10. pants

Līdz brīdim, kad Augstās Līgumslēdzējas puses atzīs Krievijas

valdību, tās ļauj Krievijai ievērot šā līguma nosacījumus;

Krievijas valstspiederīgajiem un uzņēmumiem ir tādas pašas

tiesības kā Augsto Līgumslēdzēju pušu valstspiedrīgajiem.

Prasības no 1. pantā noteiktajām teritorijām, ko tās varētu

izvirzīt, iesniedz saskaņā ar šajā līgumā paredzētajiem

nosacījumiem (6. pants un pielikums) ar Dānijas valdības

starpniecību, kas ir paziņojusi par savu gatavību būt par

vidutāju šim mērķim.

Šis līgums, kura teksts franču un angļu valodā ir vienlīdz

autentisks, ir jāratificē.

Ratifikācijas dokumentus nodod glabāšanā Parīzē cik ātri vien

iespējams.

Valstis, kuru valdība atrodas ārpus Eiropas, var ierobežot

savu rīcību, informējot Francijas Republikas valdību ar sava

diplomātiskā pārstāvja Parīzē starpniecību, apliecinot, ka

ratifikācija ir dota, un tādā gadījumā tā iespējami drīz nosūta

ratifikācijas dokumentu.

Šis līgums stāsies spēkā, ciktāl tas attiecas uz 8. panta

noteikumiem, dienā, kad to ir ratificējušas visas parakstītājas

valstis; un attiecībā uz visiem pārējiem aspektiem - tajā dienā,

kad stājas spēkā pantā paredzētie izrakteņu ieguves

noteikumi.

Francijas Republikas valdība aicinās trešās valstis stingri

ievērot šo attiecīgi ratificēto līgumu. Līguma ievērošanu īsteno

ar paziņojumu, kas adresēts Francijas valdībai, kura apņemas par

to paziņot citām Līgumslēdzējām pusēm.

To apliecinot, iepriekš minētās pilnvarotās personas ir

parakstījušas šo līgumu.

Sagatavots Parīzē, 1920. gada devītajā februārī divos

eksemplāros, no kuriem viens eksemplārs jānosūta Viņa Majestātes

Norvēģijas karaļa valdībai, bet viens - jānodod glabāšanā

Francijas Republikas arhīvā; apstiprinātas kopijas tiks nosūtītas

pārējām parakstītājām valstīm.

Pielikums:

1.

1) Paziņojumu par visām pretenzijām uz zemi, ko jebkura

valdība ir izteikusi pirms šā līguma parakstīšanas, attiecīgās

prasītājas valsts valdība triju mēnešu laikā pēc šā līguma spēkā

stāšanās dienas nosūta komisāram, kura pārziņā ir šādu prasību

izskatīšana. Komisārs būs tiesnesis vai jurists, Dānijas

pilsonis, kam ir nepieciešamā kvalifikācija šāda uzdevuma

veikšanai, un viņu ieceļ Dānijas valdība.

2) Paziņojumā jāiekļauj precīzas pieprasītās zemes robežas un

jāpievieno karte mērogā, kas ir ne mazāks kā 1:1'000'000,

un kurā pieprasītā zeme ir skaidri atzīmēta.

3) Papildus paziņojumam, jāveic naudas noguldījums viena pensa

apmērā par katru akru (40 āriem) pieprasītās zemes, lai segtu

izdevumus par prasību izskatīšanu.

4) Komisāram būs tiesības pieprasīt no prasītājiem papildu

dokumentus vai informāciju, ko viņš uzskata par nepieciešamu.

5) Komisārs pārbaudīs šādi iesniegtās prasības. Šajā nolūkā

viņš ir tiesīgs saņemt tādu ekspertu palīdzību, kādu viņš uzskata

par nepieciešamu, un nepieciešamības gadījumā varēs veikt

izmeklēšanu uz vietas.

6) Komisāra atalgojumu nosaka, Dānijas valdībai vienojoties ar

pārējām attiecīgajām valdībām. Komisārs nosaka atalgojumu saviem

palīgiem, kādus viņš uzskata par vajadzīgiem pieņemt darbā.

7) Pēc prasību izskatīšanas komisārs sagatavo ziņojumu,

precīzi norādot tās prasības, kas pēc viņa ieskatiem ir

atzīstamas uzreiz, un tās, kuras ir apstrīdētas vai kāda cita

iemesla dēļ pēc viņa ieskatiem ir jāiesniedz šķīrējtiesā saskaņā

ar turpmāk minētajiem noteikumiem. Šā ziņojuma kopijas komisārs

nosūta attiecīgajām valdībām.

8) Ja summas, kas noguldīta saskaņā ar 3. apakšpunktu, apjoms

nav pietiekams, lai segtu izdevumus par prasības izskatīšanu,

katrā gadījumā, kad komisārs uzskata, ka prasība būtu atzīstama,

uzreiz jānosaka, kāda papildu summa prasītājam būtu jāsamaksā.

Šīs summas aprēķina pamatā būs tās zemes platība, uz kuru

prasītāja īpašumtiesības ir atzītas.

Ja summas, kas noguldītas saskaņā ar 3. apakšpunktu, pārsniedz

izdevumus par prasības izskatīšanu, atlikums tiek novirzīts

turpmāk paredzētās šķīrējtiesas izmaksām.

9) Trīs mēnešu laikā no dienas, kad ir izdots šā punkta 7.

apakšpunktā minētais ziņojums, Norvēģijas valdība veic

nepieciešamos pasākumus, lai prasītājiem, kuru prasījumus

komisārs ir atzinis, piešķirtu likumīgas īpašumtiesības,

nodrošinot ekskluzīvas īpašumtiesības uz attiecīgo zemi

atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem vai tādiem, kas

jāpieņem šā līguma 1. pantā minētajās teritorijās, un uz to

attiecas šā līguma 8. pantā minētie izrakteņu ieguves

noteikumi.

Tomēr, ja atbilstoši šā punkta 8. apakšpunktam nepieciešams

veikt papildu maksājumu, tiek nodotas tikai pagaidu

īpašumtiesības, kuras kļūst galīgas pēc prasītāja papildu summas

maksājuma saņemšanas tādā pamatotā termiņā, kuru nosaka

Norvēģijas valdība.

2.

Prasības, kuras komisārs, pamatojoties uz kādu no iepriekšējā

punkta 1. apakšpunktā minētajiem iemesliem nav atzinis par

pamatotām, tiks risinātas atbilstoši turpmāk minētajiem

noteikumiem:

1) trīs mēnešu laikā pēc iepriekšējā punkta 7. apakšpunktā

minētā ziņojuma izdošanas katra valdība, kuras pilsoņi ir

iesnieguši prasības un kuras nav atzītas, ieceļ vienu

šķīrējtiesnesi.

Komisārs būs šādi izveidotās tiesas priekšsēdētājs. Ja balsu

sadalījums ir vienāds, viņam ir izšķirošā balss. Viņš izvirza

sekretāru, kas saņems šā punkta 2. apakšpunktā minētos

dokumentus, un veiks visus vajadzīgos pasākumus, kas nepieciešami

tiesas sanāksmei.

2) Viena mēneša laikā pēc 1. apakšpunktā minētā sekretāra

iecelšanas attiecīgie prasītāji ar viņu attiecīgās valdības

starpnieka palīdzību nosūta viņam paziņojumus, precīzi norādot

savas prasības, kopā ar dokumentiem un argumentiem, ko viņi

varētu vēlēties iesniegt kā apliecinājumu.

3) Divu mēnešu laikā pēc 1. apakšpunktā minētā sekretāra

iecelšanas tiesa sanāk Kopenhāgenā, lai izskatītu tai iesniegtās

prasības.

4) Tiesas valoda ir angļu. Dokumentus vai argumentus

ieinteresētās personas tiesai var iesniegt dzimtajā valodā, bet

tādā gadījumā jābūt pievienotam tulkojumam angļu valodā.

5) Prasītājiem ir tiesības, ja viņi to vēlas, tikt

uzklausītiem tiesā, vai nu personīgi vai ar pārstāvja palīdzību

un tiesa ir tiesīga aicināt prasītāju iesniegt tādus papildu

paskaidrojumus, dokumentus vai argumentus, kādus tā uzskata par

nepieciešamiem.

6) Pirms jebkuras lietas izskatīšanas tiesa pieprasa pusēm

iemaksāt depozītu vai sniegt garantiju par tādu summu, kādu tā

uzskata nepieciešamu, lai segtu katras puses tiesas izdevumu

daļu. Nosakot šādas summas apmēru, tiesa pamatojas galvenokārt uz

pieprasītās zemes platību. Tiesai ir arī tiesības pieprasīt

papildu depozītu no pusēm gadījumos, kad iesaistīti īpaši

izdevumi.

7) Šķīrējtiesnešu honorāru aprēķina par mēnesi, un to nosaka

attiecīgās valdības. Sekretāra un citu tiesas nodarbināto personu

algu nosaka priekšsēdētājs.

8) Saskaņā ar šā pielikuma noteikumiem tiesai ir visas

pilnvaras reglamentēt savas procedūras.

9) Izskatot prasības, tiesa ņem vērā:

a) visus piemērojamos noteikumus un starptautiskos tiesību

aktus;

b) vispārējos taisnīguma un vienlīdzības principus;

c) šādus apstākļus:

i) datumu, kurā pieprasīto zemi pirmo reizi ir aizņēmis

prasītājs vai viņa īpašumtiesību priekšteči;

ii) datumu, kad prasība tikusi paziņota prasītāja

valdībai;

iii) apmēru, kādā prasītājs vai viņa īpašumtiesību priekšteči

ir izstrādājuši un izmantojuši pieprasīto zemi. Saistībā ar šo

tiesa ņem vērā apmēru, kādā 1914.-1919. gada kara radītie

apstākļi vai ierobežojumi prasītājiem varētu būt traucējuši

attīstīt darbību.

10) Visus tiesas izdevumus sadala starp prasītājiem tādās

proporcijās, kā to lemj tiesa. Ja saskaņā ar 6. apakšpunktu

samaksāto summu apjoms ir lielāks par tiesas izdevumiem, atlikumu

atdod pusēm, kuru prasījumi ir atzīti - tādās proporcijās, kā

tiesa to uzskata par piemērotu.

11) Tiesa savus lēmumus paziņo attiecīgajām valdībām, tostarp

jebkurā gadījumā Norvēģijas valdībai.

Norvēģijas valdība trīs mēnešu laikā pēc katra lēmuma

saņemšanas veic nepieciešamos pasākumus, lai prasītājiem, kuru

prasījumus tiesa ir atzinusi, piešķirtu likumīgas īpašumtiesības

uz attiecīgo zemi atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem

vai tādiem, kas jāpieņem šā līguma 1. pantā minētajās

teritorijās, un uz to attiecas šā līguma 8. pantā minētie

izrakteņu ieguves noteikumi. Tomēr šādi piešķirtās īpašumtiesības

kļūst galīgas tikai pēc attiecīgā prasītāja tiesas izdevumu daļas

samaksas tādā pamatotā termiņā, ko nosaka Norvēģijas valdība.

3.

Visas prasības, kas netiek paziņotas komisāram saskaņā ar 1.

punkta 1. apakšpunktu, vai kuras viņš nav atzinis, saskaņā ar 2.

punktu netiek iesniegtas šķīrējtiesai, tiek pilnībā anulētas.