19. pants

Ar šo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē Bauskas novada domes 2022. gada 28. jūlija saistošie noteikumi Nr. 22 "Par mājas (istabas) dzīvnieku turēšanu Bauskas novadā".

20

Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks A. Mačeks

Paskaidrojuma raksts

Bauskas novada domes 2024. gada 30. maija saistošajiem noteikumiem Nr. 9 "Par mājas (istabas) dzīvnieku turēšanu Bauskas novadā"

Paskaidrojuma raksta sadaļaNorādāmā informācija 1. Mērķis un nepieciešamības pamatojums Dzīvnieku aizsardzības un labturības noteikumus Latvijā reglamentē vairāki normatīvie akti – Dzīvnieku aizsardzības likums, Veterinārmedicīnas likums, kā arī uz likumos noteiktā deleģējuma pamata izdotie Ministru kabineta noteikumi. Minētajos normatīvajos aktos ir ietverts pilnvarojums attiecīgām institūcijām noteikt dzīvnieku aizsardzības un labturības prasības, kā arī veikt to kontroli un uzraudzību, tai skaitā, normatīvajos aktos ir dotas tiesības pašvaldībai saistošajos noteikumos noteikt savus nosacījumus mājas (istabas) dzīvnieku (turpmāk arī – mājdzīvnieki) turēšanai, kā arī klaiņojošu un bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu dzīvnieku izķeršanai. Papildus tam, saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 43. panta pirmās daļas 10. punktu, pašvaldība saistošajos noteikumos arī bija tiesīga paredzēt administratīvo atbildību par mājdzīvnieku uzturēšanas prasību pārkāpšanu.

Saskaņā ar minēto regulējumu, ar Bauskas novada domes 2022. gada 28. jūlija lēmumu Nr. 346 "Par Bauskas novada domes saistošo noteikumu "Par mājas (istabas) dzīvnieku turēšanu Bauskas novadā" apstiprināšanu" (prot. Nr. 13, 9. p.) tika apstiprināti Bauskas novada domes 2022. gada 28. jūlija saistošie noteikumi Nr. 22 "Par mājas (istabas) dzīvnieku turēšanu Bauskas novadā" (turpmāk – 2022. gada 28. jūlija saistošie noteikumi), kas nosaka prasības mājas (istabas) dzīvnieku – suņu, kaķu vai mājas (istabas) sesku, turēšanai, klaiņojošu vai bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu dzīvnieku izķeršanas kārtību Bauskas novada administratīvajā teritorijā, kā arī atbildību par šo noteikumu neievērošanu.

Noteikumu mērķis ir veicināt veselīgu un tīru vidi Bauskas novada pašvaldībā (turpmāk – pašvaldība), lai mājdzīvnieku turēšana neradītu draudus cilvēkiem un dzīvniekiem, panākt, lai mājdzīvnieka īpašnieks vai turētājs rūpētos par labvēlīgu sabiedrības attieksmi pret viņa īpašumā esošo dzīvnieku, samazināt mājdzīvnieku radīto traumu skaitu, kā arī novērst dzīvnieku klaiņošanu.

2023. gada 1. janvārī stājās spēkā Pašvaldību likums un saskaņā ar Pašvaldību likuma pārejas noteikumu 6. punktu dome izvērtē uz likuma "Par pašvaldībām" normu pamata izdoto saistošo noteikumu atbilstību šim likumam un izdod jaunus saistošos noteikumus atbilstoši šajā likumā ietvertajam pilnvarojumam. Līdz jaunu saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2024. gada 30. jūnijam piemērojami uz likuma "Par pašvaldībām" normu pamata izdotie saistošie noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

Kopš 2022. gada 28. jūlija saistošo noteikumu spēkā stāšanās brīža pašvaldības iestādē "Bauskas novada pašvaldības policija" (turpmāk – Pašvaldības policija) no iedzīvotājiem ir saņemti 290 ziņojumi par labturības prasību pārkāpumiem, 427 izsaukumi saistībā ar klaiņojošiem, pamestiem, savainotiem vai mirušiem dzīvniekiem, 680 gadījumos notikusi klaiņojošu, pamestu, ievainotu, mirušu dzīvnieku nodošana dzīvnieku patversmei. Statistika liecina, ka pašvaldībā ir ļoti aktuāli jautājumi, kas ir saistīti ar mājdzīvniekiem, un norāda uz to, ka arī turpmāk ir nepieciešams regulējums, uz kura pamata minētie jautājumi ir risināmi.

Turklāt kopš 2022. gada 28. jūlija saistošo noteikumu spēkā stāšanās brīža par Dzīvnieku aizsardzības likuma 57. panta pārkāpumu (par dzīvnieku labturības prasību pārkāpumi) ir pieņemti 122 administratīvā pārkāpuma lēmumi par soda piemērošanu un 2 lēmumi par soda piemērošanu par Dzīvnieku aizsardzības likuma 58. panta pārkāpumu (par dzīvnieku turēšanas noteikumu, ar ko citam dzīvniekam nodarīts fizisks kaitējums vai cilvēkam nodarīts fizisks vai materiāls kaitējums). Minētais norāda uz to, ka pašvaldības ietvaros pārkāpumi par mājdzīvnieku labturību ir pietiekoši aktuāli, lai arī turpmāk saistošajos noteikumos paredzētu administratīvos sodus par noteikumu pārkāpšanu.

Ievērojot minēto, lai Pašvaldība varētu turpināt īstenot 2022. gada 28. jūlija saistošajos noteikumos ietverto mērķi, nepieciešams izdot jaunus saistošos noteikumus, pamatojoties uz Pašvaldību likumā noteikto izdošanas tiesisko pamatu – Pašvaldību likuma 45. panta otrās daļas 5. punktu, kas nosaka, ka dome ir tiesīga paredzēt administratīvos sodus par saistošo noteikumu pārkāpšanu, ja likumos nav noteikts citādi, par mājas (istabas) dzīvnieku labturību, kā arī Dzīvnieku aizsardzības likuma 8. panta trešo un ceturto daļu, Veterinārmedicīnas likuma 21.3 panta trešo daļu un Ministru kabineta 2012. gada 2. oktobra noteikumu Nr. 678 "Klaiņojošu suņu un kaķu izķeršanas prasības" 16. punktu.

Izstrādājot saistošos noteikumus ir ievērots administratīvā akta izdošanas prioritātes princips. Par saistošajos noteikumos paredzētajiem pārkāpumiem ir paredzēta administratīvā atbildība, jo ir nepieciešams reaģēt uz kādu personas izdarītu pārkāpumu, kurš citādi nav novēršams.

Saistošajos noteikumos ir noteikti pienākumi visām fiziskām un juridiskām personām, kuru īpašumā, turējumā vai valdījumā ir mājdzīvnieks, kā arī administratīvā atbildība par noteikto pienākumu nepildīšanu, par kuriem tā nav paredzēta citos attiecīgo nozari regulējošos normatīvajos aktos.

Saistošajos noteikumos ir paredzēta atbildība par personas prettiesisku un vainojamu rīcību, kad netiek pienācīgi pildītas noteikumos noteiktās prasības, un tas aizskar sabiedrības intereses.

Par saistošo noteikumu 4.3. apakšpunktā noteikto prasību neievērošanu, ja mājdzīvnieks atrodas vietās, kur tas aizliegts ar speciālām zīmēm (piktogrammām) vai vietās, kur aizliegums noteikts normatīvajos aktos piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz desmit naudas soda vienībām.

Brīdinājumu piemēro gadījumos, kad konstatē, ka soda mērķi iespējams sasniegt ar pie administratīvās atbildības saucamās personas mazāk ierobežojošiem līdzekļiem nekā naudas soda piemērošana. Brīdinājums ir reakcija uz izdarīto pārkāpumu, kas nozīmē, ka personas likumpārkāpums ir pamanīts un personas rīcība konkrētajā situācijā ir nosodīta. Savukārt naudas sods motivē pie administratīvās atbildības saucamo personu atturēties no atkārtota pārkāpuma izdarīšanas, kā arī jāattur citas personas no pārkāpuma izdarīšanas. Vienlaikus naudas sodam jābūt efektīvam un samērīgam ar ieguvumu, kādu pie administratīvās atbildības saucamā persona guva vai varēja gūt, pārkāpjot saistošajos noteikumos noteiktās prasības.

Saistošajos noteikumos iekļautie soda veidi un apmērs ir ar pietiekamu preventīvu spēku, lai, piemērojot sankcijas pārkāpumu gadījumā, tās būtu pietiekami efektīvas, lai atturētu no turpmākiem pārkāpumiem.

Piemērojamā soda apmērs tiks diferencēts atkarībā no nodarītā kaitējuma smaguma un nosakot administratīvā soda veidu un mēru, tiks ņemts vērā izdarītā pārkāpuma raksturs, pie atbildības saucamās personas personība, mantiskais stāvoklis, pārkāpuma izdarīšanas apstākļi, atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi. Tāpat pastāv iespēja neuzsākt administratīvā pārkāpuma procesu, saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 15. pantu, personai var izteikt rakstisku aizrādījumu, kas ir viens no efektīvas prevencijas veidiem.

Administratīvais sods paredzēts ar mērķi atturēt sasitošajos noteikumos minētās personas no pārkāpumu izdarīšanas, aizstāvēt pārējo iedzīvotāju tiesības dzīvot sakoptā un drošā vidē.

Ar saistošo noteikumu regulējumu tiks nodrošināts samērīgums starp personai uzlikto pienākumu un sabiedrības interesēs sasniedzamo mērķi.

Saistošie noteikumi neparedz administratīvos sodus par administratīvā akta labprātīgu neizpildīšanu. Proti, ja lieta uzsākta administratīvā procesa ietvaros, tad šī procesa ietvaros tā arī ir jāpabeidz. Administratīvā procesa likuma astotajā sadaļā ir noteikta administratīvā akta izpildes kārtība, tai skaitā piespiedu izpildes kārtība.