4. pants
Ar šī likuma spēkā stāšanos spēku zaudē normas, kas

paredz ierobežojumu noteikšanu, balstoties uz Covid-19 un tā

paveidu vakcīnas vai saistītu medikamentu saņemšanas vai

nesaņemšanas fakta.

Anotācija

Likuma "Par Covid-19

vakcinācijas brīvprātīgumu" projektam

1) Kādēļ likums par Covid-19

vakcinācijas brīvprātīgumu ir vajadzīgs?

Likums par Covid-19 vakcinācijas brīvprātīgumu nepieciešams,

lai Latvijas tauta tiešā veidā izlemtu - vai Covid-19, un citu šī

vīrusa paveidu gadījumā, vakcīnas vai citu saistīto medikamentu

saņemšanas vai nesaņemšanas parametrs var būt par pamatu, lai

ierobežotu cilvēku darba, izglītības, publisku vietu un pasākumu

apmeklēšanas, pakalpojumu pieejamības un citas tiesības.

Šis likums uzskatāms kā speciāls likums. Tas precizē

Satversmes 111. panta interpretācijas attiecībā uz nosakāmajiem

ierobežojumiem, kas ieviesti Covid-19 vīrusa ierobežosanai

valstī.

Uz likumprojekta iesniegšanas brīdi nav iespējams paredzēt,

cik ātri tiks savākti nepieciešamie paraksti, ar ko notiktu

likumprojekta tālāka virzība, un kāda būs normatīvo aktu bāze uz

šī likuma pieņemšanas brīdi, tādēļ likumprojekts ir papildināts

ar 4. pantu, kas nosaka, ka "Ar šī likuma spēkā stāšanos

spēku zaudē normas, kas paredz ierobežojumu noteikšanu,

balstoties uz Covid-19 un tā paveidu vakcīnas vai saistītu

medikamentu saņemšanas vai nesaņemšanas fakta".

Tas saistīts ar to, ka tāpat kā jebkuru Satversmes

pārgrozījumu gadījumā, ko veiktu Latvijas tauta tautas

nobalsošanas ceļā, arī šajā gadījumā pieņemtais normatīvais akts,

kas ir tieša tautas gribas paušana, nonāktu pretrunā ar citiem

normatīvajiem aktiem, ko Saeimai un Ministru kabinetam būtu

jāgroza.

Šobrīd vakcinācija pret Covid-19 tiek pieprasīta lielākajai

Latvijas iedzīvotāju daļai. Iedzīvotājiem, kas atsakās saņemt

vakcīnu, tiek liegtas būtiskas cilvēktiesības (piemēram -

atrasties darba attiecībās, saņemt svarīgus pakalpojumus utt.),

kā rezultātā tiek traucētas dabiskas tiesības īstenot un

nodrošināt cieņpilnu dzīvi. Likumdevēja un izpildvaras publiski

paustajā skatījumā tas ir samērīgi, neskatoties uz to, ka,

saskaņā ar Latvijas valsts iestāžu un aptauju oficiālajiem

datiem, līdz apjomīgāko ierobežojumu pieņemšanai, ap 70% Latvijas

iedzīvotāju neizrādīja vēlmi vakcinēties ar Covid-19 vakcīnām.

Lai novērstu daudzās politiskās spekulācijas par ierobežojumu

samērīgumu, kā piemēru minot arī tautas vēlētu priekšstāvju

izslēgšanu no Saeimas darba, jautājums nododams tautas

nobalsošanai.

Uz šodienu vietnē Manabalss.lv zem iniciatīvas

"VAKCINĀCIJAI AIZVIEN JĀBŪT BRĪVPRĀTĪGAI"

(https://manabalss.lv/i/1876) ir reģistrējušies vairāk kā 54 320

cilvēku, kā arī tās autors ir četras reizes pārstāvējis šo

iniciatīvu Saeimas komisijās. Tajās katru reizi tika uzsvērts, ka

Covid-19 vakcinācija būs brīvprātīga un to ne tiešā, ne netiešā

veidā neuzspiedīs, taču Saeimas deputāti nav turējuši doto vārdu

un aizsākuši netiešu piespiedu mehānismu vakcinājas aptveres

palielināšanai, kā arī valsts sabiedriskajā medijā ir

parādījusies ziņa, ka Covid-19 vakcinācija varētu kļūt par

obligātu ikvienam Latvijas iedzīvotājam un būs veicama līdz pat

divām reizēm gadā. Tas ir nozīmīgs jautājums, kas skar Latvijas

iedzīvotāju veselību un brīvības. Tādējādi ir ļoti svarīgi šo

jautājumu izlemt pašai Latvijas tautai, sarīkojot tautas

nobalsošanu.

Covid-19 vīrusa klātesamība Eiropā un pasaulē nav būtiski

samazinājusies, neskatoties uz dažādiem vakcinācijas aptveres

rādītājiem. Tā dēļ valstis atkārtoti ievieš dažādus cilvēktiesību

ierobežojumus. Apskatot situāciju Latvijā, SPKC dati uz

15.11.2021. parāda, ka no visiem diennaktī reģistrētajiem

Covid-19 gadījumiem 641 saslimušais jeb 59,5% bija nevakcinēti

vai vakcinācijas kursu nepabeiguši, kamēr 436 jeb 40,5% bija

vakcinējušies.

SPKC dati uz 14.01.2022. parāda, ka no visiem diennaktī

reģistrētajiem Covid-19 gadījumiem 1008 saslimušie jeb 38,4% bija

nevakcinēti vai vakcinācijas kursu nepabeiguši, kamēr 1620 jeb

61,6% bija vakcinējušies.

Šajos datos atspoguļotā situācija norāda, ka agrākie mediķu

paustie pieņēmumi un politiķu ieviestie risinājumi, nav

sasnieguši prognozētos rezultātus. Vakcinācija neierobežo vīrusa

izplatību, jo to vienlīdz plaši izplata kā vakcinēts tā

nevakcinēts cilvēks. Neskatoties uz argumentiem par Covid-19

vakcīnu lomu hospitalizācijas un nāves gadījumu skaita

samazināšanā, kopējā statistikas datu tendence un jauno paveidu

radītie draudi parāda, ka šīs vakcīnas nodrošinātais rezultāts ir

nepietiekams un nepārliecinošs, lai pieņemtie, apjomīgie

cilvēktiesību ierobežojumi, vadoties pēc vakcinācijas fakta,

varētu tikt uzskatīti kā viennozīmīgi un samērīgi. Galvenā un

nemainīgā riska grupa gan vakcinētajiem, gan nevakcinētajiem bija

un pieliek seniori.

Atkārtotie ierobežojumi un ekspertu prognozes, ka ar Covid-19

vīrusu nāksies sadzīvot gadiem, norāda, ka dažādu līmeņu

diskusijas un arī tiesvedības par politiķu pieņemtajiem

ierobežojumiem var turpināties vairākus gadus. Piemēram,

atkārtotas vakcinācijas prasība kā parametrs, lai saglabātu

vairākus būtiskus cilvēktiesību aspektus var kļūt par nozīmīgu

iedzīvotāju neapmierinātības cēloni.

Papildus jāņem vērā, ka jautājums saistīts ar medicīniskām

manipulācijām, tāpēc jāapskata sekojoša konvencija, kurai

pievienojusies Latvijas republika.

Konvencija par cilvēktiesību un

cieņas aizsardzību bioloģijā un medicīnā - Konvencija par

cilvēktiesībām un biomedicīnu

Ovjedo, 04.04.1997.

"5. pants. Vispārīgs

noteikums

Jebkādu ar veselību saistītu darbību

drīkst veikt tikai ar attiecīgās personas brīvprātīgu un apzinātu

piekrišanu.

Šai personai iepriekš jāsaņem

adekvāta informācija par šīs darbības mērķi un būtību, kā arī par

tās sekām un risku. Attiecīgā persona var jebkurā laikā brīvi

atsaukt piekrišanu."

Šī punkta kontekstā varētu rasties diskusijas un pat

tiesvedības par to, kādā mērā Latvijas iedzīvotāju piekrišana

saņemt Covid-19 vakcīnu ir brīvprātīga, ņemot vērā būtiskos

cilvēktiesību ierobežojumus, kas stājas spēkā attiecībā uz

cilvēku, kurš atsakās no šīs vakcīnas. Izteiktam vairākumam

Latvijas iedzīvotāju šie ierobežojumi, it īpaši tiesības būt

darba attiecībās, nozīmē palikt bez iztiktas līdzekļiem -

respektīvi palikt bez mājvietas, uztura un iespējas gādāt par

ģimeni.

Ir radusies ievērojama plaisa starp lielas sabiedrības daļas

nostāju un politiķu faktisko rīcību Covid-19 ierobežošanas

jautājumos, jo vairāk kā piektdaļu sabiedrības šie ierobežojumi

ilgtermiņā skar ievērojami negatīvi. Ierobežojumu radītā ietekme

uz Latvijas iedzīvotāju dzīvi, iespējams, pēc būtības pārsniedz neliela

skaita atbildīgo ministru pilnvaras, ko viņi īsteno vadoties

nevis pēc Latvijas tautas nostājas, bet saviem uzskatiem un

vērtībām.

Ņemot vērā, ka ir noteikts Covid-19 vakcinācijas sertifikāta

derīguma termiņš un iedzīvotājiem nāksies atkārtoti vakcinēties,

lai saglabātu savas cilvēktiesības, ir skaidrs - ar Covid-19

ierobežojumu pieņemšanu saistītie pilnvarojuma jautājumi tikai

pieaug un ir pieprasījums pēc samērīgiem risinājumiem.

Tautas nobalsošanas ceļā Latvijas tautai būs iespēja

nostiprināt savu tiešo gribu, kopīgi nobalsojot PAR vai PRET

jebkādiem tiešiem vai netiešiem ierobežojumiem, kas balstīti uz

Covid-19 vakcīnas un citu ar šī vīrusa apkarošanu saistītu

medikamentu saņemšanas vai nesaņemšana faktu.

Iniciatīvas iesniedzēji uzsver nepieciešamību noskaidrot

atbalstu augstāk minētajiem ierobežojumiem tautas nobalsošanā, jo

aprakstītā situācija skar absolūto vairākumu Latvijas

iedzīvotāju. Tautas gribas noskaidrošana sekmētu tautas

saliedēšanu un vienprātību turpmākajā ar Covid-19 apkarošanu

saistītajā politikā.

2) Kāda var būt grozījuma ietekme uz

sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Sabiedrības atbildība par valstī notiekošajiem procesiem

paaugstināsies. Tiks atrisināts jautājums, kas pašreiz šķel kā

sabiedrību kopumā, tā atsevišķas sabiedriskās grupas.

3) Kāda var būt grozījuma ietekme uz

valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Likumprojekts atstās pozitīvu iespaidu uz valsts budžetu, jo,

palielinoties patēriņam, palielināsies nodokļu ieņēmumi.

4) Kāda var būt grozījuma ietekme uz

spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Nepieciešams pieņemt jaunu speciālo likumu, jo spēkā esošie

normatīvie akti, kas uz doto brīdi nosaka dažādus cilvēktiesību

ierobežojumus saistībā ar Covid-19 izplatību, var tikt grozīti

īsā laika posmā, bet process, kurā Centrālā vēlēšanu komisija

izskata jebkura normatīvā akta grozījumu iniciatīvu, var ilgt

pusotru mēnesi, kam jāpierēķina klāt parakstu savākšanu un tautas

nobalsošanas izsludināšanas laika periodu, kas kopumā ātrākais ir

pusgads, kad tiek pieņemts likumprojekts.

Ja Latvijas tauta lemtu, ka šo likumu ir jāpieņem, Latvijas

Republikas Saeima un Ministru kabinets, esošos un topošos

normatīvos aktus par šo jautājumu, savas kompetences ietvaros,

pakārtotu šim speciālajam likumam.

5) Kādām Latvijas starptautiskajām

saistībām atbilst likumprojekts?

Grozījuma projekts atbilst visām Latvijas starptautiskajām

saistībām. Latvija viena no trīs pasaules valstīm, kas pieņēmusi

piespiedu vakcinācijas mērus.

6) Kādas konsultācijas notikušas,

sagatavojot likumprojektu?

Likums risina dziļas problēmas, kas atspoguļojas dažādu

oficiālu Latvijas aptauju rezultātos par Latvijas iedzīvotāju

noskaņojumu un atbalsta trūkumu Saeimas un Ministru kabineta

pieņemtajiem lēmumiem.

7) Kā tiks nodrošināta likuma

izpilde?

Likuma izpilde tiks nodrošināta saskaņā ar likumos un citos

normatīvajos aktos noteikto kārtību un ar esošo valsts un

pašvaldību institūciju palīdzību, kuras jau šobrīd veic to pašu

darbu.