8. pants

Norvēģija apņemas izdot izrakteņu ieguves noteikumus attiecībā

uz 1. pantā minētajām teritorijām, jo īpaši attiecībā uz jebkāda

veida nodokļiem, nodevām vai maksājumiem, un vispārējiem vai

īpašiem darba apstākļiem, izslēdzot jebkādas privilēģijas,

monopolstāvokli vai atbalstu par labu valstij vai jebkuras

Augstās Līgumslēdzējas puses valstspiederīgajiem, tostarp

Norvēģijai, un tajās nosaka garantijas visu kategoriju apmaksāta

personāla atalgojumam un aizsardzībai, kas nepieciešama to

fiziskajai, morālajai un intelektuālajai labklājībai.

Iekasētie nodokļi un nodevas paredzētas tikai un vienīgi

minētajām teritorijām, un tās nepārsniedz to summu, kas

nepieciešama šādiem mērķiem.

Tādējādi, jo īpaši, tā kā tas ir saistīts ar derīgo izrakteņu

eksportu, Norvēģijas valdība ir tiesīga noteikt eksporta nodokli

kas nepārsniedz 1 % no maksimālās eksportēto derīgo izrakteņu

vērtības par apjomu līdz 100'000 tonnām, bet, ja tas

pārsniedz šo daudzumu, nodoklis proporcionāli tiks samazināts.

Vērtību nosaka navigācijas sezonas beigās, aprēķinot iegūto

vidējo franko uz kuģa.

Trīs mēnešus pirms izrakteņu ieguves noteikumu stāšanās spēkā

Norvēģijas valdība nosūta noteikumu projektu pārējām

Līgumslēdzējām valstīm. Ja šajā laikā viena vai vairākas minētās

valstis ierosina grozīt šos noteikumus, pirms tie tiek piemēroti,

šādi priekšlikumi Norvēģijas valdībai jānosūta citām

Līgumslēdzējām valstīm, lai tos var iesniegt komisijai, ko veido

viens pārstāvis no katras minētās valsts un kas to pārbauda un

pieņem lēmumu. Minētā komisija sanāk pēc Norvēģijas valdības

uzaicinājuma un pieņem lēmumu trīs mēnešu laikā, skaitot no

pirmās sanāksmes. Tā pieņem lēmumus ar balsu vairākumu.