6. pants

Pieaicinātā persona - tiesībsargs - norāda,

ka apstrīdētā norma tās pašreizējā redakcijā rada nesamērīgas

piemērošanas risku un būtu precizējama.

Valstij esot pienākums sabiedrības labklājības interesēs

izveidot efektīvu nodokļu iekasēšanas sistēmu. Taču valstij esot

arī pienākums aizsargāt personas no nesamērīgiem sodiem, pat ja

tie tiek piemēroti par nodokļu likumu pārkāpumiem.

Atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā atzītajai

samērīguma principa izpratnei esot nošķiramas sankcijas, kas tiek

piemērotas tādam nodokļu maksātājam, kurš apzināti slēpis ar

nodokli apliekamo objektu, un tādam nodokļu maksātājam, kurš

pārkāpumu pieļāvis neuzmanības dēļ. Vērtējot sankcijas

samērīgumu, vajagot ņemt vērā pārkāpuma raksturu un smagumu, kā

arī to, vai konkrētais sankcijas apmērs patiešām ir nepieciešams,

lai nodrošinātu precīzu nodokļa iekasēšanu un izvairītos no

krāpšanas.

Likumdevēja izvēle noteikt soda naudu 100 procentu apmērā no

nesamaksātās nodokļa summas esot samērīga tiktāl, ciktāl

pienākums maksāt šādu soda naudu attiecas uz personām, kuras

izrādījušas tādu attieksmi pret likumā noteiktā pienākuma

izpildi, kas liecina par ļaunu nodomu vai rupju neuzmanību un

nevērību pret saviem pienākumiem. Tomēr gadījumos, kad persona

likumā noteikto pienākumu nav izpildījusi neizpratnes, kļūdas vai

nezināšanas dēļ, likumā vajadzētu būt paredzētai iespējai variēt

soda naudas apmēru, tādējādi panākot soda individualizāciju.