83. pants
).

Zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu paļaušanās uz likumā "Par tiesu

varu" ietverto amatalgas noteikšanas regulējumu esot

aizsargājama, jo vajagot ņemt vērā vairākus ar tiesneša amatu

saistītus faktorus. Tiesnešiem ar likumu esot noteiktas augstas

kvalifikācijas un kompetences prasības. Tiesnešu karjera esot

ilgtermiņa izvēle, tāpēc svarīgas esot stabilas garantijas.

Tiesnešiem esot noteikti stingri amatu savienošanas ierobežojumi,

līdz ar to atalgojuma izmaiņas tiesnešus skarot īpaši, jo viņiem

esot visai ierobežotas iespējas nopelnīt papildus. Turklāt,

pārtraucot tiesneša karjeru uz laiku, amata vieta netiekot

saglabāta un tiesneša karjera jāsāk no jauna.

Pieteikuma iesniedzēji uzsver, ka ar apstrīdētajām normām tiek

pārkāpts arī tiesiskās stabilitātes princips. Grozot likumā "Par

tiesu varu" noteikto amatalgas aprēķināšanas kārtību, Pieteikuma

iesniedzējiem esot liegta iespēja balstīt savas turpmākās

darbības uz spēkā esošiem normatīvajiem aktiem un efektīvi plānot

savus ienākumus un izdevumus.

4.3. Pieteikuma iesniedzēji norāda, ka zemesgrāmatu

nodaļu tiesnešu atlīdzības samazinājums nav samērīgs un taisnīgs

salīdzinājumā ar citās valsts institūcijās strādājošo darba

samaksas samazinājumu, jo laikā, kad pārējo varas atzaru

pārstāvjiem amatalga tika palielināta, zemesgrāmatu nodaļu

tiesnešiem tā bija iesaldēta. Turklāt tiesnešu darba samaksas

sistēma jau pati par sevi paredzot tiesnešu atlīdzības

automātisku samazināšanos ekonomiskās lejupslīdes apstākļos,

tāpēc apstrīdētās normas radot netaisnīgu un nepieļaujamu

atkārtotu samazinājumu.

4.4. Pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem

Pieteikuma iesniedzēju pārstāve Inese Nikuļceva papildus

norādīja, ka 2010. gada 22. jūnija spriedumā izdarītie secinājumi

esot attiecināmi arī uz zemesgrāmatu nodaļu tiesnešiem. Tomēr,

vērtējot sabiedrības intereses attiecībā uz valsts pamatbudžeta

stabilitātes nodrošināšanu, no vienas puses, un tiesnešu tiesības

saņemt veiktajam darbam atbilstošu samaksu un sabiedrības

intereses attiecībā uz taisnīgu un neatkarīgu tiesu, no otras

puses, papildus esot jāņem vērā arī tiesnešiem un zemesgrāmatu

nodaļu tiesnešiem noteiktā atalgojuma atšķirības.

Mēnešalga, ko saņem zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis bez

kvalifikācijas klases, pašreiz sastādot 79,11 procentus no

tiesneša mēnešalgas, tātad esot ievērojami zemāka par rajona

(pilsētas) tiesas tiesneša amatalgu, un tas neatbilstot

vienlīdzības principam. Tāpēc Satversmes 107. un 83. panta

pārkāpums neesot attaisnojams ar sabiedrības interesēm attiecībā

uz valsts pamatbudžeta stabilitātes nodrošināšanu.

Zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amatalga esot salīdzināma ar

citu profesiju pārstāvju amatalgām tikai tad, ja šo profesiju

pārstāvjiem ir noteiktas līdzvērtīgas atbildības, kompetences,

kvalifikācijas, pieredzes un neatkarības prasības, kā arī

līdzvērtīgi ierobežojumi. Turklāt zemesgrāmatu nodaļu tiesnešiem

amatalga pašlaik esot daudz zemāka nekā lielākajai daļai

juridisko profesiju pārstāvju, arī to, kuriem ir noteiktas

zemākas kvalifikācijas un pieredzes prasības un nav noteikti

stingri ierobežojumi.

Lai gan zemesgrāmatu nodaļās pieņemto lēmumu skaits kopumā

esot samazinājies, būtiski samazinājies arī nostiprinājuma lūgumu

izskatīšanas laiks un līdz ar to tiekot nodrošināts

civiltiesiskās apgrozības ātrums. Turklāt katra zemesgrāmatu