20. pants

Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma

32. panta trešo daļu tiesību norma, kuru Satversmes tiesa

atzinusi par neatbilstošu augstāka juridiskā spēka tiesību

normai, uzskatāma par spēkā neesošu no Satversmes tiesas

sprieduma publicēšanas dienas, ja Satversmes tiesa nav noteikusi

citādi. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 31. panta

11. punktu gadījumā, kad Satversmes tiesa kādu tiesību normu

atzīst par neatbilstošu augstāka juridiskā spēka tiesību normai,

tai jānosaka brīdis, ar kuru attiecīgā norma zaudē

spēku.

Izspriežamajā lietā Pieteikuma iesniedzējs, izskatot

administratīvo lietu, lai novērstu privātpersonas - pieteicēja

administratīvajā lietā - pamattiesību aizskārumu, vērsies

Satversmes tiesā ar pieteikumu par apstrīdētās normas atbilstību

Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 105. pantam

un lūdzis apstrīdēto normu atzīt par spēkā neesošu attiecībā uz

pieteicēju administratīvajā lietā - Sandi Cīruli - no tās

pieņemšanas brīža.

Nosakot konkrētu brīdi, ar kuru apstrīdētā norma zaudē

spēku, Satversmes tiesa izvērtē, vai apstrīdētās normas atzīšana

par spēku zaudējušu ar atpakaļejošu datumu ir nepieciešama

izskatāmajā administratīvajā lietā aizskartās personas

pamattiesību aizsardzībai un vai pastāv kādi apsvērumi,

atbilstoši kuriem apstrīdētā norma būtu jāatzīst par spēkā

neesošu ar atpakaļejošu datumu tikai attiecībā uz konkrētu

personu (sk. Satversmes tiesas 2009. gada

21. decembra sprieduma lietā Nr. 2009-43-01

34. punktu).

Apstrīdētās normas atzīšana par spēku zaudējušu no tās

pieņemšanas brīža attiecībā uz pieteicēju administratīvajā lietā

ir vienīgā iespēja aizsargāt viņa pamattiesības. Vienlaikus nevar

izslēgt iespējamību, ka vēl kāda persona savu ar apstrīdēto normu

aizskarto pamattiesību aizsardzības labad ir vērsusies tiesā.

Tāpēc apstrīdētā norma attiecībā uz visām tām personām, kas ir

uzsākušas šādu tiesvedību, zaudē spēku no tās pieņemšanas

brīža.

Nolēmumu daļa

Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu,

Satversmes tiesa

nosprieda: