29. pants
: "pauž nopietnas bažas par

mēģinājumiem aizliegt likumdošanas procesā līmenī, simbolus, kas

valstīs saistīti ar uzvaru pār nacismu."

Jāatzīmē, ka par šo rezolūciju nobalsoja 130 valstis,

atturējās 49 valsts (tajā skaitā Latvija), bet pret nobalsoja ASV

un Ukraina. No minētā izriet, ka absolūtais vairākums

starptautiskas sabiedrības uzskata par nepieciešamu saglabāt

esošus pieminekļus, kas saistīti ar cīņu pret nacismu, kā arī

cienīt un izpildīt valstu starptautiskās saistības.

1994. gada 19. maija Likuma Par pašvaldībām 8. pants:

"Ar likumu pašvaldībām var uzdot pildīt autonomās

funkcijas, kas nav paredzētas šajā likumā, vienlaikus attiecīgajā

likumā nosakot papildu finansēšanas avotus, ja funkciju izpilde

saistīta ar izdevumu palielināšanos. Šajā pantā minēto funkciju

izpildi organizē un par to atbild pašvaldības."

No minētā izriet, ka uzdodot pašvaldībai jaunas funkcijas,

uzreiz ir jāparedz finansēšanas avots šo funkciju izpildei.

2.

Pašreizēja situācija un problēmas, kuru risināšanai tiesību akta

projekts izstrādāts, tiesiskā regulējuma mērķis un būtība

2022. gada 16. jūnijā Saeimā tika pieņemts likums "Par

padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas

aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā"

(turpmāk - likums). Likuma radītās problēmas, kuru risināšanai

izstrādāts likumprojekts:

1. Likums pieņemts brīdī, kad Latvijas Republika uz laiku ir

apturējusi savu pienākumu veikšanu saistībā ar memoriālo būvju

sakopšanas, labiekārtošanas un saglabāšanas nodrošināšanu. Tomēr

fakts, ka Latvijas Republika ir nolēmusi uz laiku atturēties no

kādām saglabāšanas un uzkopšanas darbībām, nedod tiesības veikt

tīšas darbības minēto memoriālo būvju iznīcināšanai.

Starptautiskajā praksē memoriālo būvju nojaukšana bieži tiek

uzskatīta par vandālismu un nosodīta, bet attiecībā uz

memoriāliem, kas saistīti ar cīņu pret nacismu, pastāv īpašie

norādījumi par to nojaukšanas nepieļaujamību.

2. Pašreizējā ekonomiskās krīzes situācijā valstij kopumā un

pašvaldībām tajā skaitā, ir svarīgi atturēties no liekiem

izdevumiem, maksimāli izlietojot budžetā pieejamos līdzekļus

Latvijas sabiedrības aktuālākajām vajadzībām. Likums paredz

pienākumu pašvaldībām steidzami, vēl 2022. gada laikā, atrast un

ieguldīt līdzekļus vairāku memoriālo būvju demontāžā un

iznīcināšanā, bet neparedz finansējuma avotus šo funkciju

izpildei. Kaut arī ar likumu ir noteikts, ka puse no šiem

izdevumiem tiks segta no valsts līdzekļiem, tomēr šo izdevumu

atlīdzināšanas laiks nav noteikts, bet tiesības uz attiecīgās

kompensācijas pieteikšanu ir terminētas, kas var radīt situāciju,

ka pašvaldības kompensāciju nesaņems un visi šie ārkārtas

izdevumi jāsedz būs tikai pašām pašvaldībām.

3. Memoriālo būvju demontāža ir neatgriezenisks process un pat

tā daļēja veikšana nozīmē šo būvju izpostīšanu. Jau šo darbību

uzsākšana var izsaukt Latvijas nosodījumu starptautiskajā arēnā,

bet laikā, kad Latvijas Republikas starptautisko saistību izpilde

pēc 1994. gada 30. aprīlī Maskavā noslēgtās vienošanās tiks

atjaunota, Latvijai var iestāties ievērojamas tiesiskas un

finansiālas negatīvas sekas šo darbību sakarā.

4. Memoriālu nojaukšanai ir noteikti tik īsi termiņi, ka

pašvaldības nespēj paveikt to mākslinieciskās vērtības

noteikšanu, kas draud arī ar mākslinieciski vērtīgo elementu

neatgriezenisko zudumu.

5. Atsevišķs aspekts ir lielas daļas sabiedrības negatīvā

attieksme pret šo memoriālu demontāžu. Likuma realizācija apdraud

Latvijas iekšējo drošību un veicina neiecietību un savstarpējā

naida kurināšanu.

Ar Likumprojekta pieņemšanu tiks atcelts pienākums veikt

memoriālo būvju demontāžu un iznīcināšanu, kas novērsīs budžeta

līdzekļu izšķērdēšanu, stabilizēs sabiedrisko drošību, pasargās

objektus ar māksliniecisko vērtību no iznīcināšanas, kā arī

nodrošinās Latvijas Republikas starptautisko saistību

izpildi.

2) Kāda var būt likumprojekta

ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Likumprojekts veicinās sabiedrības saliedētību un savstarpējās

cieņas nostiprināšanu, novērsīs draudus valsts iekšējai un ārējai

drošībai.

3) Kāda var būt likumprojekta

ietekme uz valsts budžetu un pašvaldības budžetiem?

Likumprojekts ļaus saglabāt valsts un pašvaldības budžeta

līdzekļus un novirzīt tos ekonomiskās krīzes pārvarēšanai un

sabiedrības atbalstam, kā arī valsts un pašvaldības ikdienas

funkciju izpildei.

4) Kāda var būt likumprojekta

ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Likumprojekts novērsīs normu kolīziju, kuru ir radījis likums

"Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu

eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas

teritorijā", kā arī palīdzēs izvairīties no Latvijas

Republikas starptautisko saistību pārkāpumiem.

5) Kādām Latvijas starptautiskām

saistībām atbilst likumprojekts?

Likumprojekts ir saskaņā ar 1994. gada 30. aprīļa Latvijas

Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos

par Latvijas Republikas teritorijā dzīvojošo Krievijas

Federācijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo

aizsardzību, kā arī atbilst civilizētajā pasaulē starptautiski

pieņemtai praksei.

6) Kādas konsultācijas notikušas,

sagatavojot likumprojektu?

Ar likumprojektu tiek atrisināta problēma, kas radīja plašu

rezonansi Latvijas sabiedrībā jau vairāku gadu garumā,

palielināja spriedzi sabiedrībā un savstarpēju neiecietību.

7) Kā tiks nodrošināta likumprojekta

izpilde?

Likumprojekta izpilde tiks nodrošināta saskaņā ar likumos un

citos normatīvajos aktos noteikto kārtību un ar esošo valsts un

pašvaldību institūciju palīdzību, kuras jau šobrīd veic darbu

atceļamā likuma izpildei.