13. pants

Saeimas rudens sesijas piektās sēdes 2021. gada

30. septembrī, ziemas sesijas pirmās (attālinātās ārkārtas)

sēdes 2022. gada 6. janvārī un trīspadsmitās

(attālinātās ārkārtas) sēdes 2022. gada 10. februārī

stenogrammu). Šo Likuma projektu ir ierosinājusi pati

Saeima, nevis kāds cits no Satversmes 65. pantā

minētajiem likumprojektu iesniedzējiem - to nav rosinājis ne

Ministru kabinets, ne Valsts prezidents, ne arī viena desmitā

daļa vēlētāju.

Atbilstoši Satversmes 65. pantam Saeimas komisijām ir

piešķirtas tiesības iesniegt apspriešanai Saeimā likumprojektus,

un iesniegtie likumprojekti var tikt pieņemti kā likumi, ja tiem

ir nepieciešamais atbalsts Saeimā (sk. Satversmes 23. un

24. pantu). Tā ir viena no parlamenta autonomijas principa

izpausmēm, ka Saeimas deputāti kā tautas priekšstāvji paši var

ierosināt kāda likumprojekta apspriešanu un paši par to arī

izlemt, negaidot likumdošanas iniciatīvu nedz no Ministru

kabineta, nedz kāda cita konstitucionālā orgāna.

Tāpat tā ir paša Saeimas vairākuma, kurš kādu likumu

pieņēmis, pilna politiskā atbildība par pieņemto likumu,

tā nepieciešamību, lietderību un atbilstību valsts un sabiedrības

ilgtermiņa interesēm.

II

Likuma virzībai Saeimā jau no paša sākuma ir bijis stabila

un pārliecinoša vairākuma atbalsts.

Par likumprojekta nodošanu komisijai nobalsoja 61 Saeimas

deputāts, pret bija 12, nevienam deputātam neatturoties. Savukārt

par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā arī balsoja 61

Saeimas deputāts, bet pret bija 13 Saeimas deputāti, nevienam

neatturoties (sk. 13. Saeimas rudens sesijas piektās

sēdes 2021. gada 30. septembrī stenogrammu).

Par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā balsoja 62

Saeimas deputāti, pret bija 18 deputāti, neatturoties nevienam

deputātam (sk. 13. Saeimas ziemas sesijas pirmās

(attālinātās ārkārtas) sēdes 2022. gada 6. janvārī

stenogrammu). Likuma pieņemšanu galīgajā - trešajā - lasījumā

atbalstīja 64 Saeimas deputāti, pret bija 21 Saeimas deputāts,

nevienam neatturoties (sk. 13. Saeimas ziemas sesijas

trīspadsmitās (attālinātās ārkārtas) sēdes 2022. gada

10. februārī stenogrammu).

Likuma pieņemšanai Saeimā ir nemainīgi bijis triju

ceturtdaļu balsojušo Saeimas deputātu atbalsts, kas kopumā

veido gandrīz divas trešdaļas no visiem Saeimas deputātiem.

Tāpat šā Likuma pieņemšana ir bijusi pārpartejiska Saeimas

lieta, kur savu atbalstu Likumam devušas gan koalīcijas, gan

opozīcijas frakcijas. Tikai vienas Saeimas frakcijas deputāti nav

balsojuši par Likuma pieņemšanu; no visām pārējām Saeimas

frakcijām Likumam ir bijis tajās pārstāvēto deputātu atbalsts

(sk. turpat).

III

Likumā risinātais jautājums ir ārkārtīgi nopietns un

sensitīvs, kas skar vēsturiskā taisnīguma atjaunošanu, kur

leģitīmi iespējams atšķirīgs politisks attiecīgā Likuma vērtējums

dažādās sabiedrības grupās.

Likumam ir arī nozīmīgs ārpolitisks konteksts.

Šādu jautājumu likumdevējs var risināt tikai tad, ja tam ir

plaša parlamentārā vienprātība un pilna pārliecība par konkrētā

risinājuma vajadzību. Tas nedrīkstētu tikt izmantots šauri

partejiskās interesēs.

Šā Likuma pieņemšana ir Saeimas kā likumdevēja

politiskās izšķiršanās jautājums - ar Likumu pašam

paredzot konkrētu risinājumu sabiedrībai būtiskā jautājumā. Tā ir

Saeimas atbildība un politiskā izšķiršanās par to, kad un

kādā veidā konkrēto jautājumu risināt.

Tas uzliek Likuma iniciatoriem un Saeimas pārliecinošajam

vairākumam, kas Likumu ir atbalstījis, pienākumu turpināt

skaidrot šā Likuma nepieciešamību, lietderību un atbilstību

valsts un sabiedrības ilgtermiņa interesēm. Neviens cits Saeimas

vairākuma vietā to nevar izdarīt, jo tā ir Saeimas politiskā

izšķiršanās un Saeimas politiskā griba, kas ietverta šajā

Likumā.

IV

Likumdošanas process ir bijis pienācīgs un korekts. Tā

ietvaros Saeimas deputātiem bijusi iespēja politiski izšķirties

par vai pret piedāvāto Likumu.

Saeimas Juridiskais birojs ir cieši līdzdarbojies Likuma

pilnveidošanā starp lasījumiem (sk. Saeimas Juridiskā biroja

2021. gada 1. decembra atzinumu

Nr. 111.13/1-234-13/21 un 2022. gada 16. janvāra

atzinumu Nr. 111.13/1-14-13/22).

Ņemot vērā iepriekš minēto, respektēju Saeimas lielā vairākumā

pašas atbildībā izdarīto politisko izšķiršanos.

V

Likumā skartais jautājums tagad ir slēgts uz visiem

laikiem. Atgriešanās pie tā vairs nenotiks.

Šis jautājums tagad ir noņemts arī no Latvijas ārpolitikas un

mūsu stratēģisko partneru dienaskārtības.

Valsts prezidents Egils Levits