8. pants

Izvērtējot Lokālplānojuma satura un izstrādes procedūras

atbilstību normatīvajiem aktiem, konstatēju:

8.1. saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra

noteikumu Nr. 628 "Noteikumi par pašvaldību teritorijas

attīstības plānošanas dokumentiem" (turpmāk - noteikumi Nr.

628) 75. punktu lokālplānojuma izstrādi uzsāk ar pašvaldības

domes lēmumu, ar kuru vienlaicīgi tiek apstiprināts darba

uzdevums un izstrādes vadītājs.

Lokālplānojums uzsākts ar Domes 2020. gada 30. janvāra lēmumu

Nr. 3-4 "Par lokālplānojuma Līvānu novada teritorija

plānojuma 2012.-2024. gadam grozījumiem izstrādes

uzsākšanu".2 Lokālplānojuma izstrādes mērķis -

grozīt Līvānu novada teritorijas plānojumā 2012.‑2024. gadam

(turpmāk - Teritorijas plānojums) noteiktās īpašās noteikumu

teritorijas "Līvānu pilsētas sabiedriskā centrs"

robežas, ierobežojot tajā azartspēļu un izložu organizēšanas

vietu izvietošanas iespējas.

8.2. saskaņā ar noteikumu Nr. 628 86., 87. un 88. punktā

paredzēto lokālplānojuma izstrādes procedūru, pēc publiskās

apspriešanas beigām izstrādes vadītājs nodrošina publiskās

apspriešanas laikā saņemto priekšlikumu un institūciju atzinumu

izvērtēšanu un sagatavo ziņojumu par to vērā ņemšanu vai

noraidīšanu, norādot noraidījuma pamatojumu, ko iesniedz

pašvaldības domei lēmuma pieņemšanai.

Pēc publiskās apspriešanas pieļaujams veikt tikai tādus

precizējumus saistošajā daļā, kas neskar personu tiesiskās

intereses.3

Lokālplānojuma izstrādes gaitā ir notikusi viena publiskā

apspriešana (no 2020. gada 15. augusta līdz 2020. gada 13.

septembrim), pēc kuras veikti būtiski labojumi - svītroti vairāk

kā 20 punkti un grozīti vairāk kā 10 Lokālplānojuma teritorijas

izmantošanas un apbūves noteikumu (turpmāk - Apbūves noteikumi)

punkti, radot jaunu apbūves noteikumu redakciju, kurā nav pēc

būtības iespējams izsekot grozījumu saturam. Lokālplānojuma

izstrādes vadītājs 2020. gada 26. novembrī sniedzis pamatojumu

labojumu veikšanai Lokālplānojuma redakcijā4: novērst

Apbūves noteikumu neatbilstību spēkā esošajiem normatīvajiem

aktiem, veicot redakcionālu kļūdu labojumu. Par šiem labojumiem

sabiedrība nav tikusi informēta.

Sabiedriskajai apspriešanai jākalpo diviem galvenajiem

mērķiem: pirmkārt, iegūt informāciju, kas sekmētu pamatota un

taisnīga lēmuma pieņemšanu; otrkārt, pārliecināt sabiedrību, ka

tās izteiktie viedokļi tiek apspriesti (sk. Latvijas

Republikas Satversmes tiesas 2003. gada 14. februāra sprieduma

lietā Nr. 2002-14-04 secinājumu daļas 3. punktu). Efektīva

sabiedrības līdzdalība lēmumu pieņemšanā dod iespēju sabiedrībai

paust un lēmumu pieņēmējam ņemt vērā viedokļus un bažas, kas

saistītas ar teritorijas plānojuma izstrādi. Tādējādi ar

sabiedrisko apspriešanu tiek nodrošināta plānojuma leģitimitāte

un plānošanas procesa atklātība, sekmējot sabiedrības informētību

vides jautājumos.

Latvijas Republikas Satversmes tiesa ir norādījusi, ka

"normatīvie akti pašvaldībai piešķir plašu rīcības

brīvību (diskrecionāro varu) teritorijas plānojuma satura

noteikšanā. Tomēr pašvaldībai piešķirtā rīcības brīvība nav

neierobežota. Šī rīcības brīvība tiesiski var tikt izmantota

vienīgi tās ārējo robežu ietvaros. Par vadlīnijām rīcības

brīvības izmantošanai teritorijas plānošanas jomā ir uzskatāmi

teritorijas plānošanas principi un vispārējie tiesību

principi." (sk. Satversmes tiesas 2004. gada 9. marta

sprieduma lietā Nr. 2003-16-05 secinājumu daļas 5. punktu un

2005. gada 14. decembra sprieduma lietā Nr. 2005-10-03 11.

punktu). Kā izriet no Latvijas Republikas Satversmes tiesas

judikatūras, formāla sabiedrības iesaistīšana teritorijas

attīstības plānošanas procesā bez mērķa noskaidrot un izvērtēt

sabiedrības viedokli, ir atzīstama par sabiedrības līdzdalības

tiesību pārkāpumu.

Likuma 3. pants noteic, ka teritorijas attīstības plānošanā

ievēro teritorijas attīstības plānošanas principus, tai skaitā

atklātības principu, kas noteic, ka teritorijas attīstības

plānošanā un dokumentu izstrādē iesaista sabiedrību un nodrošina

informācijas un lēmumu pieņemšanas atklātumu.

8.3. Vispārīgās prasības vietējā līmeņa teritorijas attīstības

plānošanai, teritorijas izmantošanai un apbūvei, kā arī

teritorijas izmantošanas veidu klasifikāciju nosaka Ministru

kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumi Nr. 240 "Vispārīgie

teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi"

(turpmāk - noteikumi Nr. 240).

8.4. Rīkojuma 8.1. apakšpunktā konstatētais Lokālplānojuma

izstrādes mērķis un apstiprinātais Lokālplānojuma nosaukums ir ar

atšķirīgu juridisko tvērumu. Ņemot vērā Likuma 1. panta devītās

daļas sniegto lokālplānojuma definīciju, lokālplānojums ir

vietējās pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokuments

kāda plānošanas uzdevuma risināšanai. Konstatējams, ka ar

saistošajiem noteikumiem Nr. 14 Domes apstiprinātais teritorijas

attīstības plānošanas dokuments ir pārsniedzis Domes sākotnēji,

ar Domes 2020. gada 30. janvāra lēmumu Nr. 3-4 "Par

lokālplānojuma Līvānu novada teritorija plānojuma 2012.-2024.

gadam grozījumiem izstrādes uzsākšanu" izvirzīto mērķi.

Pilnvarojums Lokālplānojuma izstrādei tika dots azartspēļu

ierobežošanas noteikšanai, savukārt izstrādātais un

apstiprinātais Lokālplānojums nosaka konkrētās darbības

aizliegumu visā Lokālplānojuma teritorijā.

Vispārējais tiesiskuma jeb tiesību virsvadības princips

noteic, ka visa valsts vara ir saistīta ar tiesībām un tā var

rīkoties tikai tiesību normu noteiktajos ietvaros. Tas attiecas

arī uz valsts pārvaldi, kur to var saukt par pārvaldes tiesiskuma

principu (sk.: Levits E. Valsts pārvaldes iekārtas likuma

koncepcija//Latvijas Vēstnesis, 2002. gada 26. jūnijs, Nr.

95). Minētais princips tiek saukts arī par pārvaldes

likumības principu (sk.: Jarass D., Pieroth B. Grundgesetz für

die Bundesrepublik Deutschland. 8. Auflage. München: Verlag

C.H.Beck, 2008, S. 457)

Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta pirmā daļa noteic:

"Valsts pārvalde ir pakļauta likumam un tiesībām. Tā

darbojas normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros.

Valsts pārvalde savas pilnvaras var izmantot tikai atbilstoši

pilnvarojuma jēgai un mērķim." Tātad likums expressis

verbis paredz, ka valsts pārvaldei ir jāievēro pārvaldes

tiesiskuma princips.

Savukārt pārvaldes tiesiskuma princips ietver likuma

prioritātes un likuma atrunas principu. Likuma prioritātes

princips noteic, ka valsts pārvalde ir saistīta ar spēkā esošajām

tiesību normām un ka tās pozitīvais pienākums ir rīkoties

atbilstoši tām, bet negatīvais - atturēties no rīcības, ar kuru

šīs tiesību normas tiktu pārkāptas (sk.: Maurer H. Allgemeines

Verwaltungsrecht. 16. Auflage. München: Verlag C.H.Beck, 2006, S.

115).

8.5. apbūves noteikumos ietvertas normas, kas ir pretrunā

normatīvo aktu regulējumam:

8.5.1. Funkcionālās zonas indeksētajā apakšzonā

Rūpnieciskās apbūves teritorija (R2)5

papildizmantošanas veida tirdzniecības un pakalpojumu objektu

apbūve (kods 12002) aprakstā kā atļautie objekti - valsts un

pašvaldības pārvaldes un pakalpojumu iestādes (pieaugušo un

pirmsskolas bērnu izglītības iestāde) izglītības, kultūras

(izņemot azartspēļu un izložu organizēšana), un sporta ēkas un

būves, tūristu un atpūtas ēkas un būves, veterinārārsta prakses

vietas - neatbilst noteikumu Nr. 240 3. pielikumam.

8.5.2. gājēju celiņu platums un veloceliņu platums noteikts

pretēji noteikumu Nr. 240 102.1. apakšpunktam, tostarp lietots

termins "veloceliņš", kas neatbilst Ministru kabineta

2015. gada 2. jūnija noteikumu Nr. 279 "Ceļu satiksmes

noteikumi" 2.17. punktam;

8.5.3. aizsargjoslas paredzēts precizēt, izstrādājot zemes

ierīcības projektu, apgrūtinājuma plānu un būvniecības ieceres

dokumentāciju, kas ir pretrunā Aizsargjoslu likuma 33. panta

pirmajai daļai, Likuma 33. pantam un noteikumu Nr. 628 31.2.5.

apakšpunktam6;

8.5.4. funkcionālās zonas indeksētajā apakšzonā Savrupmāju

apbūves teritorija (DzS1) - papildizmantošanas veida

tirdzniecības un pakalpojumu objektu apbūve (kods 12002)

apraksts neatbilst noteikumu Nr. 240 3.

pielikumam;7

8.5.5. azartspēļu iestādes, t.sk. spēļu nami un kazino

atbilstoši noteikumu Nr. 240 3.pielikumam iekļaujami izmantošanas

veidu grupā tirdzniecības un pakalpojumi objektu apbūve (kods

12002), nevis kultūras iestāžu apbūve (kods

12004);8

8.5.6. pretēji Reklāmas likuma 7. panta divi prim un

trešajai daļai, kas paredz izdot atsevišķus saistošos noteikumus

reklāmas izvietošanai publiskās vietās, Apbūves noteikumos

noteikts aizliegums tabakas alkoholisko dzērienu, narkotiku,

pornogrāfijas un vardarbības reklāmai visā novada teritorijā

9;

8.5.7. vairāku Lokālplānojumā noteikto funkcionālo zonu

indeksēto apakšzonu (Savrupmāju apbūves teritorija

(DzS1), Publiskās apbūves teritorija (P1), Rūpnieciskās

apbūves teritorijā (R2), Transporta infrastruktūras

teritorija (TR1) un (TR2)) atļautie izmantošanas veidi un to

apraksti būtiski atšķiras no Teritorijas plānojumā noteikto

identiski indeksēto apakšzonu izmantošanas veidu aprakstiem.

Tādējādi nav ievērots Likuma 3. panta 8. punktā noteiktais

savstarpējās saskaņotības princips.10, jo

Lokālplānojumā noteiktais ir pretrunā ar Teritorijas

plānojumu.