Par Ļubļanas–Hāgas Konvenciju par starptautisko sadarbību genocīda noziegumu, noziegumu pret cilvēci, kara noziegumu un citu starptautisko noziegumu izmeklēšanā un kriminālvajāšanā

36. pants
Ieslodzīto pārvešana

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

uz laiku

1. Ja ir izpildīti turpmāk norādītie nosacījumi, var pārvest

personu, kura tiek aizturēta vai izcieš sodu vienas dalībvalsts

teritorijā un kuras klātbūtne citā dalībvalstī ir pieprasīta, lai

identificētu, sniegtu liecību vai citādi sniegtu palīdzību

pierādījumu iegūšanai izmeklēšanai, apsūdzībai vai tiesvedībai

saistībā ar noziegumiem, kuriem piemēro šo konvenciju:

a) persona brīvi sniedz apzinātu piekrišanu;

b) abu dalībvalstu atbildīgās iestādes vienojas, ievērojot

nosacījumus, kurus šīs dalībvalstis uzskata par atbilstošiem.

2. Šā panta 1. daļā:

a) dalībvalstij, uz kuru persona tiek pārvesta, ir tiesības un

pienākums pārvesto personu turēt apcietinājumā, ja vien tā

dalībvalsts, no kuras persona tika pārvesta, nav lūgusi vai

atļāvusi citādi;

b) dalībvalsts, uz kuru persona tiek pārvesta, nekavējoties

izpilda savu pienākumu nogādāt personu atpakaļ tās dalībvalsts

apcietinājumā, no kuras persona tika pārvesta saskaņā ar to, kā

abu dalībvalstu atbildīgās iestādes vienojušās pirms tam vai kā

citādi;

c) dalībvalsts, uz kuru persona tiek pārvesta, nelūdz

dalībvalstij, no kuras persona tika pārvesta, uzsākt izdošanas

procesu par personas atdošanu atpakaļ;

d) pārvestajai personai laiku, kas pavadīts tās dalībvalsts

apcietinājumā, uz kuru persona tika pārvesta, ieskaita soda

izciešanas termiņā tajā dalībvalstī, no kuras persona tika

pārvesta.