5. pants
Starptautisko

noziegumu definīcijas

1. Šajā konvencijā "genocīds" nozīmē jebkuru no

turpmāk norādītajām darbībām, kas izdarītas nolūkā pilnīgi vai

daļēji iznīcināt nacionālu, etnisku, rases vai reliģisku grupu kā

tādu:

a) šādas grupas locekļu nogalināšana;

b) nopietnu miesas bojājumu vai garīga kaitējuma radīšana

šādas grupas locekļiem;

c) tīša tādu dzīves apstākļu radīšana šādai grupai, kas

paredzēti, lai to pilnīgi vai daļēji fiziski iznīcinātu;

d) tādu līdzekļu izmantošana, kuru mērķis ir novērst bērnu

dzimšanu šādā grupā;

e) grupas bērnu piespiedu pārvietošana uz citu grupu.

2. Šajā konvencijā "noziegums pret cilvēci" ir

jebkura no turpmāk norādītajām darbībām, ja tā izdarīta kā daļa

no plaša vai sistemātiska uzbrukuma, kas vērsts pret

civiliedzīvotājiem, un zinot par šādu uzbrukumu:

a) slepkavība;

b) iznīcināšana;

c) paverdzināšana;

d) iedzīvotāju deportācija vai piespiedu pārvietošana;

e) ieslodzīšana vai cita veida fiziskās brīvības atņemšana,

pārkāpjot starptautisko tiesību pamatnoteikumus;

f) spīdzināšana;

g) izvarošana, seksuāla verdzība, piespiedu prostitūcija,

piespiedu grūtniecība, piespiedu sterilizācija vai jebkāda cita

veida līdzvērtīga smaguma seksuālā vardarbība;

h) jebkādas identificējamas grupas vai kolektīva vajāšana

politisku, rases, nacionālu, etnisku, kultūras, reliģisku,

dzimuma vai citu iemeslu dēļ, kas saskaņā ar starptautiskajām

tiesībām ir vispāratzīti kā nepieļaujami saistībā ar jebkuru

darbību, kura minēta šajā daļā, vai jebkuru noziegumu, uz kuru

attiecas šī konvencija;

i) personu piespiedu pazušana;

j) aparteīds;

k) citas līdzīgas necilvēcīgas darbības ar nolūku radīt lielas

ciešanas, nopietnus miesas bojājumus vai kaitējumu garīgajai vai

fiziskajai veselībai.

3. Šā panta 2. daļā:

a) "uzbrukums, kas vērsts pret civiliedzīvotājiem"

ir rīcība, kas ietver 2. daļā minēto darbību vairākkārtēju

veikšanu pret civiliedzīvotājiem, saskaņā ar valsts vai

organizācijas politiku veikt šādu uzbrukumu vai to veicināt;

b) "iznīcināšana" ietver tīšu tādu dzīves apstākļu

radīšanu, kas paredzēti, lai iznīcinātu daļu iedzīvotāju,

inter alia atņemot piekļuvi pārtikai un medikamentiem;

c) "paverdzināšana" ir jebkādas pilnvaras, kas

saistīta ar īpašumtiesībām uz kādu personu, vai visu šādu

pilnvaru īstenošana un ietver šādu pilnvaru izmantošanu cilvēku,

jo īpaši sieviešu un bērnu, tirdzniecībā;

d) "iedzīvotāju deportācija vai piespiedu

pārvietošana" ir attiecīgo personu piespiedu pārvietošana,

veicot izraidīšanu vai citas piespiedu darbības, bez

starptautiskajās tiesībās atļauta iemesla no teritorijas, kurā

tās likumīgi atrodas;

e) "spīdzināšana" ir tīša stipru fizisku vai garīgu

sāpju vai ciešanu nodarīšana personai, kas atrodas apcietinājumā

vai apsūdzētā kontrolē; izņemot to, ka spīdzināšana neietver

sāpes vai ciešanas, kas rodas tikai no likumīgām sankcijām, kas

ir raksturīgas šādām sankcijām vai kas ir ar tām saistītas;

f) "piespiedu grūtniecība" ir nelikumīga sievietes,

kura grūtniecības stāvoklī nonākusi piespiedu kārtā, ieslodzīšana

ar nolūku ietekmēt jebkādas iedzīvotāju grupas etnisko sastāvu

vai izdarīt citus smagus starptautisko tiesību pārkāpumus. Šī

definīcija nekādā veidā nav interpretējama kā tāda, kas ietekmē

valstu tiesību aktus saistībā ar grūtniecību;

g) "vajāšana" ir tīša un stingra pamattiesību

atņemšana grupas vai kopienas identitātes dēļ, un tā ir pretrunā

starptautiskajām tiesībām;

h) "aparteīds" ir necilvēcīgas darbības, kuras

līdzīgas 2. daļā minētajām darbībām, kas veiktas

institucionalizētā režīmā, kurā viena rasu grupa sistemātiski

apspiež un dominē pār jebkādu citu rasu grupu vai grupām, ar

nolūku saglabāt šo režīmu;

i) "personu piespiedu pazušana" ir personu tāda

apcietināšana, aizturēšana vai nolaupīšana, ko veic valsts vai

politiska organizācija vai kas tiek veikta ar tās atļauju,

atbalstu vai piekrišanu, kam seko atteikšanās atzīt šo brīvības

atņemšanu vai sniegt informāciju par šo personu likteni vai

atrašanās vietu, lai tās uz ilgstošu laiku izslēgtu no likuma

aizsardzības.

4. Šajā konvencijā "kara noziegumi" ir:

a) smagi 1949. gada 12. augusta Ženēvas konvenciju

pārkāpumi, proti, jebkura no turpmāk minētajām darbībām pret

personām vai mantu, kas aizsargāta saskaņā ar attiecīgās Ženēvas

konvencijas noteikumiem:

i) tīša nogalināšana;

ii) spīdzināšana vai necilvēcīga izturēšanās, tostarp

bioloģiskie eksperimenti;

iii) tīša lielu ciešanu, smagu miesas bojājumu vai kaitējuma

veselībai nodarīšana;

iv) plaša mantas iznīcināšana un piesavināšanās, kas nav

pamatota ar militāru nepieciešamību un kas veikta nelikumīgi un

bezjēdzīgi;

v) karagūstekņa vai citas aizsargātas personas piespiešana

dienēt naidīgas varas spēkos;

vi) tīša tiesību uz taisnīgu un normālu tiesu atņemšana

karagūsteknim vai citai aizsargātai personai;

vii) nelikumīga deportācija vai pārvietošana, vai nelikumīga

ieslodzīšana;

viii) ķīlnieku sagūstīšana;

b) citi nopietni to likumu un paražu pārkāpumi, kas

piemērojami starptautiskos bruņotos konfliktos starptautisko

tiesību ietvaros, proti, jebkura no šīm darbībām:

i) tīša uzbrukumu vēršana pret civiliedzīvotājiem kopumā vai

atsevišķiem civiliedzīvotājiem, kuri karadarbībā nepiedalās

tieši;

ii) tīša uzbrukumu vēršana pret civilajiem objektiem, proti,

objektiem, kas nav militāri objekti;

iii) tīša uzbrukumu vēršana pret personālu, iekārtām,

materiāliem, vienībām vai transportlīdzekļiem, kas saskaņā ar

Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtiem iesaistīti humānās

palīdzības vai miera uzturēšanas misijā, ciktāl tiem ir tiesības

uz aizsardzību, kura saskaņā ar bruņota konflikta

starptautiskajiem tiesību aktiem sniegta civiliedzīvotājiem vai

civilajiem objektiem;

iv) tīša uzbrukuma uzsākšana, apzinoties, ka šāds uzbrukums

izraisīs netīšu dzīvību zaudēšanu vai ievainojumus

civiliedzīvotājiem vai kaitējumu civilajiem objektiem, vai plaši

izplatītu, ilgstošu un smagu kaitējumu dabiskajai videi, kas

nepārprotami būtu pārmērīgi salīdzinājumā ar kopējām militārajām

priekšrocībām, kuras būtu paredzams konkrēti un tieši gūt šādā

uzbrukumā;

v) uzbrukums pilsētām, ciemiem, mājokļiem vai ēkām, kas ir

neaizsargātas un kas nav militāri mērķi, vai to bombardēšana ar

jebkādiem līdzekļiem;

vi) kaujinieka, kurš ir nolicis ieročus vai kuram vairs nav

aizsardzības līdzekļu un kurš ir brīvprātīgi padevies,

nogalināšana vai ievainošana;

vii) pamiera karoga, karoga vai arī ienaidnieka vai Apvienoto

Nāciju Organizācijas militāro zīmotņu un formastērpa, kā arī

Ženēvas konvenciju atšķirības emblēmu neatbilstoša izmantošana,

izraisot nāvi vai nodarot smagus miesas bojājumus;

viii) okupācijas varas veikta daļas tās civiliedzīvotāju tieša

vai netieša pārvietošana uz šīs varas okupēto teritoriju vai arī

visu okupētās teritorijas iedzīvotāju vai to daļas deportācija

vai pārvietošana šajā teritorijā vai ārpus tās;

ix) tīša uzbrukumu vēršana pret ēkām, kuras tiek izmantotas

reliģijas, izglītības, mākslas, zinātnes vai labdarības mērķiem,

pret vēstures pieminekļiem, slimnīcām un vietām, kur tiek pulcēti

slimnieki un ievainotie, ja tās nav militāri mērķi;

x) personu, kuras atrodas pretējās puses varā, pakļaušana

fiziskai sakropļošanai vai jebkāda veida medicīniskiem vai

zinātniskiem eksperimentiem, kas nav pamatojami ar attiecīgās

personas medicīnisko, zobārstniecības vai stacionāro ārstēšanu,

kas netiek veikti tās interesēs un kas izraisa šīs personas vai

personu nāvi vai nopietni apdraud viņu veselību;

xi) ienaidnieka tautai vai armijai piederošu personu nodevīga

nogalināšana vai ievainošana;

xii) paziņošana, ka netiks izrādīta žēlastība;

xiii) ienaidnieka mantas iznīcināšana vai sagrābšana, ja vien

šādu iznīcināšanu vai sagrābšanu nenosaka neatliekamas kara

vajadzības;

xiv) naidīgās puses pilsoņu tiesību un rīcības pasludināšana

par atceltām, apturētām vai nepieņemamām tiesā;

xv) naidīgās puses pilsoņu piespiešana piedalīties kara

operācijās, kas vērstas pret viņu valsti, pat ja viņi pirms kara

sākuma ir atradušies kara dienestā;

xvi) pilsētas vai vietas izlaupīšana, pat ja tā ieņemta

uzbrukumā;

xvii) indes vai saindētu ieroču izmantošana;

xviii) smacējošu, indīgu vai citu gāzu un jebkādu līdzīgu

šķidrumu, materiālu vai ierīču izmantošana;

xix) tādu ložu izmantošana, kuras cilvēka ķermenī viegli

izplešas vai saplok, tādas kā lodes ar cietu apvalku, kas pilnīgi

nenosedz serdeni vai ir ar iegriezumiem;

xx) vardarbība pret cilvēka cieņu, it īpaši aizskaroša un

pazemojoša izturēšanās;

xxi) izvarošana, seksuāla verdzība, piespiedu prostitūcija,

piespiedu grūtniecība, kā noteikts 3. daļas

f) apakšpunktā, piespiedu sterilizācija vai jebkāda cita

veida seksuāla vardarbība, kas ir arī smags Ženēvas konvenciju

pārkāpums;

xxii) civilpersonas vai citas aizsargātas personas klātbūtnes

izmantošana, lai noteiktas vietas, apgabalus vai militāros spēkus

padarītu neaizskaramus militārās operācijās;

xxiii) tīša uzbrukuma vēršana pret ēkām, materiāliem,

medicīnas vienībām un transportu, kā arī personālu, kas saskaņā

ar starptautiskajām tiesībām izmanto Ženēvas konvencijā noteiktās

atšķirības emblēmas;

xxiv) tīša civiliedzīvotāju badināšanas kā karadarbības

metodes izmantošana, atņemot viņiem līdzekļus, kuri ir

nepieciešami izdzīvošanai, tostarp apzināti kavējot palīdzības

piegādi, kas ir paredzēta Ženēvas konvencijās;

xxv) bērnu, kas jaunāki par piecpadsmit gadiem, iesaukšana vai

iekļaušana nacionālajos bruņotajos spēkos vai viņu izmantošana,

lai aktīvi piedalītos karadarbībā;

c) tāda bruņota konflikta gadījumā, kas nav starptautisks,

smagi pārkāpumi, kas norādīti četrām 1949. gada

12. augusta Ženēvas konvencijām kopīgajā 3. pantā,

proti, jebkura no turpmāk minētajām darbībām, kas izdarītas pret

personām, kuras aktīvi nepiedalās karadarbībā, ieskaitot bruņoto

spēku dalībniekus, kuri ir nolikuši ieročus, un tos, kuri kaujas

lauku ir pametuši slimības, ievainojumu, aizturēšanas vai citu

iemeslu dēļ:

i) vardarbība pret dzīvību un veselību, it īpaši jebkāda veida

slepkavība, ievainošana, cietsirdīga izturēšanās un

spīdzināšana;

ii) vardarbība pret cilvēka cieņu, it īpaši aizskaroša un

pazemojoša izturēšanās;

iii) ķīlnieku sagūstīšana;

iv) sodīšana un nāvessoda izpilde bez iepriekšēja sprieduma,

kuru pasludinājusi likumīgi izveidota tiesa, kas nodrošina visas

tiesiskās garantijas, kuras parasti tiek atzītas par

neaizstājamām;

d) 4. daļas c) apakšpunkts attiecas uz bruņotiem

konfliktiem, kas nav starptautiski, un tādējādi neattiecas uz

situācijām, kad rodas iekšēji nemieri un spriedze, piemēram,

sacelšanās, atsevišķas un sporādiskas vardarbīgas darbības vai

citas līdzīgas darbības;

e) citi smagi to likumu un paražu pārkāpumi, kuri piemērojami

tādos bruņotos konfliktos, kas nav starptautiski, starptautisko

tiesību ietvaros, proti, jebkura no šīm darbībām:

i) tīša uzbrukumu vēršana pret civiliedzīvotājiem kopumā vai

atsevišķiem civiliedzīvotājiem, kuri karadarbībā nepiedalās

tieši;

ii) tīša uzbrukuma vēršana pret ēkām, materiāliem, medicīnas

vienībām un transportu, kā arī personālu, kas saskaņā ar

starptautiskajām tiesībām izmanto Ženēvas konvencijā noteiktās

atšķirības emblēmas;

iii) tīša uzbrukumu vēršana pret personālu, iekārtām,

materiāliem, vienībām vai transportlīdzekļiem, kas saskaņā ar

Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtiem iesaistīti humānās

palīdzības vai miera uzturēšanas misijā, ciktāl tiem ir tiesības

uz aizsardzību, kas saskaņā ar bruņota konflikta

starptautiskajiem tiesību aktiem sniegta civiliedzīvotājiem vai

civilajiem objektiem;

iv) tīša uzbrukumu vēršana pret ēkām, kuras tiek izmantotas

reliģijas, izglītības, mākslas, zinātnes vai labdarības mērķiem,

pret vēstures pieminekļiem, slimnīcām un vietām, kur tiek pulcēti

slimnieki un ievainotie, ja tās nav militāri mērķi;

v) pilsētas vai vietas izlaupīšana, pat ja tā ieņemta

uzbrukumā;

vi) izvarošana, seksuāla verdzība, piespiedu prostitūcija,

piespiedu grūtniecība, kā noteikts 3. daļas

f) apakšpunktā, piespiedu sterilizācija vai jebkāda cita

veida seksuāla vardarbība, kas ir arī smags Ženēvas konvencijām

kopīgā 3. panta pārkāpums;

vii) bērnu, kas jaunāki par piecpadsmit gadiem, iesaukšana vai

iekļaušana bruņotajos spēkos vai grupējumos, vai viņu

izmantošana, lai aktīvi piedalītos karadarbībā;

viii) rīkojums pārvietot civiliedzīvotājus ar konfliktu

saistītu iemeslu dēļ, ja vien to nepieprasa iesaistīto

civiliedzīvotāju drošība vai neatliekami militāri iemesli;

ix) pretinieka kaujinieka nodevīga nogalināšana vai

ievainošana;

x) paziņošana, ka netiks izrādīta žēlastība;

xi) personu, kuras atrodas konflikta otras puses varā,

pakļaušana fiziskai sakropļošanai vai jebkāda veida medicīniskiem

vai zinātniskiem eksperimentiem, kas nav pamatojami ar attiecīgās

personas medicīnisko, zobārstniecības vai stacionāro ārstēšanu,

kas netiek veikti tās interesēs un kas izraisa šādas personas vai

personu nāvi vai nopietni apdraud viņu veselību;

xii) pretinieka mantas iznīcināšana vai sagrābšana, ja vien

šādu iznīcināšanu vai sagrābšanu nenosaka neatliekamas konflikta

vajadzības;

f) 4. daļas e) apakšpunkts attiecas uz bruņotiem

konfliktiem, kas nav starptautiski, un tādējādi neattiecas uz

situācijām, kad rodas iekšēji nemieri un spriedze, piemēram,

sacelšanās, atsevišķas un sporādiskas vardarbīgas darbības vai

citas līdzīgas darbības. Tas attiecas uz bruņotiem konfliktiem,

kas notiek valsts teritorijā, ja norisinās ilgstošs bruņots

konflikts starp valdību un organizētiem bruņotiem grupējumiem vai

starp šādiem grupējumiem.

5. Nekas no 4. daļas c) un e) apakšpunktā

noteiktā neietekmē valdības pienākumu, izmantojot visus likumīgos

līdzekļus, uzturēt vai atjaunot likumību un kārtību valstī vai

aizstāvēt valsts vienotību un teritoriālo nedalāmību.

6. Šajā konvencijā noziegumi, uz kuriem šī konvencija

attiecas, netiek uzskatīti par politiskiem noziegumiem, par

noziegumiem, kuri saistīti ar politisku noziegumu, vai par

noziegumiem, kuru pamatā ir politiski motīvi.