45. pants
Starptautiskā

sadarbība konfiskācijas nolūkos

1. Dalībvalsts, kas ir saņēmusi lūgumu konfiscēt noziedzīgi

iegūtus līdzekļus vai mantu, kuras vērtība atbilst tādu

noziedzīgi iegūtu līdzekļu vērtībai, kam tā piemēro šo

konvenciju, tostarp legalizētu mantu, vai mantu, aprīkojumu vai

citus instrumentus, kas izmantoti vai kas ir paredzēti

izmantošanai šādos noziegumos, vai citu mantu, lai saskaņā ar

83. panta 3. daļu sniegtu kompensācijas cietušajiem,

kas atrodas tās teritorijā, cik vien iespējams un saskaņā ar

valsts tiesību aktiem:

a) iesniedz lūgumu savām atbildīgajām iestādēm, lai saņemtu

konfiskācijas rīkojumu, un, ja šāds rīkojums tiek izsniegts,

izpilda to, vai

b) lai to pieprasītajā apjomā īstenotu, iesniedz savām

atbildīgajām iestādēm rīkojumu par konfiskāciju, ko izdevusi

tiesa lūguma iesniedzējas dalībvalsts teritorijā, ciktāl tas

attiecas uz noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem, mantu, aprīkojumu vai

citiem instrumentiem, kuri atrodas lūguma saņēmējas dalībvalsts

teritorijā, kas izmantoti vai paredzēti izmantošanai noziegumos,

kuriem tā piemēro šo konvenciju.

2. Pēc lūguma, ko iesniegusi cita dalībvalsts, kuras

jurisdikcijā ir noziegums, kam tā piemēro šo konvenciju, lūguma

saņēmēja dalībvalsts, cik vien iespējams, saskaņā ar tās valsts

tiesību aktiem veic pasākumus, lai identificētu, izsekotu un

iesaldētu vai arestētu noziedzīgi iegūtus līdzekļus, mantu,

aprīkojumu vai citus instrumentus, kas izmantoti vai paredzēti

izmantošanai noziegumos, kuriem tā piemēro šo konvenciju, lai

lūguma iesniedzēja dalībvalsts vai atbilstoši lūgumam saskaņā ar

1. daļu lūguma saņēmēja dalībvalsts varētu izdot rīkojumu

par konfiskāciju.

3. Ja noziedzīgi iegūtie līdzekļi ir daļēji vai pilnībā

pārveidoti vai pārvērsti citā mantā, šajā pantā minētie pasākumi

ir piemērojami šai mantai, nevis noziedzīgi iegūtajiem

līdzekļiem.

4. Ja, lai iegādājoties mantu, ir izmantoti gan noziedzīgi

iegūti līdzekļi, gan likumīgi iegūti līdzekļus, šāda manta,

neskarot nekādas pilnvaras saistībā ar iesaldēšanu vai arestu, ir

konfiscējama tādā apjomā, kas atbilst šādi izlietoto noziedzīgi

iegūto līdzekļu novērtētajai vērtībai.

5. Uz ienākumiem vai citiem labumiem, kas gūti no noziedzīgi

iegūtiem līdzekļiem, no mantas, par kuru noziedzīgi iegūtie

līdzekļi ir pārveidoti vai pārvērsti, vai no mantas, kas daļēji

iegādāta par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem, attiecas arī šajā

pantā minētie pasākumi tādā pašā veidā un tādā pašā apjomā kā uz

noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem.

6. Piemērojot šo pantu, katra dalībvalsts pilnvaro savas

tiesas vai citas atbildīgās iestādes dot rīkojumu, lai bankas,

finanšu vai komerciālie dokumenti tiktu darīti pieejami vai

konfiscēti. Dalībvalstis nedrīkst atteikties rīkoties saskaņā ar

šās daļas noteikumiem, pamatojot to ar bankas noslēpumu.

7. Šā panta 1. daļas noteikumus var piemērot arī

konfiskācijai, kas ietver prasību samaksāt naudas summu, kura

atbilst noziedzīgi iegūtu līdzekļu vērtībai, ja manta, kas var

tikt konfiscēta, atrodas lūguma saņēmējā dalībvalstī. Šādos

gadījumos, izpildot konfiskāciju saskaņā ar 1. daļu, lūguma

saņēmēja dalībvalsts, ja maksājums netiek saņemts, var izpildīt

prasību par jebkuru šim nolūkam pieejamu mantu.

8. Dalībvalstis var sadarboties, ciktāl to pieļauj to

attiecīgie valsts tiesību akti, ar tām dalībvalstīm, kuras

pieprasa veikt konfiskācijai līdzvērtīgus pasākumus, kuru

rezultātā tiek atņemta manta un kuri nav kriminālsankcijas,

ciktāl šādus pasākumus nosaka lūguma iesniedzējas dalībvalsts

tiesu iestāde saistībā ar noziegumiem, kuriem tā piemēro šo

konvenciju, ar nosacījumu, ka ir konstatēts, ka manta ir

noziedzīgi iegūti līdzekļi vai cita manta, kā minēts

3.-5. daļā.

9. Papildus 25. pantā norādītajai informācijai lūgumos,

kas iesniegti saskaņā ar šo pantu, tiek iekļauts:

a) lūguma, kas attiecas uz 1. daļas a) apakšpunktu,

gadījumā, tāds konfiscējamās mantas vai aktīvu apraksts un faktu

izklāsts, uz kuru atsaucas lūguma iesniedzēja dalībvalsts, kas ir

pietiekams, lai lūguma saņēmēja dalībvalsts varētu pieprasīt

rīkojumu saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem;

b) lūguma, kas attiecas uz 1. daļas b) apakšpunktu,

gadījumā likumīga kopija konfiskācijas rīkojumam, uz kuru balstās

lūgums, ko izdevusi lūguma iesniedzēja dalībvalsts, faktu un

informācijas izklāsts par apmēru, kādā tiek pieprasīta lūguma

izpilde;

c) lūguma, kas attiecas uz 2. daļu, gadījumā, to faktu

izklāsts, uz kuriem atsaucas lūguma iesniedzēja dalībvalsts, un

pieprasīto darbību apraksts.

10. Lēmumus vai darbības, kas paredzētas 1. un

2. daļā, lūguma saņēmēja dalībvalsts pieņem saskaņā ar

valsts tiesību aktiem un procesuālajiem noteikumiem vai jebkuru

pastāvošu divpusēju vai daudzpusēju konvenciju, nolīgumu vai

vienošanos ar lūguma iesniedzēju dalībvalsti.

11. Šā panta noteikumus nedrīkst interpretēt tā, ka tie skartu

trešo pušu, kuras rīkojas godprātīgi, tiesības.