Par likuma "Par valsts pensijām" pārejas noteikumu 1.punkta (daļā par Latvijas nepilsoņu darba un tam pielīdzināto periodu pielīdzināšanu apdrošināšanas stāžam) atbilstību Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 14.pantam kopsakarā ar Pirmā protokola 1.pantu un Latvijas Republikas Satversmes 91.pantam

1. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Saeima 1995. gada 2. novembrī pieņēma likumu

"Par valsts pensijām" (turpmāk arī - Pensiju likums),

kas stājās spēkā 1996. gada 1. janvārī. Pensiju likuma pārejas

noteikumu 1. punkts noteica:

"Latvijas Republikas pilsoņiem līdz 1991. gada 1.

janvārim Latvijā un ārpus Latvijas uzkrātie darba un tam

pielīdzinātie periodi veido apdrošināšanas stāžu, kas

nepieciešams valsts pensijas piešķiršanai, neatkarīgi no sociālās

apdrošināšanas iemaksu izdarīšanas. Ārvalstu pilsoņiem un

bezvalstniekiem, kuru pastāvīgā dzīves vieta 1991. gada 1.

janvārī bija Latvijas Republika, šis noteikums attiecināms tikai

uz Latvijā uzkrātajiem darba un tam pielīdzinātajiem periodiem.

[...]"

1996. gada 6. novembrī Saeima izdarīja grozījumus šajā normā,

izsakot to šādā redakcijā:

"Latvijas pilsoņiem, repatriantiem, viņu ģimenes

locekļiem un pēcnācējiem līdz 1991. gada 1. janvārim Latvijā un

ārpus Latvijas uzkrātie darba un tam pielīdzinātie periodi veido

apdrošināšanas stāžu, kas nepieciešams valsts pensijas

piešķiršanai, neatkarīgi no sociālās apdrošināšanas iemaksu

izdarīšanas. Ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, kuru pastāvīgā

dzīves vieta 1991. gada 1. janvārī bija Latvija, apdrošināšanas

stāžu veido Latvijā uzkrātie darba un tam pielīdzinātie periodi,

kā arī ārpus Latvijas uzkrātie darbam pielīdzinātie periodi, kuri

minēti šā punkta 4., 5. un 10. apakšpunktā. […]"

Ar 2005. gada 20. oktobra likumu Saeima izteica normu jaunā

redakcijā:

"Līdz 1990. gada 31. decembrim Latvijas pilsoņiem

Latvijas teritorijā un bijušās PSRS teritorijā uzkrātie darba un

tam pielīdzinātie periodi, kā arī šā punkta 10. apakšpunktā

minētais ārpus Latvijas uzkrātais periods ir pielīdzināts

apdrošināšanas stāžam. Ārvalstniekiem un bezvalstniekiem

apdrošināšanas stāžam pielīdzināts Latvijas teritorijā uzkrātais

darba un tam pielīdzinātais periods, kā arī bijušās PSRS

teritorijā uzkrātie darbam pielīdzinātie periodi, kas norādīti šā

punkta 4. un 5. apakšpunktā, un šā punkta 10. apakšpunktā

minētais ārpus Latvijas uzkrātais periods. [...]"

Ar 2008. gada 19. jūnija likumu Saeima vēlreiz grozīja minēto

normu un aizstāja otrajā teikumā vārdus "Ārvalstniekiem un

bezvalstniekiem" ar vārdiem "Ārvalstniekiem,

bezvalstniekiem un Latvijas nepilsoņiem". Tādējādi kopš

2008. gada 1. jūlija, kad šie grozījumi stājās spēkā, Pensiju

likuma pārejas noteikumu 1. punkts nosaka:

"Līdz 1990. gada 31. decembrim Latvijas pilsoņiem

Latvijas teritorijā un bijušās PSRS teritorijā uzkrātie darba un

tam pielīdzinātie periodi, kā arī šā punkta 10. apakšpunktā

minētais ārpus Latvijas uzkrātais periods ir pielīdzināts

apdrošināšanas stāžam. Ārvalstniekiem, bezvalstniekiem un

Latvijas nepilsoņiem apdrošināšanas stāžam pielīdzināts Latvijas

teritorijā uzkrātais darba un tam pielīdzinātais periods, kā arī

bijušās PSRS teritorijā uzkrātie darbam pielīdzinātie periodi,

kas norādīti šā punkta 4. un 5. apakšpunktā, un šā panta 10.

apakšpunktā minētais ārpus Latvijas uzkrātais periods. Līdz

1990.gada 31.decembrim [...]apdrošināšanas stāžam pielīdzināti

šādi darbam pielīdzinātie periodi: [...]

4) mācību laiks augstākajās mācību iestādēs, kā arī citās

mācību iestādēs pēc vidējās izglītības iegūšanas, bet ne vairāk

par pieciem gadiem attiecībā uz specialitātēm, kurās izglītības

iegūšanai bija noteikti ne vairāk kā pieci gadi, un ne vairāk par

sešiem gadiem attiecībā uz specialitātēm, kurās izglītības

iegūšanai bija noteikti vairāk nekā pieci gadi;

5) mācību laiks aspirantūras dienas nodaļā, bet ne vairāk par

trim gadiem, pēcdiploma izglītības un kvalifikācijas

paaugstināšanas laiks; [...]

10) politiski represēto ieslodzījuma vietās, nometinājumā,

tajā skaitā PSRS Iekšlietu ministrijas Galvenās rūpniecības

uzņēmumu celtniecības pārvaldes nr.907 pārzinātajos darbos, un

izsūtījumā, kā arī bēgšanā no šīm vietām pavadītais laiks

trīskāršā apmērā, bet Galējos Ziemeļos un tiem pielīdzinātajos

rajonos - pieckārtīgā apmērā. Rajonus, kas uzskatāmi par Galējo

Ziemeļu un tiem pielīdzinātajiem rajoniem, nosaka Ministru

kabinets. Tām personām, kurām šis stāžs noteikts seškārtīgā

apmērā, aprēķinātais stāžs tiek saglabāts. [...]"