Par likumprojektu "Par 2022. gada 16. jūnija likuma "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā atcelšanu""

4. pants
nosaka, ka Centrālā vēlēšanu komisija nodrošina Saeimas

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

vēlēšanu likuma, Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma, Republikas

pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma un likuma

"Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu"

izpildi, kā arī šo likumu vienveidīgu un pareizu piemērošanu un

kontrolē šo likumu precīzu izpildi. Veicot savus pienākumus un

realizējot tiesības, Centrālā vēlēšanu komisija rīkojas spēkā

esošo normatīvo aktu ietvaros. Minētā likuma 6. pantā ir

noteikts, starp citiem pienākumiem un tiesībām, ka Centrālā

vēlēšanu komisija ir tiesīga izskatīt jebkuru ar vēlēšanu vai

tautas nobalsošanas un likumu ierosināšanas sagatavošanu un

vadīšanu saistītu jautājumu.

[9] Likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu

un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" 23. pants uzliek tieši

Centrālajai vēlēšanu komisijai pienākumu reģistrēt vai atteikt

likumprojekta vai Satversmes grozījumu projekta reģistrāciju.

Pildot šo pienākumu, Centrālajai vēlēšanu komisijai ir

jāpārbauda:

1) vai likumprojekta iesniedzējs atbilst likuma "Par

tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu

iniciatīvu" 23. panta otrās daļas jēdzienam

"iniciatīvas grupa";

2) vai iesniegtais likumprojekts pēc formas vai satura ir

pilnībā izstrādāts.

[10] Iesniegumu ar lūgumu reģistrēt parakstu vākšanai

Likumprojektu iesniegusi politiskā partija "Latvijas Krievu

savienība". Atbilstoši likuma "Par tautas nobalsošanu,

likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" 23. panta

otrās daļas 1. punktam iniciatīvas grupa var būt politiskā

partija. Tādējādi Likumprojekta iesniedzējs atbilst likuma

prasībām un ir tiesīgs iesniegt likumprojektu reģistrācijai ar

mērķi uzsākt parakstu vākšanu.

[11] Centrālajai vēlēšanu komisijai ir jāpārliecinās, ka

iesniegtais Likumprojekts pēc formas vai satura ir pilnībā

izstrādāts. Ja tas kaut vai kādā daļā neatbilst jēdzienam

"pilnībā izstrādāts", tad šo trūkumu novērst nav

iespējams un jāatzīst, ka likumprojekts kopumā neatbilst

Satversmes 78. panta prasībām.

[12] Lai noteiktu, vai Likumprojekts ir pilnībā izstrādāts

pēc satura, Centrālajai vēlēšanu komisijai cita starpā

jāpārbauda, vai Likumprojekts tā pieņemšanas gadījumā nenonāktu

pretrunā ar Satversmē ietvertajām normām, principiem un vērtībām

(Satversmes tiesas 2012. gada 19. decembra lēmums par

tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2012-03-01, 18.3.

punkts).

Arī Eiropas Komisija par demokrātiju caur tiesībām (Venēcijas

komisija) ir paudusi, ka tautas nobalsošanai nododamajam

likumprojektam jāatbilst augstāka juridiskā spēka tiesību normām,

starptautiskajām tiesībām un Eiropas Padomes principiem

(demokrātija, cilvēktiesības un tiesiska valsts). Likumprojekti,

kas neatbilst šiem nosacījumiem, nebūtu nododami tautas

nobalsošanai (sk.: Code of Good Practice on Referendums,

CDL-AD (2007) 008rev, Venice, 16-17 March 2007, point III.3.

(https://www.venice.coe.int/webforms/documents/default.aspx?

pdffile=CDL-AD(2007)008rev-cor-e )

[13] Tiesību zinātnē norādīts, ka no Satversmes 78. panta

izrietošais pienākums izvērtēt vēlētāju iesniegtu likumprojektu

nenozīmē, ka Centrālajai vēlēšanu komisijai būtu tiesības vērtēt

šo projektu pēc tā, vai tas atzīstams "par labu un

vēlamu". Šajā ziņā likumprojekta iesniedzējiem "ir

pilnīga brīvība". Vienlaikus arī norādīts, ka

Centrālā vēlēšanu komisija "nav vis tīri tehniska darba

birojs vai starpniecības iestāde, kura katru iesniegto projektu

tīri mehāniski virzītu tālāk, bet gan tā ir augstākā vadošā

iestāde, kurai stingri jālūkojas uz to, lai visi uz Saeimas

vēlēšanām, likumu ierosināšanu no tautas un tautas nobalsošanu

attiecošies likumi tiktu pareizi pielietoti un pildīti" (sk.

Dišlers K. Vai Centrālajai vēlēšanu komisijai ir tiesība

pārbaudīt iesniegtos likumprojektus. Jurists, 1928. gada

oktobris, Nr. 5, 135.-136. lpp.; Satversmes tiesas 2012.

gada 19. decembra lēmuma lietā Nr. 2012-03-01 19.3.

punkts).

[14] Likumprojekts paredz: "Atcelt 2022. gada 16. jūnija

likumu "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu

eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas

teritorijā"".

Spēkā esošā 16.06.2022. Saeimā pieņemtā likuma "Par

padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas

aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā"