83. pants
vien nenovērstu negatīvās sekas, kas rastos tad,

ja apstrīdētā norma tiktu atcelta. Tiesas procesa dalībnieki

nespētu novērtēt tiesneša neitralitātes un objektivitātes

pakāpi.

Apstrīdētajā normā noteiktais tiesneša tiesību ierobežojums

skarot aktīvu un tiešu līdzdalību politiskajā partijā, taču

neierobežojot tiesneša pārliecības brīvību un aktīvās vēlēšanu

tiesības.

Tiesneša līdzdalība sabiedrībai nozīmīgu jautājumu kārtošanā

neesot pilnībā aizliegta, bet tikai pakārtota nozīmīgākai

sabiedrības interesei, proti, tiesneša pienākumam spriest

taisnīgu tiesu. Viens no apstrīdētās normas pieņemšanas

iemesliem, pēc L. Liepas domām, varējusi būt vēlme nošķirt tiesu

sistēmas darbību no politikas.

Tiesas sēdē L. Liepa norādīja, ka politiskā partija vai

cita politiska organizācija apvieno indivīdus ar līdzīgiem

politiskajiem uzskatiem noteiktu politisko mērķu sasniegšanas

labad. Ja tiesnesis būtu partijas biedrs, bet neievērotu partijas

deklarēto nostāju, viņu varētu no partijas izslēgt vai

disciplināri sodīt. Apstrīdētā norma pēc sava rakstura primāri

esot ētiska. Tiesneša statuss sabiedrībā un pienākumi, kurus viņš

uzņēmies, uzliekot viņam īpašu nastu, citastarp arī aizliegumu

darboties politiskajā partijā. Taču L. Liepa uzskata, ka šis

tiesnešiem saistošais aizliegums ir samērīgs.

13. Pieaicinātā persona - profesors, Latvijas

Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes