45. pants

Mantojuma apsardzības pasākumi

1. Vienas Līgumslēdzējas Puses iestādes, atbilstoši savai likumdošanai, veic nepieciešamos pasākumus, lai apsargātu mantojamo mantu, kas atrodas tās teritorijā un ko atstājis mantojumā otras Līgumslēdzējas Puses pilsonis, kā arī lai pārvaldītu šo mantu.

2. Iestādēm, kuras ir atbildīgas par mantojuma apsardzību, pēc otras Līgumslēdzējas Puses pilsoņa nāves, ir pienākums nekavējoties informēt šīs Līgumslēdzējas Puses diplomātisko pārstāvniecību vai konsulāro iestādi par mantojuma atstājēja nāvi un par personām, kuras pieteikušas savas tiesības uz mantojumu, par zināmiem apstākļiem,kas attiecas uz šīm personām, kurām ir tiesības uz mantojumu, par to uzturēšanās vietu, par testamenta esamību, par mantojuma apmēru un vērtību un par pasākumiem, kādi veikti mantojuma apsardzībai.

3. Pēc tiesību aizsardzības iestādes, kura ir kompetenta veikt lietvedību mantojuma lietās, lūguma, kā arī pēc diplomātiskās pārstāvniecības vai konsulārās iestādes ierosinājuma, pasākumi, kuri veikti saskaņā ar šī panta 1.punktu var tikt grozīti, atcelti vai atlikti.

4. Mantojuma pieņemšanas termiņa, kurš paredzēts Līgumslēdzēju Pušu likumdošanā, tecējuma sākums ir skaitāms no dienas, kad diplomātiskajai pārstāvniecībai vai konsulārajai iestādei ir paziņots par mantojuma atstājēja nāvi.

5. Pēc diplomātiskās pārstāvniecības vai konsulārās iestādes lūguma tai tiek nodoti mirušā dokumenti un mantojamā kustamā manta.