4. pants
nosaka, ka Centrālā vēlēšanu komisija nodrošina Saeimas

vēlēšanu likuma, Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma, Republikas

pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma un likuma

"Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu"

izpildi, kā arī šo likumu vienveidīgu un pareizu piemērošanu un

kontrolē šo likumu precīzu izpildi. Veicot savus pienākumus un

realizējot tiesības, Centrālā vēlēšanu komisija rīkojas spēkā

esošo normatīvo aktu ietvaros. Minētā likuma 6. pantā ir

noteikts, starp citiem pienākumiem un tiesībām, ka Centrālā

vēlēšanu komisija ir tiesīga izskatīt jebkuru ar vēlēšanu vai

tautas nobalsošanas un likumu ierosināšanas sagatavošanu un

vadīšanu saistītu jautājumu.

[9] Likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu

un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" 23. pants uzliek tieši

Centrālajai vēlēšanu komisijai pienākumu reģistrēt vai atteikt

likumprojekta vai Satversmes grozījumu projekta reģistrāciju.

Pildot šo pienākumu, Centrālajai vēlēšanu komisijai ir

jāpārbauda:

1) vai likumprojekta iesniedzējs atbilst likuma "Par

tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu

iniciatīvu" 23. panta otrās daļas jēdzienam

"iniciatīvas grupa";

2) vai iesniegtais likumprojekts pēc formas vai satura ir

pilnībā izstrādāts.

[10] Iesniegumu ar lūgumu reģistrēt parakstu vākšanai

Likumprojektu iesniegusi politiskā partija "SUVERĒNĀ

VARA". Atbilstoši likuma "Par tautas nobalsošanu,

likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" 23. panta

otrās daļas 1. punktam iniciatīvas grupa var būt politiskā

partija. Tādējādi Likumprojekta iesniedzējs atbilst likuma

prasībām un ir tiesīgs iesniegt likumprojektu reģistrācijai ar

mērķi uzsākt parakstu vākšanu.

[11] Centrālajai vēlēšanu komisijai ir jāpārliecinās, ka

iesniegtais Likumprojekts pēc formas vai satura ir pilnībā

izstrādāts. Ja tas kaut vai kādā daļā neatbilst jēdzienam

"pilnībā izstrādāts", tad šo trūkumu novērst nav

iespējams, un jāatzīst, ka likumprojekts kopumā neatbilst

Satversmes 78. panta prasībām.

[12] Vērtējot, vai Likumprojekts ir pilnībā izstrādāts pēc

formas, jāliek vērā, ka Satversmes tiesa ir secinājusi, ka

vēlētāji, īstenojot likumdošanas iniciatīvas tiesības, piedalās

likumdošanas procesā un ne vien bauda likumdevējam Satversmē

noteiktās tiesības, bet arī uzņemas likumdevējam noteiktos

pienākumus. Tātad, īstenojot likumdošanas iniciatīvas tiesības,

ir jāievēro tās pašas rīcības brīvības robežas, kuras

likumdevējam nosaka Satversmes normas un principi. Satversmes

tiesa ir norādījusi: "[..] likumības princips noteic, ka

likums un tiesības ir saistošas ikvienai valsts varas

institūcijai, arī likumdevējam pašam" (Satversmes tiesas

1999. gada 1. oktobra spriedums lietā Nr. 03-05(99)).

Lai noskaidrotu, kas uzskatāms par pilnīgi izstrādātu

likumprojektu no formas viedokļa, likumprojektu iesniedzēji var

sekot likumprojektu noformēšanai izvirzītajām prasībām. Piemēram,

Saeimas kārtības ruļļa 79. panta pirmās daļas 5. punkta otrajā

teikumā noteikts, ka vēlētāju iesniegtajiem likumprojektiem

"jābūt noformētiem likumprojektu veidā". Tātad vēlētāju

iesniegts Satversmes grozījuma vai likuma ierosinājums, kurš nav

noformēts likumprojekta veidā, būtu atzīstams par tādu, kas nav

pilnīgi izstrādāts no formas viedokļa (sk. Satversmes tiesas

2012. gada 19. decembra lēmumu par tiesvedības izbeigšanu lietā

Nr. 2012-03-01). Turklāt likumprojektam jābūt izstrādātam

atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām. Atbilstoši Valsts

pārvaldes iekārtas likuma 95. pantam svarīgākās juridiskās

tehnikas prasības, kas jāievēro, noformējot likumprojektu, ir

ietvertas Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumos Nr.

108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi"

(turpmāk - Noteikumi Nr. 108).

[13] Likumprojektam ir formas trūkumi, par kuriem viedoklī

minējis arī Saeimas Juridiskais birojs (skat. šā lēmuma 6.2.

p.):

1) Likumprojekta nosaukums neatbilst Noteikumu Nr. 108 9.

punkta prasībām;

2) Likumprojekta ievaddaļa neatbilst Noteikumu Nr. 108 68. un

69. punkta prasībām;

3) Likumprojekta panti neatbilst Noteikumu Nr. 108 29. un 72.

punkta prasībām.

[14] Lai noteiktu, vai Likumprojekts ir pilnībā izstrādāts

pēc satura, Centrālā vēlēšanu komisija cita starpā vadās

no Satversmes tiesas secinājumiem, ka likumprojekts neatbilst

jēdzienam "pilnībā izstrādāts", ja:

- likumprojekts paredz izlemt tādus jautājumus, kuri vispār ar

likumu nav regulējami;

- likumprojekts tā pieņemšanas gadījumā nonāktu pretrunā ar

Satversmē ietvertajām normām, principiem un vērtībām. Neviena

konstitucionālā institūcija, arī tauta, realizējot tai piešķirtās

tiesības, nav tiesīga pārkāpt Satversmi;

- likumprojekts tā pieņemšanas gadījumā nonāktu pretrunā ar

Latvijas starptautiskajām saistībām1.

[15] Spēkā esošā likuma "Par valsts pensijām"

Pārejas noteikumu 41. punkts paredz:

"41. Latvijā un Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīs

dzīvojošiem vecuma un invaliditātes pensijas saņēmējiem par

apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim

un ņemts vērā, piešķirot (pārrēķinot) pensiju, līdz 2011. gada

31. decembrim piešķir piemaksu par katru apdrošināšanas stāža

gadu. Ministru kabinets, iesniedzot Saeimai gadskārtējo valsts

budžeta projektu, valsts pamatbudžetā ar 2014. gada 1. janvāri

paredz valsts budžeta uzturēšanas izdevumu transfertu no valsts

pamatbudžeta uz valsts speciālo budžetu, lai nodrošinātu līdz

2011. gada 31. decembrim piešķirto piemaksu pie vecuma un

invaliditātes pensijas izmaksas attiecīgi no valsts pensiju

speciālā budžeta un invaliditātes, maternitātes un slimības

speciālā budžeta."

Iesniedzēja iesniegtais Likumprojekts paredz:

1. Izslēgt Pārejas noteikumu 41. punkta pirmajā teikumā vārdus

"līdz 2011. gada 31. decembrim."

2. Papildināt Pārejas noteikumus ar jaunu punktu šādā

redakcijā:

"Grozījums Pārejas noteikumu 41. punktā ar kuru tā

pirmajā teikumā izslēgta vārdkopa "līdz 2011. gada 31.

decembrim" stājas spēkā 2024. gada 1. janvārī.

Lai nodrošinātu šo pārejas noteikumu 41. punkta prasību

izpildi, 2024. gadam un turpmākajiem gadiem nepieciešamos papildu

izdevumus Ministru kabinets iekļauj Labklājības ministrijas

pamatbudžeta un valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta

bāzes izdevumos.""

[16] Izvērtējot Likumprojektu, secināms, ka tas nav atzīstams

par tādu, kas paredz izlemt jautājumu, kas nav regulējams ar

likumu. Tāpat Centrālā vēlēšanu komisija nekonstatē, ka

likumprojekts tā pieņemšanas gadījumā nonāktu pretrunā ar

Satversmē ietvertajām normām, principiem un vērtībām. Latvijas

starptautiskās saistības Likumprojekts neskar.

[17] Izvērtējot Labklājības ministrijas viedokli (skat. šā

lēmuma 5.2. p.) un Saeimas Juridiskā biroja viedokli (skat. šā

lēmuma 6.4. p.), atzīstams, ka Likumprojektā papildus

nepieciešams skaidri un nepārprotami noteikt, kādam jābūt

izmaksājamās piemaksas apmēram (vai kā tas nosakāms) un laika

posmam, par kuru šī piemaksa tiek izmaksāta.

III.

Pamatojoties uz likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu

ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" 23. panta

ceturtās daļas 2. punktu, Centrālā vēlēšanu komisija

nolemj:

noteikt, ka termiņš, kurā Iesniedzējam Likumprojektā jānovērš

šā lēmuma 13. un 17. punktā konstatētie trūkumi, ir līdz 2022.

gada 14. oktobrim.

Šo lēmumu viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas var

pārsūdzēt Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu

departamentā (Brīvības bulvārī 36, Rīgā, LV-1511).

1 Satversmes tiesas 2012. gada 19. decembra

lēmums par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2012-03-01, 18.3.

punkts.

Centrālās vēlēšanu komisijas

priekšsēdētāja K. Bērziņa

Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs

R. Eglājs