72. pants
Notiesātās personas,

kas pakļautas lēmumam par piespiedu izraidīšanu

1. Pēc notiesājušās dalībvalsts lūguma, soda izpildes

dalībvalsts var, ievērojot šā panta noteikumus, piekrist

notiesātās personas nodošanai bez šīs personas piekrišanas, ja

šai personai piespriestais sods vai arī administratīvais lēmums,

kas izriet no šā soda, ietver galīgo lēmumu par minētās personas

piespaidu izraidīšanu vai arī par jebkādu citu pasākumu, kura

rezultātā šai personai vairs netiek atļauts palikt notiesājušās

dalībvalsts teritorijā pēc tam, kad šī persona tiek atbrīvota no

ieslodzījuma.

2. Soda izpildes dalībvalsts nepiekrīt 1. daļā

aprakstītajai nodošanai, pirms tā nav pienācīgi ņēmusi vērā

notiesātās personas viedokli.

3. Šā panta vajadzībām notiesājusī dalībvalsts nodod soda

izpildes dalībvalstij šādus dokumentus:

a) deklarāciju, kurā ietverts notiesātās personas viedoklis

par ierosināto nodošanu;

b) kopiju galīgajam piespiedu izraidīšanas lēmumam vai

jebkuram citam lēmumam, kas nosaka, ka notiesātajai personai

vairs netiek atļauts palikt notiesājušās dalībvalsts teritorijā,

tiklīdz šī persona tiks atbrīvota no ieslodzījuma.

4. Ne pret vienu personu, kas nodota saskaņā ar šā panta

noteikumiem, nedrīkst veikt kriminālvajāšanu, šādai personai

nedrīkst piespriest sodu vai šādu personu nedrīkst aizturēt, lai

izpildītu sodu vai aizturēšanas orderi par jebkādu noziegumu, kas

izdarīts pirms šīs personas nodošanas, izņemot to noziegumu, par

kuru tika piespriests izpildāmais sods, un tāpat arī nedrīkst

ierobežot šīs personas personisko brīvību jebkādu citu iemeslu

dēļ, ja vien tie nav turpmāk nosauktie gadījumi:

a) ja notiesājusī dalībvalsts to atļauj:

i) atļaujas lūgumam pievieno visus attiecīgos dokumentus un

juridiskos ierakstus par jebkuru notiesātās personas

paziņojumu;

ii) atļauja tiek dota, ja uz noziegumu, par kuru atļauja

lūgta, pašu par sevi attiektos izdošana saskaņā ar notiesājušās

dalībvalsts tiesību aktiem vai ja izdošana netiek veikta tikai

soda ilguma dēļ;

b) ja notiesātā persona pēc tam, kad tai ir bijusi iespēja

atstāt soda izpildes dalībvalsts teritoriju, nav to izdarījusi

45 dienu laikā pēc galīgās atbrīvošanas vai arī ja persona

ir atgriezusies šajā teritorijā pēc tās pamešanas.

5. Neatkarīgi no 4. daļas noteikumiem soda izpildes

dalībvalsts var veikt jebkādus pasākumus, kas nepieciešami

saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ieskaitot tiesvedību in

absentia, lai novērstu jebkādas tiesiskas sekas noilguma

dēļ.

6. Nekas šajā pantā neuzliek par pienākumu dalībvalstij šajā

pantā aprakstītajos apstākļos uzņemties sodu izpildi.