. Ar ESM piesardzības finansiālās palīdzības instrumentiem
tiek sniegts atbalsts ESM dalībniecēm, kurām ir stabils
ekonomikas pamats, bet kuras varētu ciest no nelabvēlīgiem
satricinājumiem, ko tās nevar ietekmēt. Valde saskaņā ar 12.
panta 1. punktu var nolemt piešķirt piesardzības finansiālo
palīdzību ESM dalībniecei, kuras valdības parāds ir ilgtspējīgs,
izmantojot piesardzības kredītlīniju ar nosacījumiem vai
kredītlīniju ar pastiprinātiem nosacījumiem, ja ir izpildīti
atbilstības kritēriji, kas piemērojami katram šādas palīdzības
veidam, kā paredzēts III pielikumā.
Valde var nolemt mainīt ESM piesardzības finansiālās
palīdzības atbilstības kritērijus un attiecīgi grozīt III
pielikumu. Šādi grozījumi stājas spēkā pēc tam, kad ESM
dalībnieces ir paziņojušas depozitāram par tām piemērojamo valsts
procedūru pabeigšanu.
2. Nosacījumi, kas tiek noteikti piesardzības kredītlīnijai ar
nosacījumiem, aptver pienākumu nodrošināt nepārtrauktu atbilstību
III pielikumā paredzētajiem atbilstības kritērijiem, ko attiecīgā
ESM dalībniece apņemas izpildīt savā saskaņā ar 13. panta 1.
punktu parakstītajā pieprasījumā, uzsverot savus galvenos
politiskos nodomus ("nodomu vēstule"). Saņemot šādu
nodomu vēstuli, Valdes priekšsēdētājs uztic Eiropas Komisijai
uzdevumu izvērtēt, vai nodomu vēstulē iekļautie politikas nodomi
pilnībā atbilst LESD paredzētajiem ekonomikas politikas
saskaņošanas pasākumiem , jo īpaši visiem Eiropas Savienības
tiesību aktiem, tostarp visiem ESM dalībniecei adresētiem
atzinumiem, brīdinājumiem, ieteikumiem vai lēmumiem. Atkāpjoties
no 13. panta 3. un 4. punkta, netiek risinātas sarunas par
SM.
3. Nosacījumus, kas tiek noteikti kredītlīnijai ar
pastiprinātiem nosacījumiem, sīkāk izklāsta SM saskaņā ar 13.
panta 3. punktu un tiem jāatbilst III pielikumā paredzētajiem
atbilstības kritērijiem.
4. ESM piesardzības finansiālās palīdzības finansiālos
noteikumus precizē piesardzības finansiālās palīdzības
instrumenta nolīgumā, ko paraksta rīkotājdirektors.
5. Direktoru padome pieņem sīki izstrādātas pamatnostādnes par
kārtību, kādā tiek īstenota ESM piesardzības finansiālā
palīdzība.
6. Direktoru padome regulāri - vismaz reizi sešos mēnešos vai
pēc tam, kad ESM dalībniece pirmo reizi ir saņēmusi līdzekļus (ar
aizņēmuma vai primārā tirgus pirkuma starpniecību), - apsver
ziņojumu saskaņā ar 13. panta 7. punktu. Attiecībā uz
piesardzības kredītlīniju ar nosacījumiem, ziņojumā pārbauda, vai
tiek nodrošināta nepārtraukta atbilstība šā panta 2. punktā
minētajiem atbilstības kritērijiem, savukārt attiecībā uz
kredītlīniju ar pastiprinātiem nosacījumiem ziņojumā pārbauda
atbilstību SM izklāstītajiem politikas nosacījumiem. Ja ziņojumā
secināts, ka ESM dalībniece turpina nodrošināt atbilstību
piesardzības kredītlīnijas ar nosacījumiem atbilstības
kritērijiem vai ievēro nosacījumus, kas noteikti kredītlīnijai ar
pastiprinātiem nosacījumiem, kredītlīniju uztur, ja vien
rīkotājdirektors vai jebkurš direktors nepieprasa Direktoru
padomes lēmumu (ko pieņem savstarpēji vienojoties) par to, vai
kredītlīnija būtu jāuztur.
7. Ja ziņojumā, ko sagatavo saskaņā ar šā panta 6. punktu, ir
secināts, ka ESM dalībniece vairs neatbilst piesardzības
kredītlīnijas ar nosacījumiem atbilstības kritērijiem vai
neievēro nosacījumus, kas noteikti kredītlīnijai ar
pastiprinātiem nosacījumiem, piekļuvi kredītlīnijai pārtrauc, ja
vien Direktoru padome, savstarpēji vienojoties, nenolemj minēto
kredītlīniju uzturēt. Ja ESM dalībniece jau iepriekš ir saņēmusi
līdzekļus, piemēro papildu uzcenojumu saskaņā ar izcenojuma
pamatnostādnēm, ko Valde pieņem ievērojot 20. panta 2. punktu, ja
vien Direktoru padome, pamatojoties uz ziņojumu, nesecina, ka
neatbilstība ir saistīta ar notikumiem, kurus ESM dalībniece
nevar ietekmēt. Ja kredītlīnija netiek uzturēta, var pieprasīt un
piešķirt citu finansiālās palīdzības veidu, ievērojot saskaņā ar
šo līgumu piemērojamos noteikumus.";
23) līguma 15. panta 5. punktu aizstāj ar šādu:
"5. Attiecīgā gadījumā Direktoru padome, savstarpēji
vienojoties un pamatojoties uz rīkotājdirektora priekšlikumu un -
pēc ziņojuma saņemšanas no rīkotājdirektora un Eiropas Komisijas
saskaņā ar 13. panta 7. punktu -, lemj par finansiālās palīdzības
daļu izmaksāšanu, kas seko pēc pirmās daļas.";
24) līguma 16. panta 5. punktu aizstāj ar šādu:
"5. Direktoru padome, savstarpēji vienojoties un
pamatojoties uz rīkotājdirektora priekšlikumu un - pēc ziņojuma
saņemšanas no rīkotājdirektora un Eiropas Komisijas saskaņā ar
13. panta 7. punktu -, lemj par finansiālās palīdzības daļu
izmaksāšanu, kas seko pēc pirmās daļas.";
25) līguma 17. panta 5. punktu aizstāj ar šādu:
"5. Direktoru padome, savstarpēji vienojoties un
pamatojoties uz rīkotājdirektora priekšlikumu un - pēc ziņojuma
saņemšanas no rīkotājdirektora un Eiropas Komisijas saskaņā ar
13. panta 7. punktu -, lemj par finansiālās palīdzības
izmaksāšanu saņēmējai dalībvalstij ar operāciju starpniecību
primārajā tirgū.";
26) iekļauj šādu pantu:
"18.a PANTS
Atbalsta instruments
1. Pamatojoties uz VNV pieprasījumu par atbalsta instrumentu
un pamatojoties uz rīkotājdirektora priekšlikumu, Valde var
nolemt VNV piešķirt atbalsta instrumentu, kas aptver visus
iespējamos VNF izmantošanas veidus, kā noteikts Eiropas
Savienības tiesību aktos, ievērojot atbilstīgus aizsardzības
pasākumus.
Apstiprināšanas kritēriji attiecībā uz aizdevumiem un
maksājumiem no atbalsta instrumenta ir noteikti IV pielikumā.
Valde var nolemt mainīt aizdevumu un maksājumu apstiprināšanas
kritērijus un attiecīgi grozīt IV pielikumu. Šādi grozījumi
stājas spēkā pēc tam, kad ESM dalībnieces ir paziņojušas
depozitāram par tām piemērojamo valsts procedūru pabeigšanu.
Valde nosaka galvenos atbalsta instrumenta finansiālos
noteikumus, nominālo robežvērtību un visus tās pielāgojumus,
noteikumus par kārtību, kādā pārbauda vai tiek ievērots banku
noregulējuma tiesiskā regulējuma pastāvīguma nosacījums, un par
sekām attiecībā uz atbalsta instrumentu un tā izmantošanu, kā arī
nosacījumus, saskaņā ar kuriem Valde var nolemt pārtraukt
atbalsta instrumentu, un nosacījumus un termiņu, kurā Valde var
nolemt turpināt atbalsta instrumentu saskaņā ar 8. punktu.
2. Atbalsta instruments darbojas kā atjaunojama kredītlīnija,
saskaņā ar kuru var piešķirt aizdevumus.
3. Sīki izstrādāti atbalsta instrumenta finansiālie noteikumi
ir izklāstīti atbalsta instrumenta nolīgumā ar VNV, ko apstiprina
Direktoru padome, savstarpēji vienojoties, un paraksta
rīkotājdirektors.
4. Direktoru padome pieņem un regulāri pārskata sīki
izstrādātas pamatnostādnes par atbalsta instrumenta īstenošanas
kārtību, tostarp par procedūrām, kas nodrošina lēmumu ātru
pieņemšanu saskaņā ar 5. punktu.
5. Pamatojoties uz VNV lūgumu piešķirt aizdevumu, kurā
ietverta visa attiecīgā informācija, vienlaikus ievērojot Eiropas
Savienības tiesību aktos noteiktās konfidencialitātes prasības,
rīkotājdirektora priekšlikumu un VNV atmaksas spēju izvērtējumu
un attiecīgā gadījumā izvērtējumus, ko veic Eiropas Komisija un
ECB saskaņā ar 6. punktu, Direktoru padome, savstarpēji
vienojoties un vadoties pēc IV pielikumā noteiktajiem
kritērijiem, lemj par aizdevumiem un attiecīgajiem maksājumiem no
atbalsta instrumenta. Direktoru padome, savstarpēji vienojoties,
var nolemt deleģēt rīkotājdirektoram šajā punktā paredzēto
uzdevumu uz konkrētu laikposmu un konkrētā apjomā saskaņā ar
noteikumiem, kas paredzēti Direktoru padomes pieņemtajās
pamatnostādnēs.
6. Atkāpjoties no 4. panta 3. punkta, ārkārtas balsošanas
procedūru izmanto, ja Eiropas Komisija un ECB atsevišķos
izvērtējumos secina, ka, ja Direktoru padomes lēmums par
aizdevumiem un attiecīgajiem maksājumiem no atbalsta instrumenta
un šā panta 5. punkta pirmo teikumu netiks steidzami pieņemts,
tiks apdraudēta eurozonas ekonomiskā un finansiālā ilgtspējība.
Lai šādu lēmumu pieņemtu savstarpēji vienojoties un saskaņā ar
minēto ārkārtas procedūru, vajadzīgs kvalificēts balsu vairākums
- 85 % no nodotajām balsīm. Šo punktu nepiemēro, ja un kamēr tiek
veiktas jebkādas procedūras attiecībā uz banku noregulējuma
tiesiskā regulējuma pastāvību, ievērojot šā panta 8. punktu un
saistītos noteikumus, ko pieņēmusi Valde.
Ja tiek izmantota pirmajā daļā minētā ārkārtas procedūra, tiek
veikts pārskaitījums uz rezerves fondu ārkārtas gadījumiem, lai
izveidotu īpaši paredzētu rezervi tādu risku segšanai, kuri
izriet no aizdevumiem un attiecīgajiem maksājumiem, kas ir
apstiprināti saskaņā ar minēto ārkārtas procedūru. Direktoru
padome, savstarpēji vienojoties, var pieņemt lēmumu anulēt
ārkārtas rezerves fondu un pārskaitīt tā saturu atpakaļ uz
rezerves fondu un/vai apmaksāto kapitālu.
Ja ir bijuši divi gadījumi, kad tika izmantota minētā ārkārtas
balsošanas procedūra, pirmās daļas piemērošanu aptur līdz brīdim,
kad Valde lemj par šādas apturēšanas atcelšanu. Valde, lemjot par
šādas apturēšanas atcelšanu, pārskata balsu vairākumu, kas
nepieciešams lēmuma pieņemšanai saskaņā ar minēto procedūru, un
nosaka apstākļus, kādos pārskatīšanu veic turpmāk, un var nolemt
attiecīgi grozīt šo punktu, nepazeminot balsu minimumu. Šādi
grozījumi stājas spēkā pēc tam, kad ESM dalībnieces ir
paziņojušas depozitāram par tām piemērojamo valsts procedūru
pabeigšanu.
7. ESM izveido atbilstīgu brīdināšanas sistēmu, lai
nodrošinātu, ka laikus tiek saņemti maksājumi, kas jāveic saskaņā
ar atbalsta instrumentu.
8. Atbalsta instruments un tā izmantošana saskaņā ar šo pantu
ir atkarīga no tā, vai tiek ievērots nosacījums par banku
noregulējuma tiesiskā regulējuma pastāvību. Ja nosacījums par
banku noregulējuma tiesiskā regulējuma pastāvību netiek ievērots,
tiks sākta visaptveroša pārskatīšana un būs nepieciešams Valdes
lēmums par atbalsta instrumenta turpināšanu. Turpmākus noteikumus
par kārtību, kādā pārbauda to, vai tiek ievērots banku
noregulējuma tiesiskā regulējuma pastāvības nosacījums, un par
sekām attiecībā uz atbalsta instrumentu un tā izmantošanu nosaka
Valde saskaņā ar 1. punktu.
9. Šā panta 8. punkta nolūkos banku noregulējuma tiesiskā
regulējuma pastāvība ietver:
a) 2014. gada 21. maija Starpvaldību nolīguma par iemaksu
pārskaitīšanu uz vienoto noregulējuma fondu un to kopīgošanu
("SVN") 9. panta 1. punktā izklāstīto noteikumu
pastāvību, kā tā noteikta SVN 9. panta 1. punktā; un
b) to principu un noteikumu pastāvību, kuri attiecas uz
iekšējās rekapitalizācijas instrumentu un regulējumu par pašu
kapitāla un atbilstīgo saistību minimuma prasību, kas noteikta
BAND, VNMR un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr.
575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām
attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām,
un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012*, ciktāl šie principi un
noteikumi attiecas uz VNF finanšu līdzekļu saglabāšanu.
10. Īstenojot šo pantu, ESM cieši sadarbojas ar iesaistītajām
dalībvalstīm, kas kopā ar ESM piedalās vienotajam noregulējuma
fondam (VNF) paredzētā atbalsta finansēšanā.
__________________
* OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.";
27) līguma 19. panta nosaukumu aizstāj ar šādu:
"Finansiālās palīdzības instrumentu saraksta pārskatīšana
un grozīšana";
28) līguma 20. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādu:
"1. Piešķirot stabilitātes atbalstu vai atbalsta
finansējumu vienotajam noregulējuma fondam (VNF), ESM tiecas
pilnībā segt savas finansēšanas un darbības izmaksas un paredz
atbilstīgu uzcenojumu.
2. Attiecībā uz visiem finansiālās palīdzības instrumentiem un
vienotajam noregulējuma fondam (VNF) paredzēto atbalsta
finansējumu izcenojums tiek sīkāk norādīts izcenojuma
pamatnostādnēs, ko pieņem Valde.";
29) līguma 21. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:
"1. ESM ir pilnvarots aizņemties kapitāla tirgos no
bankām, finanšu iestādēm vai citām personām vai iestādēm, lai
īstenotu savus mērķus.";
30) līguma 30. panta 5. punktu aizstāj ar šādu:
"5. Valde nodrošina gada pārskata ziņojuma pieejamību ESM
dalībnieču valstu parlamentiem un augstākajām revīzijas iestādēm,
kā arī Eiropas Revīzijas palātai un Eiropas
Parlamentam.";
31) līguma 37. pantam pievieno šādu punktu:
"4. Visas domstarpības starp ESM dalībniecēm attiecībā uz
18.a pantā noteiktā banku noregulējuma tiesiskā regulējuma
pastāvības nosacījuma ievērošanu var nodot tieši Eiropas
Savienības Tiesā saskaņā ar procedūru, ko nosaka Valde saskaņā ar
18.a panta 1. un 8. punktu. Eiropas Savienības Tiesas spriedums
ir saistošs tiesvedībā iesaistītajām pusēm; ESM rīkojas saskaņā
ar šādu spriedumu.";
32) līguma 38. panta vienīgo punktu aizstāj ar šādu:
"Lai sasniegtu savu mērķi, ESM ir tiesības sadarboties šā
līguma izpratnē ar SVF, ikvienu valsti, kas sniedz finansiālo
palīdzību ESM dalībniecei uz ad hoc pamata, jebkuru
Eiropas Savienības dalībvalsti un ar jebkuru starptautisku
organizāciju vai tiesību subjektu, kam ir pienākumi saistītajās
jomās.";
33) līguma 40. pantam pievieno šādu punktu:
"4. Neskarot 8. līdz 11. pantu un 39. pantu, Valde, lai
veicinātu šā panta 2. punktā minēto nodošanu, var izveidot
reģistrētā kapitāla papildu daļu, kas jāparaksta dažiem vai
visiem EFSI akcionāriem proporcionāli iemaksu atslēgai, kas
noteikta 2010. gada 10. jūnijā parakstītā EFSI pamatnolīguma 2.
pielikumā (ar grozījumiem). Papildu daļu veido pieprasāmais
kapitāls, tā nedod balsstiesības (pat ja pieprasa šādu kapitālu),
un tās maksimālā summa atbilst nodoto EFSI aizdevuma instrumentu
neapmaksātajai kopējai pamatsummai, kas reizināta ar procentuālo
daļu, kura nepārsniedz 165 %. Valde nosaka veidu un apstākļus,
kādos veic kapitāla prasījumus un maksājumus papildu daļas
ietvaros.
Šā panta 2. punktā minētā nodošana nepalielina EFSI un ESM
saistību summu salīdzinājumā ar scenāriju, kurā minētā nodošana
netiek veikta. Papildu daļa paredzēta EFSI aizdevumu nodošanas
atbalstam, un to samazina atbilstīgi minēto aizdevumu
atmaksāšanai.
Lēmums, ko Valde pieņem saskaņā ar pirmo daļu, stājas spēkā
pēc tam, kad ESM dalībnieces ir paziņojušas depozitāram par tām
piemērojamo valsts procedūru pabeigšanu.";
34) līguma 45. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:
"1) I pielikums: ESM iemaksu atslēga;
2) II pielikums: Parakstīšanās uz reģistrēto kapitālu;
3) III pielikums: ESM piesardzības finansiālās palīdzības
atbilstības kritēriji; un
4) IV pielikums: Apstiprināšanas kritēriji attiecībā uz
aizdevumiem un maksājumiem no atbalsta instrumenta.";
35) līgumā kā III pielikumu pievieno šādu tekstu:
"III
PIELIKUMS
ESM piesardzības finansiālās palīdzības atbilstības
kritēriji
1. Turpmāk minētie kritēriji ir atbilstības kritēriji
attiecībā uz ESM piesardzības finansiālo palīdzību, un tie ir
noteikti, ņemot vērā:
a) 2018. gada 14. decembra Eurosamita paziņojumu, kurā
apstiprināti ESM reformas darbības nosacījumi, norādot, ka tiks
precizēti ex ante atbilstības kritēriji, pamatojoties uz
kuriem izvērtē stabilu ekonomisko un finansiālo sniegumu, un ka
kredītlīnijas ar pastiprinātiem nosacījumiem
("ECCL") instruments arī turpmāk būs pieejams,
kā paredzēts pašreizējās ESM pamatnostādnēs; un
b) kopīgo nostāju par Eiropas Komisijas un ESM turpmāko
sadarbību, kas pievienota ESM reformas darbības nosacījumu
pielikumā, kā arī iestāžu uzdevumus un kompetences, kā paredzēts
Eiropas Savienības tiesiskajā regulējumā.
Turklāt, ņemot vērā to, ka ESM piesardzības finansiālās
palīdzības piešķiršanas procedūra ir saskaņā ar šā līguma 13. un
14. pantu, un ka saskaņā ar šā līguma 14. panta 1. punktu Valde
var nolemt piešķirt piesardzības finansiālo palīdzību ESM
dalībniecei, kuras valsts parāds ir ilgtspējīgs, un ka Direktoru
padome pieņem sīki izstrādātas pamatnostādnes par kārtību, kādā
tiek īstenota ESM piesardzības finansiālā palīdzība saskaņā ar šā
līguma 14. panta 5. punktu.
2. Atbilstības kritēriji attiecībā uz piesardzības
kredītlīnijas ar nosacījumiem ("PCCL") piešķiršanu:
Piekļuvi PCCL nosaka, pamatojoties uz atbilstības
kritērijiem, un to attiecina tikai uz tām ESM dalībniecēm, kuru
ekonomiskā un finansiālā situācija būtībā ir spēcīga un kuru
valsts parāds ir ilgtspējīgs. Parasti ESM dalībniecēm ir jāievēro
kvantitatīvas robežvērtības un jāatbilst kvalitatīviem
nosacījumiem, kas saistīti ar ES uzraudzību. Izvērtējumu veic par
to, vai iespējamā atbalsta saņēmēja ESM dalībniece var pretendēt
uz PCCL, pamatojoties uz šādiem kritērijiem:
a) tiek ievērotas kvantitatīvās fiskālās robežvērtības. ESM
dalībniecei netiek piemērota pārmērīga budžeta deficīta
novēršanas procedūra un tai divu gadu laikposmā, kas ir pirms
piesardzības finansiālās palīdzības pieprasījuma, ir jāievēro
trīs turpmāk minētās robežvērtības:
i) vispārējās valdības budžeta deficīts nepārsniedz 3 % no
IKP;
ii) vispārējās valdības strukturālā budžeta bilance atbilst
konkrētai valstij noteiktajai minimālajai robežvērtībai vai
pārsniedz to*;
iii) parāda kritērijs, ko veido vispārējās valdības parāda
attiecība pret IKP, kas ir mazāka par 60 %, vai starpības
samazinājums attiecībā pret 60 % atzīmi iepriekšējo divu gadu
laikposmā ar vidējo samazinājuma likmi par vienu divdesmito daļu
gadā;
b) nav pārmērīgas nelīdzsvarotības. ESM dalībniecei
nevajadzētu būt identificētai kā valstij, kurā pastāv pārmērīga
nelīdzsvarotība atbilstoši ES uzraudzības ietvaram;
c) līdzšinējā piekļuve starptautiskiem kapitāla tirgiem
attiecīgā gadījumā ar pieņemamiem noteikumiem;
d) ilgtspējīga ārējā pozīcija; un
e) finanšu nozarē nav tādas nopietnas neaizsargātības, kas
varētu apdraudēt ESM dalībnieces finanšu stabilitāti.
3. Atbilstības kritēriji ECCL piešķiršanai
Piekļuve ECCL ir pieejama tām ESM dalībniecēm, kurām
nav tiesību pretendēt uz PCCL, jo nav ievēroti daži
atbilstības kritēriji, bet kuru vispārējā ekonomiskā un
finansiālā situācija joprojām ir spēcīga un kuru valsts parāds ir
ilgtspējīgs.
__________________
* Minimālā robežvērtība ir strukturālās bilances līmenis, kas
nodrošina drošības rezervi pret LESD noteikto 3 % robežvērtību
parastos cikliskos apstākļos. To galvenokārt izmanto kā vienu
no trim elementiem, aprēķinot minimālo vidēja termiņa budžeta
mērķi.";
36) līgumā kā IV pielikumu pievieno šādu tekstu:
"IV PIELIKUMS
Apstiprināšanas kritēriji attiecībā uz aizdevumiem un
maksājumiem no atbalsta instrumenta
1. Turpmāk minētie kritēriji ir apstiprināšanas kritēriji
attiecībā uz aizdevumiem un maksājumiem no atbalsta instrumenta
un ir noteikti, ņemot vērā:
a) vienotajam noregulējuma fondam (VNF) paredzētā kopīgā
atbalsta instrumenta darbības principus, kas apstiprināti 2018.
gada 14. decembra Eurosamitā;
b) šā līguma 15.b apsvērumu, kurā minēts, ka vienotajam
noregulējuma fondam (VNF) paredzētā kopīgā atbalsta instrumenta
darbības principi, kas apstiprināti 2018. gada 14. decembra
Eurosamitā, paredz kritērijus maksājumiem, ko veic no atbalsta
instrumenta, tostarp inter alia galējā līdzekļa principu
un principu par fiskālo neitralitāti vidējā termiņā, pilnīgu
atbilstību VNMR un BAND, un tiesiskā regulējuma pastāvību;
c) šā līguma 12. panta 1.a punktu, kurā noteikts, ka
aizdevumus no atbalsta instrumenta piešķir tikai kā galējo
līdzekli un ciktāl tie vidējā termiņā ir fiskāli neitrāli;
d) šā līguma 18.a panta 8. punktu, kurā noteikts, ka atbalsta
instruments un tā izmantošana ir atkarīga no tā, vai tiek
ievērots banku noregulējuma tiesiskā regulējuma pastāvības
nosacījums, un ka turpmākos noteikumus par kārtību, kādā pārbauda
to, vai tiek ievērots šis nosacījums, un par sekām attiecībā uz
atbalsta instrumentu un tā izmantošanu, nosaka Valde saskaņā ar
šā līguma 18.a panta 1. punktu;
e) šā līguma 18.a panta 5. punktu, kurā noteikts, ka Direktoru
padome, savstarpēji vienojoties un pamatojoties uz šajā pielikumā
noteiktajiem kritērijiem, lemj par aizdevumiem un attiecīgajiem
maksājumiem saskaņā ar atbalsta instrumentu,
un ņemot vērā to, ka atbalsta instrumenta piešķiršanas un
īstenošanas kārtība ir saskaņā ar šā līguma 18.a pantu un ka
Direktoru padome pieņem sīki izstrādātas pamatnostādnes par
atbalsta instrumenta īstenošanas kārtību saskaņā ar šā līguma
18.a panta 4. punktu.
2. Atbalsta instrumenta aizdevumu un maksājumu apstiprināšanas
kritēriji:
a) atbalsta instrumentu izmanto kā galējo līdzekli. Tāpēc:
i) VNF rīcībā esošie finanšu līdzekļi, kuri ir pieejami
izmantošanai saskaņā ar VNMR 76. pantu un kuri vēl nav
piesaistīti noregulējuma darbībām, ir izsmelti, ieskaitot
situāciju, kad VNF rīcībā ir pieejami finanšu līdzekļi, bet tie
nav pietiekami attiecīgajam noregulējuma gadījumam;
ii) ex post iemaksas nav pietiekamas vai nav uzreiz
pieejamas; un
iii) VNV nevar aizņemties līdzekļus saskaņā ar VNMR 73. un 74.
pantu ar tādiem noteikumiem, ko VNV uzskata par pieņemamiem;
b) ir ievērots princips par fiskālo neitralitāti vidējā
termiņā. VNV atmaksas kapacitāte ir pietiekama, lai vidējā
termiņā pilnībā atmaksātu aizdevumu, kas piešķirts saskaņā ar
atbalsta instrumentu;
c) pieprasītie līdzekļi ir pieejami ESM. Attiecībā uz naudas
maksājumiem ESM ir saņēmis līdzekļus ar noteikumiem, kas ir
pieņemami ESM, vai - attiecībā uz beznaudas maksājumiem -
parādzīmes ir likumīgi izveidotas un turētas glabāšanā attiecīgā
vērtspapīru depozitārijā;
d) visas SVN puses, kuru teritorijā notiek attiecīgā
noregulējuma darbība, ir izpildījušas savas saistības attiecībā
uz tādu iemaksu pārskaitīšanu uz vienoto noregulējuma fondu
(VNF), kuras saņemtas no iestādēm, kas saņēmušas darbības atļauju
to teritorijā;
e) attiecīgajā brīdī nepastāv saistību neizpilde attiecībā uz
aizņēmumiem, ko VNV piešķīris ESM vai jebkurš cits kreditors, vai
VNV ir uzrādījusi neizpildes novēršanas plānu attiecībā uz
jebkuru šādu pastāvošu saistību neizpildes gadījumu un Direktoru
padome šo plānu uzskata par apmierinošu;
f) ir ievērots nosacījums par banku noregulējuma tiesiskā
regulējuma pastāvību, kā tā definēta šā līguma 18.a panta 9.
punktā, kā to saskaņā ar šā līguma 18.a panta 1. un 8. punktu
noteikusi Valde; un
g) īpaši paredzētā noregulējuma shēma pilnībā atbilst Eiropas
Savienības tiesību aktiem un ir stājusies spēkā saskaņā ar
Eiropas Savienības tiesību aktiem.".