25. pants
Lūgums un tam

pievienojamie dokumenti

1. Savstarpējās tiesiskās palīdzības lūgums tiek iesniegts

rakstiski, ievērojot nosacījumus, kas ļauj lūguma saņēmējai

dalībvalstij noteikt tā autentiskumu.

2. Savstarpējās tiesiskās palīdzības lūgumā norāda vai tam

pievieno:

a) iestādi, kura iesniedz lūgumu;

b) izmeklēšanas, kriminālvajāšanas vai tiesvedības, uz kuru

attiecas lūgums, priekšmetu un būtību, kā arī tās iestādes

nosaukumu un funkcijas, kura veic izmeklēšanu, kriminālvajāšanu

vai tiesvedību;

c) attiecīgo faktu kopsavilkumu (izņemot lūgumiem par tiesas

dokumentu izsniegšanu);

d) attiecīgo valsts tiesību aktu izklāstu, kam pievienoti

atsauces dokumenti, un paziņojumu par sodu, kas ir vai var tikt

piespriests par noziegumiem;

e) nepieciešamās palīdzības aprakstu un sīkāku informāciju par

jebkādu konkrētu procedūru, kura būtu jāievēro saskaņā ar lūguma

iesniedzējas dalībvalsts vēlmēm;

f) ja iespējams, jebkuras attiecīgās personas identitāti,

atrašanās vietu un pilsonību;

g) iemeslus, kuru dēļ tiek meklēti pierādījumi, informācija

vai pieprasīta rīcība, un, ja nepieciešams, to atbilstību pamatā

esošajai izmeklēšanai, kriminālvajāšanai vai tiesvedībai;

h) attiecīgā gadījumā termiņu, kurā palīdzība jāsniedz, un tā

pamatojumu;

i) attiecīgā gadījumā to attiecīgo valsts tiesību aktu

izklāstu, kas ļauj lieciniekam atteikties sniegt liecību.

3. Steidzamos gadījumos, ja tam piekrīt gan lūguma iesniedzēja

dalībvalsts, gan lūguma saņēmēja dalībvalsts, lūgumu var iesniegt

mutiski vai ar jebkādiem līdzekļiem, atstājot rakstisku liecību,

bet tā, cik drīz vien iespējams, tiek apstiprināta saskaņā ar

1. un 2. daļu.