24. pants

Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma

32. panta trešo daļu tiesību norma, kuru Satversmes tiesa

atzinusi par neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību

normai, uzskatāma par spēkā neesošu no Satversmes tiesas

sprieduma publicēšanas dienas, ja Satversmes tiesa nav lēmusi

citādi. Satversmes tiesai iespēju robežās jāgādā par to, lai

situācija, kāda varētu veidoties no brīža, kad apstrīdētā norma

zaudē spēku, neradītu personām Satversmē garantēto pamattiesību

aizskārumu, kā arī nenodarītu būtisku kaitējumu sabiedrības

interesēm. Izņēmuma gadījumos, kad Satversmei neatbilstošas

normas tūlītēja spēka zaudēšana Satversmei neatbilstu vēl vairāk

nekā tās atstāšana spēkā, ir iespējams noteikt arī citu normas

spēka zaudēšanas brīdi (sk. Satversmes tiesas 2018. gada

12. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2017-17-01

24. punktu).

24.1. Ja apstrīdētās normas zaudētu spēku no

Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas dienas, tad attiecībā uz

daļu zemes likumiskās lietošanas tiesiskajās attiecībās esošo

personu likumā vispār nebūtu noteikts zemes likumiskās lietošanas

maksas apmērs, kā arī nebūtu tāda tiesiskā regulējuma, kas

noteiktu, kādas kadastrālās vērtības tiek aprēķinātas un

reģistrētas.

Savukārt tad, ja Satversmes tiesa nolemtu, ka apstrīdētās

normas atzīstamas par spēkā neesošām no to pieņemšanas brīža vai

kāda cita brīža pagātnē, būtu apdraudēta zemes likumiskās

lietošanas tiesisko attiecību stabilitāte un skaidrība. Tāpēc

šajā gadījumā ir nepieciešams un pieļaujams tas, ka Satversmei

neatbilstošas normas vēl kādu laiku paliek spēkā, lai

likumdevējam būtu iespēja rast taisnīgu risinājumu šo tiesisko

attiecību noregulēšanai.

Izskatāmās lietas kontekstā jo sevišķi svarīgi ir tas, ka

tieši likumdevējam jāizšķiras, kādā veidā līdzsvarot zemes

īpašnieku un būvju īpašnieku tiesiskās attiecības, kā arī

sabiedrības labklājības aizsardzību. Satversmes tiesa nevar

aizstāt tiesību normu izdevēja rīcības brīvību ar savu viedokli

par racionālāko risinājumu. Likumdevējam šīs tiesiskās attiecības

jānoregulē tādā veidā, lai visi zemes īpašnieki saņemtu tādu

zemes likumiskās lietošanas maksu, kas pilda atlīdzības funkciju,

bet vienlaikus tiktu ievērotas arī būvju īpašnieku tiesības.

Minētā risinājuma izstrādāšanai nepieciešams saprātīgs laika

posms.

Tādējādi apstrīdētās normas attiecībā uz zemes likumiskās

lietošanas tiesiskajām attiecībām atzīstamas par spēkā neesošām

no 2027. gada 1. janvāra.

24.2. Lai arī apstrīdētās normas attiecībā uz

zemes likumiskās lietošanas tiesiskajām attiecībām atzīstamas par

spēkā neesošām no 2027. gada 1. janvāra, šajā spriedumā

konstatēts, ka daļai zemes īpašnieku ar šīm normām radītais

Satversmes 105. panta pirmajā un trešajā teikumā ietverto

pamattiesību aizskārums ir radies jau iepriekš. Ja zemes

likumiskās lietošanas maksa nesedz nekustamā īpašuma nodokļa

maksājumu par konkrēto zemi vai ir vienāda ar to vai ja pēc šā

nodokļa samaksas atlīdzība, kas paliek zemes īpašniekam, ir

nesamērīgi maza, tad konstatējams, ka šādu zemes īpašnieku

tiesības uz īpašumu tiek nepamatoti aizskartas no 2025. gada

1. janvāra.

Atbilstoši Satversmes 92. panta trešajam teikumam

ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu nepamatota

tiesību aizskāruma gadījumā. Izskatāmajā lietā jau ir secināts,

ka apstrīdētās normas skar sociāli nozīmīgu jomu un attiecas uz

ievērojamu sabiedrības daļu, kā arī ir vērstas uz tiesiskās

noteiktības un sociālā miera nodrošināšanu un valsts resursu

efektīvu izmantošanu. Lai Satversmes tiesas sprieduma izpilde un

zemes īpašnieku pamattiesību aizsardzība būtu efektīva, turklāt

neradītu tiesisko nenoteiktību, konkrētajā gadījumā likumdevējam

jāpieņem tiesiskais regulējums, lai atbilstīgi atlīdzinātu zemes

īpašniekiem par nepamatotu tiesību aizskārumu, kas tiem radies

apstrīdēto normu dēļ. Proti, likumdevējam ne vēlāk kā līdz

2026. gada 1. jūnijam jāpieņem tiesiskais regulējums,

kas nodrošinās zemes īpašniekiem tiesības uz atbilstīgu

atlīdzinājumu par viņu pamattiesību nepamatotu aizskārumu

gadījumos, kad zemes likumiskās lietošanas maksa nesedz nekustamā

īpašuma nodokļa maksājumu par konkrēto zemi, ir vienāda ar to vai

kad pēc šā nodokļa samaksas atlīdzība, kas paliek zemes

īpašniekam, ir nesamērīgi maza. Atbilstīgs atlīdzinājums zemes

īpašniekiem pienākas par viņu pamattiesību nepamatotu aizskārumu

no 2025. gada 1. janvāra un līdz dienai, kad stājas

spēkā jauns zemes likumiskās lietošanas maksas tiesiskais

regulējums. Pretējā gadījumā šie zemes īpašnieki būs tiesīgi

prasīt atbilstīgu atlīdzinājumu no valsts prasības tiesvedības

kārtībā.

Nolēmumu

daļa

Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu,

Satversmes tiesa

nosprieda: