15. pants

Ikviena pamattiesību ierobežojuma pamatā

ir jābūt apstākļiem un argumentiem, kādēļ tas vajadzīgs, proti,

ierobežojums tiek noteikts svarīgu interešu - leģitīma mērķa

labad (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2005. gada

22. decembra sprieduma lietā Nr. 2005-19-01

9. punktu).

Kompensāciju likuma mērķis, kas ietverts šā likuma

2. pantā, expressis verbis noteic, ka nepieciešams

nodrošināt to, lai persona, kuras zemes gabalam noteikts

mikroliegums, saņemtu finansiālu atlīdzību par tās īpašumam

uzlikto ierobežojumu. Kompensācijas izmaksāšana būtībā ir vērsta

uz to, lai atlīdzinātu zemes gabala vērtības samazinājumu un

tādējādi aizsargātu personas īpašuma tiesības, proti, gadījumos,

kad valsts ierobežojusi personas īpašuma tiesības, šai personai

radušos zaudējumus atlīdzinātu kompensācijas veidā. Pieteikuma

iesniedzējs pamatoti norāda, ka apstrīdētās normas mērķis ir

panākt, ka kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumu

saņem tieši tā persona, kura cieš mantiska rakstura zaudējumus

sakarā ar īpašuma vērtības samazināšanos (sk. lietas materiālu

1. sēj. 5. - 6. lpp.).

Savukārt Saeima norāda, ka apstrīdētajā normā ietvertā

ierobežojuma leģitīmais mērķis ir panākt tādu zemesgrāmatu

sistēmas funkcionēšanu, kas veicinātu nekustamo īpašumu īpašnieku

tiesību aizsardzību, kā arī drošu un paredzamu civiltiesisko

apgrozību (sk. lietas materiālu 1. sēj.

60. lpp.). Arī Vides aizsardzības un reģionālās

attīstības ministrija norāda, ka ierobežojuma leģitīmais mērķis

ir iespēja nepārprotami identificēt īpašumu un tā robežas,

īpašnieku vai kopīpašniekus, zemes lietošanas veidu,

apgrūtinājumus u.tml. Tādējādi tiekot sekmēta arī nekustamo

īpašumu reģistrēšana zemesgrāmatās (sk. lietas materiālu

2. sēj. 66. - 67. lpp.).

Tā kā tiesiskie darījumi par īpašuma ieguvi tiek slēgti

starp privātpersonām un nav paredzēts, ka tiem obligāti jābūt

notariālā akta formā, ieraksts zemesgrāmatā ļauj pārliecināties

par nekustamā īpašuma piederību konkrētai personai - tā

īpašniekam. Tādējādi ir nodrošināta publiskā ticamība, tiesiskā

skaidrība un noteiktība, kā arī iespēja ne tikai jebkurai

privātpersonai, bet arī valstij precīzi noteikt personu, kura

atzīstama par konkrēta nekustamā īpašuma īpašnieku. Zemesgrāmatas

ieraksts veicina drošumu darījumu attiecībās, un tas atbilst

jebkura civiltiesiskās apgrozības dalībnieka

interesēm.

Līdz ar to apstrīdētajā normā ietvertā atšķirīgā

attieksme, paredzot pienākumu reģistrēt zemesgrāmatā tiesiska

darījuma rezultātā iegūtās īpašuma tiesības jau pirms

mežsaimnieciskās darbības ierobežojuma noteikšanas, stiprina

zemesgrāmatu publisko ticamību, veicina tiesisko noteiktību

valstī un ļauj nepārprotami identificēt īpašumu un tā robežas, kā

arī personu, kurai ir tiesības saņemt kompensāciju par

mežsaimnieciskās darbības ierobežojumu.

Tātad apstrīdētajā normā

noteiktās atšķirīgās attieksmes leģitīmais mērķis ir tiesiskās

noteiktības veicināšana un līdz ar to arī citu cilvēku interešu

aizsardzība.