15. pants

Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 32. panta trešo

daļu tiesību norma, kuru Satversmes tiesa atzinusi par

neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai, uzskatāma

par spēkā neesošu no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas

dienas, ja Satversmes tiesa nav lēmusi citādi.

Pieteikuma iesniedzēja pieteikuma precizējumos lūgusi

Satversmes tiesu atzīt apstrīdētās normas par spēkā neesošām no

to pieņemšanas brīža.

Apstrīdētās normas ir bijušas spēkā relatīvi īsu laiku - vienu

gadu un divus mēnešus - un jau zaudējušas savu spēku. Satversmes

tiesas likums Satversmes tiesai neliedz lemt par to, vai šādā

gadījumā ir iespējams apstrīdētās normas atzīt par spēkā neesošām

no to pieņemšanas brīža. Tomēr, lemjot par apstrīdētās normas

atcelšanu no tās izdošanas vai spēkā stāšanās brīža, Satversmes

tiesai vienlaikus jāvērtē, vai šāda rīcība nenovedīs pie būtiska

valsts (sabiedrības) interešu aizskāruma vai apdraudējuma (sk.

Satversmes tiesas 2008. gada 3. aprīļa sprieduma lietā Nr.

2007-23-01 6. punktu).

Apstrīdēto normu adresāti nav tikai zemes īpašnieki. To

adresāti ir arī uz zemes esošo objektu, izskatāmajā lietā -

privatizēto objektu īpašnieki. Apstrīdētās normas ir pieņemtas

nolūkā līdzsvarot minēto personu grupu intereses. Ja šīs normas

tiktu atzītas par neatbilstošām Satversmei no to pieņemšanas

brīža, Pieteikuma iesniedzējai, pamatojoties uz Likuma par zemes

reformu pilsētās 12. panta 2.1 daļu un Likuma par

dzīvojamo māju privatizāciju 54. panta otro daļu no 2009. gada 1.

novembra rastos tiesības prasīt nomas samaksu 6 procentu apmērā

no zemes kadastrālās vērtības. Ņemot vērā Pieteikuma iesniedzējai

piederošā zemesgabala kadastrālo vērtību 2009. un 2010. gadā un

nomas maksu par 2009. gada novembri un decembri, kā arī par 2010.

gadu, viņa papildus kā nomas maksu varētu pieprasīt vēl aptuveni

2400 latus. Šāda summa vairāk nekā septiņas reizes pārsniegtu to

naudas summu, kuru Pieteikuma iesniedzēja jau ir tiesīga

saņemt.

Pat ja apstrīdētās normas tiek atzītas par Satversmei

neatbilstošām, Satversmes tiesas uzdevums ir nepieļaut tādu

situāciju, ka sprieduma atpakaļvērstais spēks būtiski aizskartu

citu personu tiesības. Tieši pretēji - tiesas uzdevums ir pēc

iespējas līdzsvarot personu atšķirīgās intereses. Gan zemes

īpašnieku, gan privatizēto objektu īpašnieku tiesības ir

aizsargājamas vienlīdz lielā mērā.

No Saeimas atbildes raksta izriet, ka apstrīdēto normu

regulējums bijis iecerēts vienīgi kā īslaicīgs risinājums. Taču

tā spēkā esamības laikā ir skartas ļoti daudzas personas - gan

zemes īpašnieki, gan arī privatizēto objektu īpašnieki.

Satversmes tiesas likums piešķir pilnvarojumu pašai tiesai lemt

par sprieduma izpildes nodrošināšanu, proti, noteikt savu

spriedumu tiesiskās sekas. Konstitucionālajai tiesai likums ne

vien dod pilnvaras, bet arī uzliek atbildību par to, lai tās

spriedumi sociālajā realitātē nodrošinātu tiesisko stabilitāti,

skaidrību un mieru (sk. Satversmes tiesas 2009. gada 21.

decembra sprieduma lietā Nr. 2009-43-01 35.1. punktu).

Satversmes tiesas nolēmumos vairākkārt ir vērtētas izskatāmās

lietas tiesiskajām attiecībām līdzīgas attiecības. Šādos

gadījumos Satversmes tiesa nav piešķīrusi spriedumiem

atpakaļvērstu spēku, atzīstot lietās apstrīdētās normas par spēkā

neesošām tikai no kāda brīža nākotnē. Īpaši ir norādīts, ka

okupācijas seku novēršanas kontekstā ar denacionalizāciju un

nekustamā īpašuma tiesību atjaunošanu saistītos tiesību

jautājumos pat tūlītēja tiesību normu spēka zaudēšana var novest

pie būtiska atsevišķu personu grupu tiesību aizskāruma (sk.

Satversmes tiesas 2006. gada 8. marta sprieduma lietā Nr.

2005-16-01 20. punktu un 2009. gada 15. aprīļa sprieduma lietā

Nr. 2008-36-01 18. punktu).

Ņemot vērā minēto un praktiskos apsvērumus, kas saistīti ar

piespiedu nomas maksas atpakaļvērstu administrēšanu, Satversmes

tiesa uzskata, ka apstrīdēto normu atzīšana par spēkā neesošām no

pieņemšanas brīža nesamērīgi apgrūtinātu privatizēto objektu

īpašniekus, un tāpēc savam nolēmumam nevar piešķirt atpakaļvērstu

spēku.

Līdz ar to Satversmes tiesa nevar atzīt apstrīdētās normas par

spēkā neesošām no to pieņemšanas brīža.

Nolēmumu

daļa

Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30. - 32. pantu,

Satversmes tiesa

n o s p r i e d

a:

atzīt likuma "Par zemes reformu

Latvijas Republikas pilsētās" pārejas noteikumu 7. punktu, ciktāl

tas attiecas uz zemi zem daudzdzīvokļu mājām, un likuma "Par

valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" pārejas

noteikumu 40. punktu par neatbilstošu Latvijas Republikas

Satversmes 105. pantam.

Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs

G.Kūtris