Par likuma "Par nodokļiem un nodevām" 34. panta pirmās daļas, ciktāl tā nosaka soda naudas 100 procentu apmērā no budžetā iemaksājamās nodokļa summas aprēķinu un piedziņu no nodokļu maksātāja, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam

4. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija -

norāda, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 105. pantam.

Vispārīgais apstrīdētajā normā paredzētās soda naudas mērķis

esot panākt, lai nodokļu maksātāji pildītu savus pienākumus

nodokļu jomā, kā arī sodīt pārkāpējus. Soda nauda nodrošinot to,

lai valsts savlaicīgi gūtu ienākumus nodokļu maksājumu veidā.

Apstrīdētajā normā paredzēto soda naudu varot salīdzināt ar

administratīvo atbildību par izvairīšanos no nodokļu un tiem

pielīdzināmo maksājumu nomaksas un par nodokļu maksātāju

reģistrēšanās kārtības neievērošanu. Nosakot administratīvā soda

veidu un mēru, tiekot vērtēts izdarītā pārkāpuma raksturs, pie

atbildības saucamās personas personība (juridiskajai personai -

reputācija), mantiskais stāvoklis, pārkāpuma izdarīšanas

apstākļi, atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi.

No apstrīdētās normas neizrietot, ka tās piemērošanas procesā

nodokļu administrācijai katrā konkrētajā gadījumā būtu jāvērtē

nodokļu maksātāja individuālie apstākļi. Iespēja noteikt tiesisku

nodokļa samaksas pienākumu un piedzīt nokavējuma naudu kopsakarā

ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" XVI nodaļā

paredzēto administratīvo atbildību esot līdzeklis, kas tikpat

efektīvi kā apstrīdētajā normā noteiktā soda nauda ļautu sasniegt

apstrīdētajā normā ietvertā pamattiesību ierobežojuma leģitīmo

mērķi, bet mazāk ierobežotu indivīda tiesības.