41. pants
Apvienotās

izmeklēšanas grupas

1. Pēc savstarpējas vienošanās divu vai vairāku dalībvalstu

atbildīgās iestādes var veikt nepieciešamos pasākumus saskaņā ar

to valstu tiesību aktiem un starptautiskajām tiesībām, lai

izveidotu apvienoto izmeklēšanas grupu konkrētam mērķim un uz

ierobežotu laiku, ko var pagarināt, savstarpēji vienojoties, lai

veiktu kriminālizmeklēšanu vienā vai vairākās iesaistītajās

dalībvalstīs.

2. Grupas sastāvu nosaka vienošanās dokumentā. Apvienoto

izmeklēšanas grupu jo īpaši var izveidot, ja:

a) tam, lai dalībvalsts izmeklētu noziegumus, kuriem piemēro

šo konvenciju, ir nepieciešama sarežģīta un grūta izmeklēšana,

kas saistīta ar citām dalībvalstīm;

b) vairākas dalībvalstis izmeklē noziegumus, kuriem piemēro šo

konvenciju, ja lietas apstākļi prasa koordinētu, saskaņotu rīcību

iesaistītajās dalībvalstīs.

3. Lūgumu izveidot apvienoto izmeklēšanas grupu var izteikt

jebkura no iesaistītajām dalībvalstīm. Grupu izveido vienā no tām

dalībvalstīm, kurās paredzēts veikt izmeklēšanas.

4. Papildus informācijai, kas minēta attiecīgajos

24. panta noteikumos, lūgumos par apvienotās izmeklēšanas

grupas izveidi iekļauj priekšlikumus par grupas sastāvu, mērķi un

laiku, uz kādu kopīgā izmeklēšanas grupa tiktu izveidota.

5. Apvienotā izmeklēšanas grupa darbojas to dalībvalstu

teritorijā, kuras piedalās grupā, ievērojot šādus vispārīgus

nosacījumus:

a) grupas vadītājs vai vadītāji ir to atbildīgo iestāžu

pārstāvji, kas piedalās kriminālizmeklēšanā un kas ir no

dalībvalsts, kurā grupa darbojas;

b) grupas vadītājs vai vadītāji rīkojas savas kompetences

ietvaros saskaņā ar attiecīgajiem valsts tiesību aktiem;

c) grupa darbības veic saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību

aktiem, kurā tā darbojas;

d) grupas dalībnieki un norīkotie dalībnieki veic savus

uzdevumus a) apakšpunktā minēto personu vadībā, ņemot vērā

nosacījumus, ko viņu pašu iestādes noteikušas vienošanās

dokumentā par grupas izveidi;

e) dalībvalsts, kurā grupa darbojas, veic nepieciešamos

organizatoriskos pasākumus, lai grupa varētu darboties.

6. Šajā pantā apvienotās izmeklēšanas grupas dalībnieki no tās

dalībvalsts, kurā grupa darbojas, tiek saukti par

"dalībniekiem", savukārt dalībnieki no dalībvalstīm,

kas nav dalībvalsts, kurā grupa darbojas, tiek saukti par

"norīkotajiem dalībniekiem".

7. Apvienotās izmeklēšanas grupas norīkotajiem dalībniekiem ir

tiesības būt klāt, kad tiek veikti izmeklēšanas pasākumi

dalībvalstī, kurā grupa darbojas. Tomēr grupas vadītājs īpašu

iemeslu dēļ saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā grupa

darbojas, var pieņemt citu lēmumu.

8. Norīkotajiem apvienotās izmeklēšanas grupas dalībniekiem

saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā grupa darbojas,

grupas vadītājs var uzticēt uzdevumu veikt noteiktus izmeklēšanas

pasākumus, ja to ir apstiprinājušas dalībvalsts, kurā grupa

darbojas, un norīkotājas dalībvalsts atbildīgās iestādes.

9. Ja apvienotajai izmeklēšanas grupai ir nepieciešami

izmeklēšanas pasākumi kādā no dalībvalstīm, kas izveidojusi

grupu, šīs dalībvalsts norīkotie dalībnieki var lūgt savas

atbildīgās iestādes veikt šos pasākumus. Šie pasākumi šajā

dalībvalstī tiek apsvērti saskaņā ar nosacījumiem, kas tiktu

piemēroti, ja tie tiktu pieprasīti vietējā izmeklēšanā.

10. Ja apvienotajai izmeklēšanas grupai ir nepieciešama

palīdzība no dalībvalsts, kas nepiedalījās grupas izveidē, vai no

trešās valsts, tad tās dalībvalsts, kurā grupa darbojas,

atbildīgās iestādes var lūgt palīdzību attiecīgās valsts

atbildīgajām iestādēm saskaņā ar atbilstošajiem instrumentiem vai

nolīgumiem.

11. Norīkotie apvienotās izmeklēšanas grupas dalībnieki

saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem un savas kompetences

robežās grupas veiktās kriminālizmeklēšanas vajadzībām var sniegt

grupai informāciju, kas ir pieejama dalībvalstī, kura viņus

norīkojusi.

12. Informāciju, kuru dalībnieks vai norīkotais dalībnieks

likumīgi ieguvis, esot apvienotajā izmeklēšanas grupā, un kura

citādi nav pieejama iesaistīto valstu atbildīgajām iestādēm, var

izmantot šādām vajadzībām:

a) vajadzībām, kuru dēļ grupa tika izveidota;

b) citu noziegumu atklāšanai, izmeklēšanai un

kriminālvajāšanai, ja ir saņemta tās dalībvalsts atbildīgās

iestādes iepriekšēja piekrišana, kurā informācija kļuva pieejama;

un šo informāciju var neizpaust tikai gadījumos, kad tās šāda

izmantošana apdraudētu kriminālizmeklēšanu minētajā dalībvalstī

vai kad attiecībā uz šādu izmantošanu minētā dalībvalsts varētu

atteikties no savstarpējās tiesiskās palīdzības;

c) lai novērstu tūlītējus un nopietnus draudus sabiedrības

drošībai un neskarot b) apakšpunktu, ja pēc tam tiek uzsākta

kriminālizmeklēšana;

d) citām vajadzībām, ciktāl par tām ir vienojušās

dalībvalstis, kuras izveidoja grupu.

13. Šis pants neskar nekādus citus spēkā esošus noteikumus vai

vienošanās par apvienotās izmeklēšanas grupas izveidi vai

darbību.

14. Ciktāl to atļauj iesaistīto dalībvalstu tiesību akti vai

jebkāda tāda juridiska instrumenta noteikumi, kas piemērojami

starp šīm dalībvalstīm, tās var vienoties par pasākumiem, lai

grupas darbā varētu piedalīties personas, kuras nav to

dalībvalstu atbildīgo iestāžu pārstāvji, kas izveidoja apvienoto

izmeklēšanas grupu. Ja vien vienošanās dokumentā nav skaidri

noteikts citādi, uz šīm personām neattiecas tiesības, kas saskaņā

ar šo pantu noteiktas grupas dalībniekiem vai norīkotajiem

dalībniekiem.