19. pants

Pieteikuma iesniedzēja ir lūgusi apstrīdēto normu

attiecībā uz viņu atzīt par spēkā neesošu ar brīdi, kad noslēgts

līgums par asistenta pakalpojuma sniegšanu viņas mātei, proti, ar

2015. gada 24. augustu. Viņa vērsusies Birojā ar lūgumu sniegt

skaidrojumu par šā līguma noslēgšanas tiesiskumu pēc tam, kad

līgums jau bija noslēgts. No lietas materiāliem izriet, ka gan

pašvaldība, gan Pieteikuma iesniedzēja uzskatīja, ka līgums par

asistenta pakalpojuma sniegšanu ir noslēdzams, lai gan tā

slēgšanas brīdī bija spēkā regulējums par amatu savienošanas

ierobežojumiem.

Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 32. panta trešo daļu

tiesību norma, kuru Satversmes tiesa atzinusi par neatbilstošu

augstāka juridiska spēka tiesību normai, uzskatāma par spēkā

neesošu no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas dienas, ja

Satversmes tiesa nav noteikusi citādi. Saskaņā ar Satversmes

tiesas likuma 31. panta 11. punktu Satversmes tiesa spriedumā

norāda brīdi, ar kuru zaudē spēku apstrīdētā tiesību norma, kas

atzīta par neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību

normai.

Satversmes tiesa atzinusi, ka apstrīdētās normas radīto

nelabvēlīgo seku novēršanas labad apstrīdētā norma var tikt

atzīta par spēkā neesošu no pieteikuma iesniedzēja pamattiesību

aizskāruma rašanās brīža (sk. Satversmes tiesas 2014. gada 28.

novembra sprieduma lietā Nr. 2014-09-01 21. punktu). Līdz ar

to Satversmes tiesai ir jāizlemj, vai lietā izvērtējamās

tiesiskās attiecības ļauj apstrīdēto normu attiecībā uz

Pieteikuma iesniedzēju atzīt par spēkā neesošu no viņas

pamattiesību aizskāruma rašanās brīža.

Esošā apstrīdētās normas redakcija ir spēkā no 2013. gada 23.

janvāra. Līdz ar to visām tajā minētajām valsts amatpersonām bija

noteikts ierobežojums attiecībā uz amatu savienošanu, citstarp

arī uzņēmuma līgumu slēgšanu.

Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 1. un 16. pantu Satversmes

tiesas kompetencē neietilpst pienākums izvērtēt tiesību normu

piemērošanu (sk. Satversmes tiesas 2002. gada 21. oktobra

sprieduma lietā Nr. 2002-05-010306 7. punktu). Satversmes

tiesa norāda, ka jautājumi, kas attiecas uz konkrētā līguma

slēgšanu, nav risināmi konstitucionālās jurisdikcijas

ietvaros.

Tādējādi izskatāmajā lietā nav

jānosaka apstrīdētās normas spēkā neesamība attiecībā uz

Pieteikuma iesniedzēju ar atpakaļvērstu spēku.

Nolēmumu

daļa

Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu,

Satversmes tiesa

nosprieda:

Ņemot vērā Satversmes tiesas 2015.

gada 23. novembra spriedumu lietā Nr. 2015-10-01,

1. atzīt likuma "Par interešu

konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 7. panta

trešo daļu attiecībā uz tiesnesi, kuram, dzīvojot nedalītā

mājsaimniecībā ar ģimenes locekli, nepieciešams tam sniegt

asistenta pakalpojumu, par atbilstošu Latvijas Republikas

Satversmes 110. panta pirmajam teikumam;

2. atzīt likuma "Par interešu konflikta

novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 7. panta trešo daļu

attiecībā uz tiesnesi, kuram, dzīvojot nedalītā mājsaimniecībā ar

ģimenes locekli, nepieciešams tam sniegt asistenta pakalpojumu,

par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 91. panta

pirmajam teikumam.

Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs

A.Laviņš