Par likuma "Par valsts pensijām" pārejas noteikumu 16. punkta 12. apakšpunkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 91. un 109. pantam

11. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Kā jau minēts

iepriekš, Valsts prezidents šos grozījumus neizsludināja un

pieprasīja 1998. gada 17. septembrī pieņemtā likuma

"Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" otrreizēju caurlūkošanu.

Šādu rīcību Valsts prezidents pamatoja ar to, ka, paredzot

ieviest Pensiju likuma pārejas noteikumu 16. punkta

12. apakšpunktu, Saeima nav veikusi ekonomisko izvērtējumu

un nav saskaņojusi normu ar valsts sociālās apdrošināšanas

budžeta iespējām (sk. Latvijas Valsts prezidenta

1998. gada 19. septembra vēstuli Saeimas

priekšsēdētājam. Lietas materiālu 3. sējuma

8. lpp.).

Saeima 1998. gada

21. oktobrī, atkārtoti lemjot par Pensiju likuma pārejas

noteikumu 16. punkta 12. apakšpunktu, to pieņēma

redakcijā, kādu bija sagatavojusi atbildīgā komisija trešajam

lasījumam (sk. lietas materiālu 1. sējuma 166. -

168. lpp. un 3. sējuma 4. lpp.).

1999. gada 5. augustā

Saeima, vēlēdamās valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā

budžetā nodrošināt līdzekļu ekonomiju un novērst tajā radušos

kritisko situāciju, pieņēma jaunu likumu "Grozījumi likumā "Par

valsts pensijām"". Ar šā likuma 14. pantu Pensiju likuma

pārejas noteikumu 16. punkta 12. apakšpunkts tika

izteikts jaunā redakcijā, paredzot, ka pensijas no jauna var tikt

piešķirtas tikai līdz 1999. gada 1. septembrim. Šī

norma arī noteica, ka persona, kurai no jauna piešķirta pensija,

ja tās apmērs pārsniedz divas minimālās darba algas, turpina

atmaksāt valsts pensiju speciālajā budžetā to pensiju, kas

saņemta pēc 1996. gada 1. janvāra. Atbilstoši pārejas

noteikumu 1. punktam jaunajai pārejas noteikumu

16. punkta 12. apakšpunkta redakcijai bija jāstājas

spēkā 1999. gada 1. septembrī.

Tomēr 1999. gada

5. augusta likums "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām""

spēkā nestājās, jo 35 Saeimas deputāti nosūtīja Valsts

prezidentei pieprasījumu apturēt šā likuma publicēšanu

(sk. lietas materiālu 2. sējuma 35.,

36. lpp.). Atbilstoši Satversmes 72. pantam tika

savākti vairāk nekā vienas desmitās daļas vēlētāju paraksti un

likums tika nodots tautas nobalsošanai. Tomēr 1999. gada

13. novembrī notikušajā tautas nobalsošanā piedalījās tikai

35,25 procenti no 7. Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju

skaita un saskaņā ar Satversmes 74. pantu minētie grozījumi

netika atcelti (sk. lietas materiālu 2. sējuma

70. lpp.). Valsts prezidente šos grozījumus izsludināja

1999. gada 23. novembrī.

Tā kā 1999. gada

5. augusta likums "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām""

stājās spēkā tikai 1999. gada 7. decembrī, arī laikā

pēc 1999. gada 1. septembra turpinājās pensijas

piešķiršana no jauna, pamatojoties uz Pensiju likuma pārejas

noteikumu 16. punkta 12. apakšpunktu.

Lietā nav strīda par pensiju

atkārtotas piešķiršanas likumību no 1999. gada 1. septembra

līdz 7. decembrim, taču ir būtiski norādīt, ka apstrīdētā norma

expressis verbis noteic, ka ieturējumus var izdarīt

vienīgi no to personu pensijām, kurām tās no jauna tika

piešķirtas līdz 1999. gada 1. septembrim. Līdz ar to

visupirms ir jānoskaidro jautājums par apstrīdētās normas

atbilstību Satversmes 91. panta pirma­jam teikumam.