52. pants
Specialitātes

princips

1. Pret izdoto personu nedrīkst veikt kriminālvajāšanu, šai

personai nedrīkst piespriest sodu vai šo personu nedrīkst

aizturēt, lai izpildītu sodu vai aizturēšanas orderi par jebkādu

noziegumu, kas izdarīts pirms šīs personas izdošanas, izņemot to

noziegumu, par kuru persona ir izdota, un tāpat arī nedrīkst

ierobežot šīs personas personisko brīvību jebkādu citu iemeslu

dēļ, ja vien tie nav turpmāk nosauktie gadījumi:

a) ja dalībvalsts, kas izdevusi meklēto personu, tam piekrīt.

Piekrišanas lūgumu iesniedz, pievienojot 56. pantā minētos

dokumentus un jebkādu papildu informāciju, ko pieprasa meklēto

personu izdevusī dalībvalsts. Atbrīvojumu no specialitātes

principa var piešķirt noziegumiem, kuru dēļ varētu piemērot

izdošanu saskaņā ar šīs konvencijas noteikumiem vai saskaņā ar

jebkādu citu līgumu, kas piemērojams abām dalībvalstīm, vai

saskaņā ar starptautisko tiesību vai valstu tiesību aktu

principiem, ja lūguma saņēmējai dalībvalstij tas ir

pieņemami;

b) ja persona pēc tam, kad tai ir bijusi iespēja atstāt tās

lūguma iesniedzējas dalībvalsts teritoriju, kurai šī persona tika

izdota, to nav izdarījusi 45 dienu laikā pēc šīs personas

galīgās atbrīvošanas vai ja šī persona ir atgriezusies minētajā

teritorijā pēc tās pamešanas.

2. Neatkarīgi no 1. daļas lūguma iesniedzēja dalībvalsts

var veikt jebkādus nepieciešamos pasākumus, lai izraidītu personu

no savas teritorijas, vai jebkādus pasākumus, kas nepieciešami

saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ieskaitot tiesvedību in

absentia, lai novērstu jebkādas tiesiskas sekas noilguma

dēļ.

3. Ja tiesvedības gaitā tiek mainīts inkriminētā nozieguma

apraksts, pret izdoto personu tiek veikta kriminālvajāšana vai tā

tiek notiesāta tikai tiktāl, ciktāl nozieguma jaunais apraksts

liecina, ka izdotās personas iespējamā nelikumīgā darbība ir

noziegums, kas pieļauj izdošanu.